2024. gada 16. februārī pētniecības ministri no Eiropas Savienības (ES) un trešajām valstīm tikās Briselē, lai kopīgi apstiprinātu deklarāciju par vērtībām un principiem starptautiskajai sadarbībai. Deklarācijā iekļauti tādi principi kā akadēmiskā brīvība, ētikas principu ievērošana, dzimumu līdztiesība un iekļautība, atvērtā zinātne, zinātnes izcilība, zināšanu valorizācija, uzņēmumu un zinātnisko institūciju sadarbība, pētniecības drošība, solidaritāte un partnerības ar attīstības valstīm un to īstenošana praksē.
Latvijas delegāciju vadīja Izglītības un zinātnes ministrijas Valsts sekretāra vietnieks cilvēkkapitāla, zinātnes un inovāciju attīstības jautājumos Jānis Paiders, kurš uzrunā ministriem uzsvēra nepieciešamību padarīt Apvārsnis Eiropa pamatprogrammu atvērtāku un saistošāku valstīm ārpus ES. J. Paiders atbalstīja sadarbības bāzēšanu principos un vērtībās un sadarbības pārtraukšanu ar valstīm, kas neievēro kopīgos principus un vērtības - Krieviju un Baltkrieviju. Vienlaikus tika uzsvērta nepieciešamība turpināt atbalstīt Ukrainas pētnieku integrāciju Eiropas zinātnieku kopienā.
Dienu iepriekš, 15. februārī, La Hulpe pilsētā Beļģijā norisinājās ES pētniecības ministru neformālā sanāksme. Beļģija kā ES Padomes prezidējošā valsts aicināja pētniecības ministrus padziļināti apspriest divas tēmas: ES pētniecības un inovāciju ietvara transformējošo dabu un industriālo dekarbonizāciju.
Diskusijā par ES pētniecības un inovāciju ietvara transformējošo dabu J. Paidrers pauda atbalstu iecerei padarīt pētniecības un inovāciju pamatprogrammas stratēģiskākas un mērķētākas, lai labāk reaģētu uz krīzēm, vienlaikus uzsverot nepieciešamību saglabāt balansu starp finansētāju virzītu “top-down” un pētnieku virzītu “bottom-up” pētniecību. Attiecībā uz 10. ES pētniecības un inovāciju pamatrprogrammu Latvija aicināja pārskatīt Apvārsnis Eiropa misiju pieeju un samazināt pētniecības un inovāciju plaisu starp dalībvalstīm, stiprinot Dalības paplašināšanas (Widening participation) instrumentu, kurš līdz šim ir bijis īpaši veiksmīgs Latvijas zinātniskajām institūcijām CAMART2 un BBCE izveidē.
Diskusijā par industriālo dekarbonizāciju J. Paiders pauda atbalstu tās veicināšanai, izmantojot tirgū-bāzētus risinājumus, kas apvienoti ar spēcīgiem stimuliem oglekļa izmešu samazināšanai. ES atbalstu industriālās dekarbonizācijas tehnloģiju attīstībā jāiegulda inovatīvos mazos un vidējos uzņēmumos caur esošajiem instrumentiem, neveidojot jaunas programmas. Latvija pauda atbalstu plašāka inovāciju publiskā iepirkuma izmantošanai, kā labo piemēru norādot nacionālās Ukrainas atbalsta aktivitātes, kas sekmē inovatīvu produktu attīstību frontes vajadzību nodrošināšanai.