Vecākiem

 

attēlsNozīmīgs šķērslis iekļaujošai izglītībai ir neticība, ka tāda ir iespējama un nepieciešama. Tā ir viena no atziņām, kas pausta jaunākajā UNESCO globālajā izglītības monitoringa ziņojumā “Iekļaušana un izglītība”, kurā apkopoti dati no 209 pasaules valstīm saistībā ar izglītības pieejamību, kvalitāti, Ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu un situāciju iekļaujošās izglītības jomā.

Ziņojums atspoguļo dažādos kontekstus un izaicinājumus, ar kuriem valstis saskaras, nodrošinot iekļaujošu izglītību. Tajā lēsts, ka mazāk nekā 10% pasaules valstu ir likumdošana, kas pilnībā atbalsta iekļaujošu izglītību, un, lai gan 68% pasaules valstu ir definējušas, kas ir iekļaujoša izglītība, tikai 57% no šīm definīcijām aptver vairāk nekā vienu atstumto grupu.
Ekspertu skatījumā izcelsme, identitāte un spējas (piemēram, dzimums, vecums, dzīves vieta, nabadzība, invaliditāte, reliģija, migranta statuss, seksuālā orientācija u.c.) vēl aizvien nosaka daudzu bērnu un jauniešu izglītības iespējas. Piemēram, visās pasaules valstīs, izņemot tajās Eiropas un Ziemeļamerikas valstīs, kurās ir augsts vidējo ienākumu līmenis, attiecībā uz katriem 100 turīgiem skolēniem tikai 18 nabadzīgie pabeidz vidusskolu. Vismaz 20 pasaules valstīs (lielākoties tajās Āfrikas valstīs, kas atrodas Subsahārā) gandrīz neviena nabadzīga jauna sieviete no lauku teritorijām nepabeidz vidusskolu.

“Ziņojumā atrodami arī statistikas dati par situāciju ar izglītības pieejamību Latvijā un sasniegto ceļā uz 4. Ilgtspējīgas attīstības mērķi – “Kvalitatīva izglītība”., kā arī tematiski aplūkots jautājums par pieaugušo izglītību. Ziņojuma autori ir konstatējuši, ka Baltijas valstīs sieviešu iesaistes rādītāji pieaugušo izglītībā ievērojami pārsniedz vīriešu (par 14 procentpunktiem Igaunijā, par 9 procentpunktiem Latvijā). Līdzīgas tendences ir arī Skandināvijas valstīs: 12 procentpunktu atšķirība Somijā un 9 – Zviedrijā. Kā potenciālais iemesls ziņojumā minēta dzimumu segregācija izglītībā un nodarbinātības jomā,” skaidro UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas Izglītības sektora vadītāja Ilze Dalbiņa.

Plašāka informācija un ziņojums pieejams UNESCO Latvijas Nacionālā komisija tīmekļvietnē.