Nav noslēpums, ka skolu direktoriem ir tikpat būtiska loma kvalitatīva un iekļaujoša izglītības procesa nodrošināšanā kā pedagogiem. Pandēmijas laiks uzskatāmi parādīja, ka pedagogu motivācija, skolas attīstība un citi būtiski jautājumi lielā mērā ir atkarīgi no iestādes vadītāja. Ja pie skolas stūres stāvēs spēcīgs, motivēts direktors, kurš jūt nozares atbalsta plecu gan ikdienā, gan nestandarta situācijās, arī rezultāti neizpaliks, tāpēc 2022. gadam jābūt arī skolu direktoru gadam, kas iezīmēs šo jautājumu, lai tas būtu dienaskārtībā arī nākotnē. Neatkarīgā izglītības biedrība mentoringa programmā direktoriem velk paralēles starp skolas un uzņēmuma vadīšanu, bet es vēlos uzsvērt līdzības arī ar kādu citu jomu.
Izglītība Latvijā vienmēr gājusi kopsolī ar sportu – vienu no jomām, kas arī ir Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārziņā. Sporta pasaulē nereti tiek definēts, ka spēcīgs un veiksmīgs komandas kapteinis ar savu attieksmi un rīcību nosaka toni komandā, vadot ar savu piemēru, nevis vārdiem. Šis kapteinis ir ar pozitīvu attieksmi un pat grūtību laikā veido spēcīgu komandas dinamiku. Viņa noskaņojums palīdz motivēt komandu un veicina katra komandas biedra ticību sev. Darbojoties kā saliedētai vienībai, komanda būs veiksmīgāka visas sezonas garumā. Kapteinim jāspēj komunicēt – ne tikai sniegt norādījumus un ieteikumus, bet arī ieklausīties komandas biedros, jo ikvienam ir būtiski, lai viņa viedoklis tiek novērtēts. Vienlīdz būtiska ir spēja dalīties līdera dotībās - dalīties tajā, ko esat iemācījušies un kas padara jūs par labu vadītāju. Visbeidzot, kapteinim jārūpējas par komandu un jāpievērš uzmanība katram komandas biedram gan laukumā, gan ārpus tā. Sporta pasaulē ir ierasts, ka komandu kapteiņiem nereti tiek sniegts arī papildus atbalsts – apmācības, mentorings, īpaši treniņi prasmju pilnveidei, trenera konsultācijas u.tml. Bet, salīdzinot arī skolu direktorus ar sporta komandu kapteiņiem – no viņiem tiek prasīts daudz, tāpēc īpašs atbalsts direktoru institūcijas spēcināšanai ir viens no izvirzītajiem darba uzdevumiem 2022. gada ietvaros.
Tā vietā, lai uzraudzītu parastās ikdienas darbības, pandēmijas ietekmē skolu direktori nereti ir spiesti iesaistīties krīzes pārvaldībā, mainot lielu daļu skolas politikas, lai nodrošinātu kvalitatīvu un drošu mācību procesu. Jā, es no tiesas uzskatu, ka tieši skolu direktori ir atslēgas figūras, jo arī pārdomāta valsts līmeņa politika izglītībā vien diemžēl nesniegs vēlamo rezultātu, ja tā netiks atbilstoši īstenota. Izglītības kvalitāti būtiski ietekmē arī iestādes direktora redzējums par pašvērtēšanas mērķiem, izglītības iestādes stratēģiskās attīstības un ikgadējās darbības plānošanu un īstenošanu, kā arī direktora sadarbības kvalitāte ar iestādes dibinātāju.
Kā liecina attālināto mācību izpētes rezultāti (Vispārējās un profesionālās izglītības kvalitātes izvērtējums, 2021), izglītības iestādes, kuru vadītāji spēja pārveidot klātienes organizatoriskā darba sistēmu un pielāgot to attālinātajām mācībām, rast atbilstošus didaktiskos un metodiskos risinājumus, ir sekmīgi tikušas galā ar lielāko daļu izaicinājumu attālināto mācību laikā.
Nereti gan tiek uzdots jautājums – kādi tad ir instrumenti direktoru institūcijas stiprināšanai? Iespējas ir dažādas, piemēram, iekšējā vērtēšana, kuras ietvaros izglītības iestādes darbinieki var sniegt atgriezenisko saiti par vadītāja darbu ar mērķi uzlabot kopējo sniegumu, nevis kritizēt vai nosodīt. Tāpat iespējams sekmēt pieredzes un labās prakses apmaiņu starp skolu direktoriem ne tikai Latvijas robežās, bet arī ārpus tām. Dažādu jautājumu risināšana sadarbībā ar augstākās izglītības iestādēm apliecina, ka direktoru institūcijas stiprināšanā būtu vērtīgi iesaistīt arī augstskolas un universitātes, piemēram, nodrošinot to iesaisti gan direktoru vērtēšanā, gan skolu attīstības plānu izstrādē.
