Pēteris Paikens stāv ar datoru rokās.
FacebookX / TwitterLinkedinThreads

Iespēja pašam kaut ko radīt un uzreiz redzēt, kā tas darbojas, bija viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ Pēteris Paikens savulaik izvēlējās studēt datorzinātni. Karjeru viņš sāka programmatūras izstrādē, aptuveni 12 gadus dažādos amatos strādājot finanšu nozarē. Taču tagad nu jau vairāk nekā 15 gadus pārgājis uz pētniecības jomu un darbojas LU Matemātikas un informācijas institūta Mākslīgā intelekta laboratorijā, kur nonāca līdz ar doktorantūras studiju uzsākšanu. Kopš 2026. gada 1. septembra Pēteris ir Latvijas Universitātes (LU) Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes tenūrprofesors un aktīvi strādā pie jaunas specializētas maģistra studiju programmas izveides kiberdrošībā. 

Pāreja no privātā sektora uz akadēmisko vidi nenotika vienā mirklī. Jau studiju laikā Pēteri ieinteresēja pētniecība, un vēlāk viņš tai pievērsās paralēli pamatdarbam, iesaistoties dažādos zinātniskajos projektos, tostarp valodas tehnoloģiju jomā. “Tas nebija tā, ka vienā dienā nolēmu pilnībā mainīt savu profesionālo dzīvi. Kādu laiku programmatūras izstrādi apvienoju ar pētniecību, un, lai spertu nākamo soli, vairākām lietām bija jāsastājas pareizajā kombinācijā. Pamazām pētniecība kļuva par arvien nozīmīgāku mana darba daļu līdz pievērsos tai pilnībā,” viņš atceras. 

Šo izvēli Pēteris nav nožēlojis. “Protams, darbam privātajā sektorā ir savas praktiskās priekšrocības, bet es teiktu, ka interesantāk ir šeit,” viņš atzīst. Akadēmiskajā vidē iespējams meklēt atbildes uz vēl neatrisinātiem jautājumiem, radīt jaunu studiju saturu un strādāt ar topošajiem nozares speciālistiem. 

Viens no galvenajiem uzdevumiem Pētera pārziņā jaunajā amatā pašlaik ir jaunās maģistra studiju programmas “Viedā kiberdrošība” izveide. Tā top LU un Rīgas Tehniskās universitātes kopīgi īstenotajā projektā “Intelektiskā kiberdrošība”. 

Lai gan vairākās Latvijā jau pieejamajās studiju programmās iespējams apgūt kiberdrošības pārvaldību, jaunās programmas mērķis būs sagatavot tehniskos ekspertus, kuri spēj praktiski izmeklēt kiberincidentus, veidot drošu sistēmu arhitektūru un strādāt ar sarežģītiem apdraudējumiem. Īpaša uzmanība tiks pievērsta arī kiberdrošības un mākslīgā intelekta mijiedarbībai. 

“Latvijā ir cilvēki, kuri šīs prasmes pašmācības ceļā un darbā apguvuši ļoti augstā līmenī. Problēma nav viņu kvalifikācijā - šo cilvēku vienkārši ir par maz. Turklāt līdz šim daudzās tehniskajās jomās nav bijis iespējas nepieciešamās zināšanas sistemātiski apgūt augstskolā. To mēs ar jauno programmu gribam mainīt,” skaidro Pēteris. 

Programmā paredzēti seši specializācijas bloki - mašīnmācīšanās drošība, kiberfizikālo sistēmu drošība, kiberincidentu izmeklēšana, aktīvā aizsardzība, kriptogrāfija un drošības pārvaldība. Katrs students varēs izvēlēties divus sev aktuālākos virzienus un tos apgūt padziļināti. 

Programmas izveidē nozīmīga loma ir arī privātajā sektorā strādājošiem kiberdrošības praktiķiem. Vairākās šaurās tehniskās jomās Latvijā akadēmisko speciālistu ir maz, savukārt uzņēmumos strādā profesionāļi ar vērtīgu praktisko pieredzi. “Ja vēlamies studentiem dot padziļinātas tehniskās prasmes, par konkrēto tēmu jāstāsta cilvēkam, kurš pats šo darbu ir darījis,” uzsver Pēteris. 

