Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa 9. decembrī rīkoja tikšanos par kosmosa nozares attīstības perspektīvām un iespējamajiem nozares pārvaldības modeļiem. Sanāksmē piedalījās Izglītības un zinātnes un Ekonomikas ministriju pārstāvji, Rīgas Tehniskās universitātes, Ventspils Augstskolas un Elektronikas un datorzinātņu institūta pārstāvji, Valsts prezidenta kanceleja, kā arī nozares lielākie uzņēmēji.
Tikšanos iniciēja Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa, un tās mērķis bija aktualizēt nepieciešamību pēc skaidra un koordinēta pārvaldības modeļa, kas veicinātu Latvijas kosmosa nozares ilgtspējīgu attīstību, stiprinātu starpinstitucionālo sadarbību un nodrošinātu vienotu nacionālo interešu pārstāvību starptautiskā līmenī. Kosmosa un aizsardzības nozaru attīstība ir Eiropas Savienības prioritātes, kuru īstenošanai nākamajā Savienības daudzgadu budžetā ir paredzēti būtiski līdzekļi, kurus būtu iespējams izmantot arī Latvijas ekonomikas un pētniecības attīstībai.
IZM tikšanās laikā iezīmēja topošajā informatīvajā ziņojuma paredzēto potenciālo Latvijas kosmosa nozares pārvaldības modeli, uzsverot nepieciešamību efektivizēt nozares pārvaldību, veicinot tās tālāku attīstību. Ziņojumu plānots nodot izskatīšanai 2026. gada pirmajā ceturksnī. Ziņojums arī ietvers Latvijas Kosmosa stratēģijas rezultatīvo rādītāju izpildi, tostarp izvērtējumu par Latvijas dalības efektivitāti Eiropas Kosmosa aģentūras programmās. Katrs ieguldītais eiro šobrīd jau sniedz būtisku atdevi Latvijas ekonomikā.
Tikšanās laikā Ekonomikas ministrija atzinīgi vērtēja IZM ieguldījumu nozares attīstībā un iepazīstināja ar kosmosa nozares potenciālu Latvijā. Ekonomikas ministrijas pārstāve Angelīna Bekasova uzsvēra, ka ir vairāki Eiropas Savienības formāti, kuros ir regulāri konkursu uzsaukumi, taču tajos nav iespējams piedalīties, kamēr nav attīstītas tehnoloģijas. Savukārt tehnoloģiju attīstībai nepieciešama kompetence, kuru nodrošina Eiropas Kosmosa aģentūra.
Saeimas priekšsēdētāja D. Mieriņa novērtēja, ka kosmosa nozarei Latvijā ir potenciāls un to nepieciešams izmantot, jo jau šobrīd nozarē ir zinātnieki un uzņēmēji, kas darbojas Eiropas līmenī. Viņas ieskatā nozares pārvaldību nepieciešams centralizēt, piemēram, izveidojot nacionālo kosmosa centru, lai finansējuma resursu izmantošana notiktu ilgtspējīgi un nozarei būtu iespējams realizēt projektus.
Latvijas Kosmosa industrijas asociācija savā prezentācijā savukārt uzsvēra, ka nepieciešama skaidrība par to, vai Latvijai arī turpmāk būs asociētās dalībvalsts statuss Eiropas Kosmosa aģentūrā, jo līgums noslēdzas 2027. gada jūlijā. Kā vēl viena prioritāte tika minēta finansējuma piešķiršana ilgtermiņā. Uzņēmēji atzina, ka viena projekta realizācijai mēdz būt nepieciešami pat desmit gadi, savukārt, finansējuma piešķiršana īstermiņā apdraud nozares konkurētspēju un attīstību.
Tikšanās noslēgumā Saeimas priekšsēdētāja D. Mieriņa uzsvēra, ka svarīgi ir ne tikai noteikt skaidru kosmosa nozares attīstības virzienu, bet arī nodrošināt stabilu un ilgtermiņā paredzamu atbalstu uzņēmējiem un zinātniekiem, lai Latvija spētu pilnvērtīgi izmantot kosmosa nozares sniegtās iespējas un stiprināt savu konkurētspēju starptautiskajā vidē. Vienlaikus tika akcentēta nepieciešamība turpināt dialogu par ilgtermiņa kosmosa politikas attīstību Latvijā un stiprināt sadarbību starp politikas veidotājiem un nozares pārstāvjiem, veicinot koordinētu un mērķtiecīgu Latvijas kosmosa nozares attīstību Eiropas un starptautiskajā kontekstā.