Stundu kavējumi, ilgstoši zemi mācību sasniegumi, nevēlēšanās doties uz skolu, atsvešināšanās no vienaudžiem vai pārmaiņas uzvedībā var liecināt, ka jaunietim radušās grūtības, kas var novest līdz priekšlaicīgai mācību pārtraukšanai. Lai atbalstu sniegtu laikus, Latvijā tiek īstenots ESF+ projekts “Skola – kopienā”. Tajā iesaistīto skolu jauniešiem ir pieejama individuāla sadarbība ar mentoru. Viena no projekta mentorēm ir talsiniece Jana Biezā. Viņasprāt, mentoram jābūt nevis vēl vienam pieaugušajam, kurš pamāca vai nosoda, bet uzticamam ceļabiedram, kurš uzklausa, palīdz jaunietim ieraudzīt savas stiprās puses un iedrošina virzīties uz priekšu.
Janas profesionālā pieredze veidojusies daudzšķautņaina. Lai gan viņas izglītība un darba ikdiena ilgstoši bijusi saistīta ar grāmatvedību, analīzi un auditu, paralēli viņa kļuvusi par mediatori, zīdīšanas konsultanti un dzemdību dūlu. Savukārt interese par darbu ar jauniešiem praktiskas aprises ieguva pirms aptuveni četriem gadiem, kad Jana ar savas biedrības “Baložu pasts” starpniecību izstrādāja projektu, kas Talsu novada jauniešiem deva iespēju doties ceļojumā pa Eiropu.
“Man patīk jauniešu tiešums un patiesums. Viņi bieži runā bez tām maskām, kas mēdz būt pieaugušajiem. Jau kādu laiku skatījos uz jauniešu mentoringa projektiem, taču sākumā vēl nejutos gatava. Kad parādījās iespēja iesaistīties projektā “Skola – kopienā”, uztvēru to kā zīmi, ka pienācis īstais brīdis,” stāsta Jana.
Pagājušā gada nogalē Jana pabeidza “Skola – kopienā” mentoru mācības, bet šā gada sākumā uzsāka praktisko darbu. Aizvadītā mācību gada otrajā pusgadā viņa individuāli strādāja ar diviem Talsu novada jauniešiem, savukārt jaunajā mācību gadā gatavojas kļūt par mentori vēl trim.
Jauniešus, kuriem varētu būt nepieciešams mentora atbalsts, identificē skolas speciālisti. Šo iespēju pārrunā ar jaunieti un viņa vecākiem, un, ja saņemta viņu piekrišana, tiek organizēta pirmā tikšanās ar mentoru. Tikšanās parasti notiek klātienē, un sākumā svarīgākais ir izveidot kontaktu un savstarpēju uzticēšanos. Jana sarunu nesteidzina – klausās, uzdod jautājumus un kopā ar jaunieti mēģina saprast, kas viņam pašlaik sagādā lielākās grūtības. Būtiskākais esot radīt drošu vidi, kurā iespējams runāt atklāti.
“Jaunietim ir svarīgi, kāds cilvēks viņam būs pretī – vai tas atkal būs kāds, kurš lasīs morāli, vai cilvēks, kurš patiešām klausīsies un nenosodīs. Es gribu, lai jaunietis sajūt – viņš mani nenobiedēs, lai ko arī pastāstītu. Dažreiz visvairāk vajadzīgs cilvēks, kurš spēj uzklausīt, nevis uzreiz pamācīt, sodīt vai pateikt priekšā, kā būtu jārīkojas,” uzsver mentore.
Ja jaunietim jau ilgstoši bijušas grūtības skolā, mērķis “pabeigt skolu” var šķist pārāk liels un nesasniedzams. Jana to salīdzina ar mēģinājumu uzreiz “norīt veselu ziloni”. Tādēļ lielais uzdevums tiek sadalīts mazos, konkrētajā brīdī paveicamos soļos – piemēram, ierasties uz konsultāciju, nokārtot vienu nenokārtotu pārbaudes darbu vai kaut vai regulāri apmeklēt konkrēta mācību priekšmeta stundas. Dažkārt sasniegums ir jau tas vien, ka jaunietis ieradies uz pirmo tikšanos ar mentoru.
