No 18. līdz 20. martam tiešsaistē norisinājās Eiropas Jaunatnes konference, kas vienlaikus bija Eiropas Jaunatnes dialoga (EJD) 11. cikla noslēdzošais posms. Šis cikls veltīts Eiropas Jaunatnes mērķim Nr. 1 — “ES saikne ar jaunatni”, īpaši pievēršoties jauniešu piederības sajūtas Eiropas projekta stiprināšanai. Kipras prezidentūra Eiropa Savienības Padomē konferencē īpašu uzmanību pievērsa jauniešiem draudzīgas politikas attīstīšanai gan nacionālā, gan Eiropas līmenī. Latviju konferencē pārstāvēja Izglītības un zinātnes ministrijas Jaunatnes politikas nodaļas projektu koordinatore Viktorija Tkačenko, Latvijas Jaunatnes padomes viceprezidente Estere Upmale, kā arī Eiropas Jaunatnes dialoga vēstnieces Agnese Doroščonoka un Anastasija Lepa.
Konferencē piedalījās vairāk nekā 150 jaunieši, nevalstisko organizāciju un ministriju pārstāvji, kā arī lēmumpieņēmēji no vairāk nekā 40 Eiropas valstīm. Kipras Jaunatnes padomes valdes prezidente Marija Diplarou (Maria Diplarou) uzsvēra, ka jauniešiem jābūt iesaistītiem ne tikai konsultācijās, bet visos politikas izstrādes posmos, kā arī viņiem jānodrošina iespēja sekot līdzi pieņemto lēmumu rezultātiem un ietekmei. Savukārt Eiropas Jaunatnes foruma valdes locekle Laure Verstraete (Laure Verstraete) norādīja, ka Eiropas Jaunatnes mērķi tuvākajā laikā tiks pārskatīti, aicinot esošajiem stratēģijas pīlāriem — iesaistīt, savienot, iespēcināt — pievienot arī ceturto pīlāru: atbalsts jauniešiem, kā arī papildināt jauno ES jaunatnes stratēģiju ar skaidru atsauci uz darbu ar jaunatni.
Konferences dalībnieki strādāja astoņās tematiskajās darba grupās:
- Jaunatnes politikas priekšlikumi: “Lai ES strādātu mūsu labā”
- Kas padara politiku jaunietim draudzīgu?
- No dialoga uz lēmumiem: lēmumu pieņemšana kopā ar jauniešiem
- Eiropas Jaunatnes stratēģijas nākotne pēc 2027. gada
- Kā ES var labāk komunicēt ar jauniešiem?
- Pilsoniskā izglītība un zināšanas par ES: jauniešu līdzdalības stiprināšana
- Uzticēšanās un caurspīdīgums ES iestādēs caur jauniešu iesaisti
- ES tuvāk jauniešiem: jaunatnes darbs un mobilitātes iniciatīvas
Konferences noslēgumā dalībnieki prezentēja darba grupās sagatavotos priekšlikumus, piemēram, aicinājumu izveidot skaidru atgriezeniskās saites monitoringa mehānismu, kas nodrošina institūciju atbildību un caurspīdīgumu attiecībā uz jauniešu rekomendāciju izpildi, t. sk. regulāru ziņošanu par progresu. Dalībnieki rosināja nodrošināt vienkāršāku un jauniešiem saprotamāku komunikāciju par iespējām ES un valstu līmenī, kā arī stiprināt pilsoniskās izglītības pieejamību skolās, veicinot NVO un valsts sektora sadarbību. Tāpat tika izcelta nepieciešamība pēc mērķēta finansiāla atbalsta, īpaši tur, kur jauniešiem tas visvairāk nepieciešams — tostarp piekļuvei mājoklim, studentu mājokļu pieejamība Erasmus+ programmā un īpaša finansējuma izveidē Erasmus+ mikroprojektiem, ko īsteno vietējās jaunatnes organizācijas vietējās kopienās.
EJD vēstniece Agnese Doroščonoka norāda: “Jau pēc pirmās konferences dienas varēju secināt, ka visiem jauniešiem Eiropas Savienībā ir aptuveni vienādas problēmas — informācijas fragmentācija, caurspīdīgas komunikācijas trūkums, ekonomiskie un sociālie izaicinājumi. Tas nozīmē, ka kopā mēs varam rast risinājumus.”
Konferences ieteikumi tiks apkopoti Padomes rezolūcijā, un tā kalpos kā 11. Eiropas Savienības Jaunatnes dialoga cikla noslēgums. Konference sniegs ieguldījumu Eiropas Savienības jaunatnes stratēģijas darba plāna 2025.–2027. gadam pārskatā.
EJD vēstniece Anastasija Lepa norāda: “Dalība konferencē sniedza iespēju padziļināti analizēt Eiropas Jaunatnes dialoga mērķus un to nākotnes attīstību. Diskutējām par starppaaudžu taisnīgumu, jauniešu ar mazākām iespējām iekļaušanu un jauniešu viedokļu integrēšanu lēmumu pieņemšanā. Ir liels prieks, ka jaunieši tiek uzklausīti un viņu perspektīva tiek ņemta vērā — tikai tā iespējams panākt leģitimitāti politikas procesā un veidot stipru nākotni turpmākajām paaudzēm.”
Latvijas Jaunatnes padomes viceprezidente Estere Upmale uzsver visu iesaistīto pušu spēja adaptēties pārmaiņām: “Neraugoties uz tehniskajiem izaicinājumiem, strādājot attālināti, konference bija ļoti vērtīga. Mūsu darba grupas darbs īpaši pievērsa uzmanību nepieciešamībai izstrādāt vienotu standartu jauniešu līdzdalības procesu rezultātu un ietekmes monitoringam ES līmenī. Šāda iniciatīva var kļūt par nozīmīgu pamatu jaunatnes līdzdalības stiprināšanai visā Eiropā.”
Nākamo divu nedēļu laikā delegāti balsos par izstrādātajiem priekšlikumiem par Eiropas Jaunatnes mērķu pilnveidi. Diskusijas turpināsies Eiropas Jaunatnes konferencē Īrijā, kas notiks šī gada septembrī.
Eiropas Jaunatnes konference ir Eiropā lielākais jauniešu konsultāciju mehānisms un daļa no Eiropas Jaunatnes dialoga. Latvijā Eiropas Jaunatnes dialogu īsteno Izglītības un zinātnes ministrija projektā “Eiropas Jaunatnes dialoga īstenošana Latvijā 2025–2027”, kuru līdzfinansē Eiropas Komisija un valsts budžets.