16. jūnijā risinājās Izglītības un zinātnes ministrijas organizētā tikšanās ar mediju pārstāvjiem, kas bija veltīta šī gada aprīlī notikušajiem 3. un 6. klašu monitoringa darbiem tekstpratībā, rēķinpratībā un dabaszinātņu pratībā. Sarunas laikā tika skaidrota monitoringa darbu nepieciešamība, norise, rezultātu interpretācija un individualizētu izglītības datu nozīme izglītības kvalitātes attīstībā.
Sarunā piedalījās Izglītības un zinātnes ministrijas Politikas koordinācijas departamenta direktore Laura Treimane, projekta “Atbalsts izglītības kvalitātes attīstībai” (AIKA) komandas vadītāja Inese Vilciņa, AIKA projekta vadošā vecākā eksperte (stratēģiskos un nozares satura vadības jautājumos) Linda Bajarune, AIKA projekta vecākais datu zinātnieks Ģirts Zāģeris un Valsts izglītības attīstības aģentūras Monitoringa nodaļas vadītāja Marta Mikīte.
Eksperti uzsvēra, ka monitorings nav mērķis pats par sevi, bet gan instruments, kas palīdz skolām, pašvaldībām un valsts līmeņa politikas veidotājiem pieņemt datos balstītus lēmumus, gan atbalstot katru skolēnu viņa izaugsmē, gan attiecībā uz skolām un skolotājiem nepieciešamo atbalstu un metodisko darbu, gan attīstot pašvaldības un valsts izglītības ekosistēmas.
“Monitoringa darbi ļauj ieraudzīt katra skolēna sniegumu visā spēju diapazonā un to, kāds atbalsts jau mācību procesa laikā nepieciešams visiem bērniem – gan tiem, kuru rezultāti ir izcili, gan tiem, kam nepieciešams pilnveidot prasmes, “ teica Inese Vilciņa. “Šī ir iespēja savlaicīgi pamanīt gan katra bērna, gan visas izglītības sistēmas stiprās puses un izaicinājumus, lai atbalstu varētu sniegt savlaicīgi, nevis konstatēt problēmas tikai mācību posma noslēgumā.”
Tikšanās laikā tika demonstrēti monitoringa darbu uzdevumu piemēri, skaidrotas atšķirības starp dažādiem skolēnu snieguma līmeņiem un sniegts ieskats principos, pēc kādiem tiek analizēti un apkopoti monitoringa rezultāti.
Eksperti uzsvēra, ka monitoringa rezultātā iegūtie dati ir tikai sākumpunkts izglītības kvalitātes pilnveidei. To vērtība parādīsies brīdī, kad saņemto informāciju katra skola un katra pašvaldība izmantos skolēnu atbalstam un izglītības kvalitātes pilnveidei: balstīsies šajos un citos pieejamos datos, lai izdarītu secinājumus, kā mērķtiecīgāk un precīzāk virzīt izglītības procesu. Ja skolas un pašvaldības monitoringa rezultātā iegūtos datus neizmantos savas rīcības plānošanā, monitoringa datiem būs tikai informatīva nozīme.
Apkopojot runāto, Izglītības un zinātnes ministrijas Politikas koordinācijas departamenta direktore Laura Treimane teica: “Ieviešot monitoringa darbus, mēs Latvijā stiprinām formatīvās vērtēšanas pieeju un veidojam sistēmu, kurā vērtēšana kļūst par daļu no mācīšanās procesa, nevis ir atrauta no tā. Pamatprasmju novērtējums 3. un 6. klasē ļauj savlaicīgi identificēt katra skolēna stiprās puses un grūtības, lai mācību procesu varētu pielāgot viņa vajadzībām. Tādējādi stiprinām individualizētu pieeju izglītībā un palīdzam nodrošināt, ka neviens bērns nepaliek nepamanīts.”
Laura Treimane uzsvēra, ka vērtēšana tikai izglītības posma noslēgumā ir pieeja, kas pamazām zaudē aktualitāti. Šobrīd OECD valstu izglītības sistēmās tiek izmantoti daudzveidīgi vērtēšanas instrumenti, kas ļauj iegūt pilnvērtīgu priekšstatu par skolēnu attīstību visos mācību posmos, sniedzot atgriezenisko saiti gan pašam skolēnam, gan pedagogiem.
Monitoringa sistēmas pilnveide ir daļa no projekta “Atbalsts izglītības kvalitātes attīstībai”, kura ietvaros Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar OECD pašlaik izstrādā arī Latvijas nacionālā vērtēšanas ietvara koncepciju. Koncepcijā paredzēts vienotā vērtēšanas sistēmā integrēt gan nacionālos pārbaudījumus, tostarp monitoringa darbus, gan starptautiskos izglītības kvalitātes mērījumus, veidojot mūsdienīgu un datos balstītu pieeju izglītības kvalitātes attīstībai Latvijā.