Programma patlaban ir licencēšanas noslēguma posmā. Pēc licences saņemšanas iecerēts izsludināt pirmo uzņemšanu, piedāvājot 40 valsts budžeta vietas un aptuveni 20 maksas studiju vietas. Plānots, ka pirmā studentu grupa studijas varētu sākt 2027. gada janvārī. 

Tomēr jaunās maģistra programmas izveide ir tikai viena no projekta “Intelektiskā kiberdrošība” aktivitātēm. Cilvēkiem, kuri nevar veltīt divus gadus maģistra studijām, plānots piedāvāt īsākus profesionālās pilnveides un mūžizglītības kursus. Tajos nepieciešamās prasmes varēs apgūt atsevišķos tematiskos blokos. Paredzēti arī izglītojoši testi un praktiski rīki, kas plašākai sabiedrībai palīdzēs pārbaudīt savas zināšanas un apgūt drošāku rīcību digitālajā vidē. 

Projekts stiprinās arī kiberdrošības pētniecību Latvijā. Tajā tiks attīstītas četras pētniecības grupas, tostarp Pētera vadītā Viedās kiberdrošības laboratorija, piesaistīti jauni pētnieki un sniegts atbalsts doktorantiem. Plānots arī izstrādāt profesijas standartu tehniskajiem kiberdrošības speciālistiem un veidot sadarbības platformu darba devējiem, darbiniekiem un izglītības iestādēm. Tādējādi projekta mērķis ir ne tikai izveidot jaunu studiju programmu, bet ilgtermiņā stiprināt kiberdrošības zināšanas, pētniecību un speciālistu sagatavošanu Latvijā. 

Strādājot pie jaunās programmas, Pēterim ir svarīgi apvienot akadēmiskās zināšanas ar praktisko pieredzi. Tāpēc tās veidošanā iesaistīti gan LU un Rīgas Tehniskās universitātes mācībspēki, gan privātā sektora profesionāļi. “Liela vērtība ir tajā, ka varam nevis katrs darboties savā stūrī, bet katrai jomai atrast Latvijā labākos cilvēkus un kopā izveidot pēc iespējas kvalitatīvāku programmu,” viņš uzsver. 

Darbs tik strauji mainīgā jomā nozīmē, ka arī pašam nepārtraukti jāmācās. Tieši tas Pēterim joprojām sniedz lielāko gandarījumu. “Man ļoti patīk mācīties jaunas lietas, tāpēc mani īpaši saista tādas strauji augošas jomas kā mākslīgais intelekts un kiberdrošība. Tajās nevar vienreiz kaut ko apgūt un pēc tam gadiem turpināt strādāt tāpat - visu laiku rodas jauni jautājumi, mainās tehnoloģijas un jāmeklē arvien jauni risinājumi. Tieši tas darbu padara interesantu un neļauj ieslīgt rutīnā,” stāsta Pēteris. 

Arī datorzinātnē un kiberdrošībā mākslīgais intelekts rada gan jaunas iespējas, gan jaunus izaicinājumus. Vienlaikus Pēteris aicina nezaudēt vēlmi pašiem domāt, mācīties un izprast izmantoto tehnoloģiju darbību. “Mākslīgais intelekts paver plašas iespējas daudzās jomās, taču tas, ka kāds rīks spēj kaut ko izdarīt mūsu vietā, nenozīmē, ka pašiem savas prasmes vairs nav jāattīsta. Ir svarīgi censties saprast, kāpēc konkrētais risinājums darbojas un kas slēpjas aiz mākslīgā intelekta piedāvātās atbildes. Tas asina prātu, palīdz saglabāt patstāvīgu spriestspēju un nekļūt pārlieku atkarīgiem no tehnoloģijām. Manuprāt, tas attiecas ne tikai uz datorzinātni, bet uz ikvienu nozari,” uzsver Pēteris. 

Stāsts veidots ar ES fondu atbalstu.

Saistītas tēmas

Aktualitātes:
Pieredzes stāsti