Zinātnē svarīgas ir ne tikai idejas, modernas laboratorijas un precīzi mērījumi, bet arī cilvēki, kurus satiekam savā ceļā. Latvijas Universitātes (LU) Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes tenūrprofesore un vadošā pētniece Ph.D. Una Riekstiņa atzīst, ka tieši iedvesmojoši skolotāji, atbalstoši kolēģi un starptautiskā pieredze savulaik palīdzēja viņai izvēlēties pētnieces karjeru. Tagad viņa pati vada pētnieku komandu, māca studentus un strādā, lai laboratorijā gūtās zināšanas nākotnē varētu pārtapt jaunās ārstēšanas iespējās.
Una Riekstiņa Latvijas Universitātē studējusi bioloģiju, un viņas karjera zinātnē sākās vēl pirms diploma saņemšanas – bakalaura studiju trešajā kursā viņa iesaistījās pētniecībā toreizējā Molekulārās bioloģijas institūtā. Turpmāko izvēli būtiski ietekmēja gan institūtā valdošā atvērtā un atbalstošā gaisotne, gan tur iepazītie cilvēki, kuri jauno studenti uzņēma ar patiesu ieinteresētību un iedrošināja izmēģināt spēkus pētniecībā arī starptautiskā mērogā.
“Zinātne bija tā, kas man burtiski atvēra pasauli. Latvija tolaik bija tikko atguvusi neatkarību, un man bija brīnišķīgs studiju laiks – gan iepazīstot zinātni, gan satiekot fantastiskus kolēģus,” viņa atceras.
Pēc studijām LU Una vairākkārt devās stažēties Karolinskas institūtā Zviedrijā, bet vēlāk tur iestājās doktorantūrā. Pieredzējušu zinātnieku vadībā viņai bija iespēja pētīt imūno atbildi pret hepatītu izraisošiem vīrusiem un iesaistīties tolaik inovatīvas DNS jeb gēnu vakcīnas izpētē. Šī pieredze viņu no bioloģijas pakāpeniski aizveda imunoloģijas un medicīnas virzienā, bet pēc atgriešanās Latvijā – arī līdz farmācijai.
Pēc doktora grāda iegūšanas Una pievienojās LU farmācijas studiju programmai, kur topošo farmaceitu izglītošanā varēja izmantot savas zināšanas bioloģijā un imunoloģijā, palīdzot studentiem izprast cilvēka organismu, slimību procesus un zāļu darbības mehānismus. Šo dažādo jomu saikni viņa turpina skaidrot studentiem arī šobrīd, lasot lekcijas par bioloģiskajām zālēm, šūnu un gēnu terapiju, audu inženieriju un jaunākajām pētniecības metodēm.
Studentiem mācītais cieši savijas ar pētījumiem, ko Una kopā ar kolēģiem veic LU Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātē. Fakultātē pašlaik tiek attīstīti vairāki inovatīvi pētniecības virzieni, kas nākotnē var palīdzēt labāk izprast slimības un pilnveidot to ārstēšanu. Piemēram, vienā no tiem tiek veidoti slimību modeļi, kas laboratorijā pēc iespējas precīzāk atdarina cilvēka organismā notiekošos procesus, ļaujot izzināt slimību mehānismus un pārbaudīt dažādu zāļu vielu un mērķterapiju iedarbību.
Viens no šādiem modeļiem ir organoīdi – laboratorijā no šūnām veidotas telpiskas struktūras, kas atdarina noteiktas cilvēka audu īpašības. Tradicionāli šūnas audzē plakanā slānī uz laboratorijas trauka virsmas, taču cilvēka organismā tās atrodas telpiskā vidē un savstarpēji mijiedarbojas. Tāpēc organoīdi ļauj precīzāk pētīt slimības attīstību un zāļu iedarbību.
Vēl viens strauji augošs biomedicīnas pētniecības virziens pasaulē ir tā dēvētie orgāni uz čipa, ar kuriem strādā arī LU pētnieki. Orgāns uz čipa ir neliela ierīce, kurā audzē cilvēka šūnas un ar šķidruma plūsmu atdarina organismā notiekošos procesus, piemēram, asinsriti, ļaujot novērot, vai zāļu viela nonāk līdz audzēja šūnām un spēj uz tām iedarboties.
“Var teikt, ka mēs pētām ne tikai slimību, bet arī veselību šūnu līmenī – mēģinām saprast, kas šūnā nedarbojas pareizi un kā tai atkal palīdzēt kļūt veselai,” skaidro Una.