Šobrīd arī mēs gan IZM, gan sadarbībā ar padotības iestādēm esam aizvadījuši vairākas sanāksmes, kur analizējam iespējamos risinājumus. Līdz šim šajā sakarā arī sabiedrībā virmo dažādas idejas, piemēram, terminētu līgumu slēgšana, direktoru rotācijas principa ieviešana, taču šobrīd, kā vienu no spēcīgas direktoru institūcijas izveidošanas mehānismiem apskatām iespēju ieviest izglītības iestāžu vadītāju sertifikāciju (kā daļu no vērtēšanas sistēmas) reizi sešos gados. Te svarīgi norādīt, ka par labu šādam risinājumam sliecos, jo pretēji, piemēram, terminētu līgumu ieviešanai, šī pieeja ne vienmēr nozīmētu direktora amatu ierobežojošu termiņu. Tā drīzāk apstiprinātu, ka, regulāri atjaunojot kvalifikāciju, direktors var sekmīgi darboties arī ilgtermiņā, nepārtraukti augot un pilnveidojoties. Runājot par skolu direktoru rotāciju, jāpiezīmē, ka, lai gan dažādi eksperti uzsver šādas metodes priekšrocības, piemēram, neieslīgšanu rutīnā, skatu no malas, kas palīdz izvērtēt, kas attiecīgajā skolā uzlabojams, bet kas darbojas veiksmīgi, kā arī jaunas pieredzes iegūšanu u.tml., manuprāt, šī metode var būt tikai un vienīgi brīvprātīga un īstenojama vienas pašvaldības vai kaimiņu pašvaldību ietvaros.
Papildus iepriekš minētajam nenoliedzami, tikpat būtiski ir īstenot pārdomātas un lietderīgas apmācību programmas, ņemot vērā, ka arī skolu direktoriem jāsaskaras ar vienotiem izaicinājumiem, turklāt, arī tādiem, kas nav saistīti ar pandēmiju – laika plānošanu, komandas vadīšanu, personīgo izaugsmi, kā arī spēju atrast līdzsvaru starp privāto dzīvi un darbu. Covid-19 ietekmē saasinājās gan bērnu un jauniešu, gan pieaugušo mentālās veselības jautājums, tāpēc nepieciešams gan stiprināt skolu vadītāju spēju atpazīt šīs problēmas un īstenot praktiskas metodes, kā tās risināt, gan sniegt šāda veida atbalstu pašiem direktoriem, ja tas nepieciešams. Izglītības kvalitātes dienests ir īstenojis IZM finansētus profesionālās kompetences pilnveides kursus izglītības iestāžu direktoriem, piemēram, „Izglītības iestādes darbības tiesiskie pamati” u.c. Apmeklējums un izsniegto apliecību skaits par kursu beigšanu liecina, ka šī prakse aktīvi jāturpina arī nākotnē. Tāpat izglītības iestāžu vadītājiem nepieciešami regulāri valsts finansēti profesionālās pilnveides kursi, kuros ar noteiktu cikliskumu atjaunot zināšanas par aktualitātēm pedagoģijā, skolvadībā un pārvaldībā, lai varētu sekmīgi īstenot pārmaiņu vadību. Būtiski ir arī padziļināt skolu direktoru zināšanas piecos virzienos - vadība, līderība, komunikācija, mācīšanās organizācijas darbības pamatprincipi un digitālā pratība.
Skolu direktoru institūcijas stiprināšanā būtiska loma ir ne tikai nozares ministrijai, bet arī pašvaldībām un to izglītības pārvaldēm, kā arī nozares ekspertiem un profesionāļiem, kas darbojas nevalstiskajās organizācijās, un, jau pieminētajām, augstākās izglītības iestādēm. Dažādu problēmsituāciju risinājuma atslēgas ir sadarbība, arī skolu direktoru stiprināšanā nepieciešama vairāku pušu iesaiste, kā arī pašu skolu vadītāju vēlme un gatavība – mācīties, attīstīties un pilnveidoties.
Autore: Izglītības un zinātnes ministre, pedagoģe Anita Muižniece