2025. gada 10. jūnijā Ministru kabinets izskatījis ziņojumu par Izglītības kvalitātes valsts dienesta 2023./2024. mācību gadā veikto pasākumu monitoringu par pedagogu palīgu, skolotāju logopēdu un pagarinātās dienas grupas skolotāju ieguldījumu vienotas skolas pieejas īstenošanā. Izvērtējums ļauj secināt, ka lielākā daļa izglītības iestāžu atzīst papildu finansējumu par būtisku atbalstu pārejā uz vienotu skolu, kā arī piesaistītie speciālisti snieguši nozīmīgu atbalstu izglītojamo valsts valodas attīstībā gan formālajā izglītības procesā, gan ārpus tā.
2022. gada 29. septembrī, pieņemot grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, pirmsskolas un pamatizglītības pakāpē sākās trīs gadu pāreja uz mācībām tikai latviešu valodā. Lai sniegtu atbalstu izglītojamiem šajā pārejas posmā un viņi varētu saņemt individualizētu un personalizētu atbalstu valsts valodas prasmes apguvei, tika paredzēts papildu valsts budžeta finansējums pedagoga palīgu, pagarinātās dienas grupas skolotāju un skolotāju logopēdu piesaistei.
Izglītības kvalitātes valsts dienests Ministru kabineta uzdevumā īstenoja 2023./2024. mācību gadā veikto pasākumu ieviešanas monitoringu, lai izvērtētu pasākumus, kuri tika īstenoti, izmantojot piešķirto papildu finansējumu. Izvērtējumā secināts, ka 80% izglītības iestāžu, kuras piesaistījušas finansējumu, uzskata, ka piešķirtais finansējums ir nozīmīgs un būtisks atbalsts pārejas uz vienotu skolu nodrošināšanai.
Konstatēts, ka papildu pedagogu palīgu piesaiste sniedz atbalstu bērniem, lai varētu pārvarēt sociāli emocionālās grūtības, dod iespēju paplašināt latvisku vidi klasē, skolā un ārpusklases pasākumos, palīdz attīstīt uzticības pilnas savstarpējās attiecības un veicina valodas un kultūras apguvi pozitīvā vidē, dod iespēju atbalstīt pedagogus ikdienas darbā, līdzsvaro dažādas izglītojamo vajadzības un intereses klasē/grupā, nodrošinot iekļaujošu izglītību un efektivizējot mācību procesu.
Tāpat konstatēts, ka skolotāju logopēdu papildu piesaiste deva iespēju veikt izglītojamo runas, valodas un rakstu valodas traucējumu diagnosticēšanu un profilaksi, palīdzēja izglītojamiem mazināt valodas traucējumu izpausmes, sekmēja valsts izglītības standartos noteiktā izglītības satura apguvi. Attiecībā uz pagarinātās dienas grupas skolotāju darbu secinājumi liecina, ka tas deva iespēju palielināt latviešu valodas lietojuma īpatsvaru, nodrošināja individualizētu pieeju izglītojamiem ārpus formālā mācību procesa, sniedza atbalstu mācību satura apguvei, tostarp mājas darbu izpildei, palīdzēja izglītojamiem pārvarēt emocionālās grūtības, atslogoja pedagogu darbu formālajā mācību procesā.
2023./2024. mācību gada laikā izglītības iestādes izlietoja 3 501 605,51 euro, t.i. 64,3% no valsts piešķirtā papildu finansējuma. Kā liecina izvērtējums, galvenais iemesls, kura dēļ iestādes nevarēja piesaistīt visu tām pieejamo finansējumu bija atbilstošu speciālistu trūkums darba tirgū, jo esošajiem speciālistiem ir bija tarificēta pilna iespējamā maksimālā likme. Tāpat bija izglītības iestādes, kuras nelielā izglītojamo skaita dēļ nevarēja piesaistīt papildu personālu, jo līdz ar to pieejamais finansējums bija ļoti neliels. Vairākas izglītības iestādes uzsvēra, ka papildu finansējums tām nav nepieciešams, jo jau laicīgi uzsākušas pāreju uz vienotu skolu.
Ar informatīvo ziņojumu “Ziņojums par pedagogu palīgu, skolotāju logopēdu un pagarinātās dienas grupas skolotāju ieguldījumu vienotas skolas pieejas īstenošanā” var iepazīties tiesību aktu portālā. Noteikts, ka līdzīgi ziņojumi tiks sagatavoti arī par 2024./2025. un 2025./2026. mācību gadu.