“Tas parāda, ka viņā ir vismaz neliela vēlme kaut ko darīt vai mainīt. Tālāk varam meklēt mazu, konkrētu mērķi. Ja jaunietis to sasniedz, tas viņu stiprina un palīdz pakāpeniski noticēt sev,” skaidro Jana.
Jaunieša motivāciju palīdz stiprināt arī tas, ka mentors pamana un skaļi pasaka, kas viņam izdodas. Šo atziņu Jana mentoringa darbā pārņēmusi no pieredzes mediācijā. “Tas patiesībā ir pārsteidzoši – cik bieži par otru cilvēku nodomājam kaut ko labu, bet skaļi to nepasakām. To, kas nav izdevies, gan mēdzam pateikt. Taču jaunietim un patiesībā ikvienam cilvēkam ir ļoti svarīgi dzirdēt, ko labu viņā redz. Tas motivē un iedrošina,” viņa uzsver.
Arī sarunās Jana izmanto tā dēvēto “hamburgera principu” – vispirms pārrunā to, kas jau izdodas, tad pievēršas uzlabojamajam, bet noslēgumā atkal atgādina par jaunieša stiprajām pusēm.
Tomēr jauniešu grūtības ne vienmēr saistītas tikai ar motivācijas trūkumu. To iemesls var būt skolas vide vai sajūta, ka pedagogi jaunieti jau ir “norakstījuši”, grūtības iekļauties vienaudžu vidū, zems pašvērtējums, sarežģījumi ģimenē vai emocionāls pārdzīvojums, ar kuru jaunietis netiek galā.
“Pieaugušajiem reizēm šķiet, ka viņi labi zina, kā ir būt jaunietim. Taču, sākot ar jauniešiem vairāk runāt, es sapratu, cik daudz par viņu pasauli patiesībā nezinām. Mēs varam dzīvot ar jaunieti pat vienā mājā un tomēr neapjaust, cik sarežģīti viņam ir iekļauties vienaudžu vidū un cik daudz viņš pārdzīvo,” atzīst Jana.
Jana atzīst, ka mentors viens pats nevar izmainīt skolas vidi, ģimenes situāciju vai vienaudžu attieksmi. Tomēr viņš var palīdzēt jaunietim kļūt stiprākam, labāk iepazīt sevi un atrast veidu, kā rīkoties sarežģītā situācijā. “Es nevaru apsolīt, ka atrisināšu visas jaunieša problēmas. Mentors nav supermens. Mans atslēgvārds ir “mēģināt” – mēģināt kaut ko mazināt, kaut ko uzlabot un iedot jaunietim vismaz vienu mazu lietu, kas viņam var palīdzēt turpmākajā ceļā,” saka Jana.
Projekts “Skola – kopienā” Latvijas skolās sācies salīdzinoši nesen, un tajā pagaidām iesaistījušās ne visas Latvijas skolas. Jana aicina šo iespēju izmantot, jo mentorings, viņasprāt, ir vēl viens vērtīgs resurss, kas var palīdzēt, ja kādam no skolas jauniešiem radušās grūtības.
“Mentors var palīdzēt jaunietim no jauna iekļauties skolas vidē, uzlabot labbūtību un spert soļus, kas ļauj turpināt mācības. Tas ir vēl viens rīks, ko skola var izmantot, lai ne tikai jaunietim, bet arī pedagogiem savā darbā ar grūtībām nebūtu jācīnās vieniem,” viņa saka.
Jautāta par gandarījuma sajūtu darbā ar jauniešiem, Jana atzīst, ka to negaida klasiskā šī vārda izpratnē. Galu galā lielākais nopelns, ja situāciju izdodas uzlabot, esot tieši paša jaunieša, nevis viņas veikums. “Tas ir viņa ceļš, bet es tajā esmu tikai viena pietura. Gandarījumu vairāk izjūtu par to, ka pati uzdrošinājos pieteikties programmai un sekot sajūtai, ka man šajā darbā ir jābūt. Ja katrā tikšanās reizē jaunietim kaut uz mirkli iedegas maza gaismiņa, tas mūsu sabiedrību kopumā padara nedaudz atbalstošāku, cilvēcīgāku un laimīgāku,” viņa saka.
Vairāk par projektu “Skola – kopienā” un mentoringa iespējām uzzini mājaslapā www.skola-kopiena.lv sadaļā “Partneriem” – “Mentorings”.
Stāsts veidots ar ES fondu atbalstu.