Eiropas Savienības fondu līdzfinansētā projektā “Latvijas Universitātes zinātniskās infrastruktūras attīstība RIS3 jomās” Unas vadītā pētniecības virziena attīstībai iegādāts jauns pētniecības aprīkojums – laboratorijas iekārtas genomikas platformas izveidei, modulārā tipa proteīnu analīzes sistēma un konfokālais mikroskops. Jaunās iekārtas ļauj precīzāk analizēt ģenētisko informāciju un olbaltumvielas, kā arī saskatīt, kā šūnas mainās slimības vai zāļu iedarbībā.
“Pateicoties šo iekārtu iegādei, mūsu laboratorijas aprīkojums tagad ir patiešām labs – līdzvērtīgs tam, ar kādu strādā zinātnieki citviet Eiropā. Tas stiprina arī mūsu iespējas kā līdzvērtīgiem partneriem iesaistīties kopīgos starptautiskos pētniecības projektos,” viņa saka.
Pieaugot profesores un pētniecības virziena vadītājas pienākumu lokam, gadu gaitā Unas ikdienā eksperimentu kļuvis mazāk. Tagad lielu daļu laika viņa velta projektu sagatavošanai un vadībai, sadarbībai ar partneriem Latvijā un ārvalstīs, jaunu pētījumu plānošanai un jauno zinātnieku mentoringam. Tomēr bez regulāras iegriešanās laboratorijā viņa neiztiek.
“Kolēģi dara tik daudz jaunu un interesantu lietu, ka man vienkārši gribas redzēt, kā tas top! Ir ļoti aizraujoši šo procesu vērot klātienē, nevis iepazīt tikai caur kolēģu ziņojumiem vai jau gatavām zinātniskajām publikācijām, tāpēc laboratorijā joprojām esmu bieža viešņa,” viņa saka.
Una sevi raksturo kā komandas cilvēku. Viņas pētniecības grupā strādā arī kādreizējie studenti un doktoranti, kuri paši jau kļuvuši par pieredzējušiem pētniekiem. Daļa no viņiem stažējušies ārvalstīs un pēc tam atgriezušies Latvijā. Tajā pētniece saskata arī zināmu pēctecību – savulaik pieredzējuši kolēģi atbalstīja viņu, bet tagad viņai ir iespēja to atdarīt nākamajai zinātnieku paaudzei.
Bioloģija, farmācija un biomedicīna, viņasprāt, paver plašas karjeras iespējas – no darba laboratorijā un universitātē līdz sadarbībai ar slimnīcām, zāļu regulējuma institūcijām un darbam bioinformātikas jomā. Savukārt tiem, kuri izvēlas akadēmisko karjeru, nozīmīgs profesionālās izaugsmes mērķis var būt arī tenūrprofesora amats, kas sniedz lielāku stabilitāti, ļauj ilgtermiņā plānot pētniecisko darbu un vairāk pievērsties radošiem zinātniskiem uzdevumiem.
To, cik daudzveidīgs var būt zinātnieka darbs, apliecina arī viņas pieredze - īpašu gandarījumu šajā karjeras posmā sniegusi iespēja savas zināšanas likt lietā, palīdzot Latvijā attīstīt jaunus ārstniecības virzienus. Nesen pētniece iesaistījusies Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas īstenotā precīzijas medicīnas projektā, kurā tiek vērtētas iespējas ieviest šūnu terapijas audzēju ārstēšanai. Citviet pasaulē tās jau izmanto, bet projekta ietvaros iecerēts radīt priekšnoteikumus, lai nākotnē šādas ārstēšanas iespējas būtu pieejamas arī Latvijas pacientiem, tostarp bērniem ar onkoloģiskām slimībām.
“Man šķiet ļoti skaisti, ka zinātnē uzkrāto pieredzi var izmantot ciešā sadarbībā ar klīniku un dot savu ieguldījumu pilnīgi inovatīvas terapijas ieviešanā Latvijā. Tas ir fantastiski un, manuprāt, lieliski parāda, cik nozīmīgs sabiedrībai var būt zinātnieka darbs,” saka Una.
Vairāk par projektu - https://www.lu.lv/zinatne/projekti/eiropas-savienibas-strukturfondi/eraf-projekti/latvijas-universitates-zinatniskas-infrastrukturas-attistiba-ris3-jomas/
Stāsts veidots ar ES fondu atbalstu.