Jauniešu labklājība ir valsts nākotnes pamats, kur nozīmīgu atbalstu sniedz profesionāli jaunatnes darbinieki. Tieši jaunatnes darbinieki var palīdzēt jauniešiem kļūt par aktīviem un atbildīgiem pilsoņiem. Pēdējā laikā Latvijā veikti nozīmīgi soļi, lai jaunatnes darbinieku aicinājumu pārveidotu par atzītu, kvalificētu profesiju ar atbilstošu izglītību.
Jaunatnes darbinieku profesionalizācija ir komplekss ceļš, kas ietver gan formālo, gan neformālo izglītību, kā arī personīgo un profesionālo attīstību visā karjeras laikā. 2024. gada 12. jūnijā tika apstiprināts jaunatnes darbinieka profesijas standarts, kas oficiāli nostiprina šīs jomas speciālistu statusu un kvalifikācijas prasības. Šis dokuments definē jaunatnes darbinieku kā speciālistu, kura galvenais uzdevums ir īstenot tiešo darbu ar jauniešiem, atbalstot viņu personisko attīstību, sekmējot neformālo mācīšanos un nodrošinot nepieciešamo kompetenču apguvi. Jaunatnes darbinieki strādā plašā iestāžu lokā, sākot no valsts un pašvaldību struktūrām (piemēram, jauniešu centriem) līdz biedrībām un nodibinājumiem, un profesionālo darbību veic ciešā sadarbībā ar karjeras konsultantiem, sociālajiem darbiniekiem un pedagogiem.
Eiropas valstīs darba ar jaunatni profesionālais statuss atšķiras galvenokārt pēc tā, vai profesija ir reglamentēta vai nē. Pie valstīm ar augstāku reglamentācijas līmeni pieskaitāma, piemēram, Apvienotā Karaliste, kur jaunatnes darbiniekiem ir nepieciešama 6. līmeņa augstākā izglītība (piemēram, bakalaura grāds) un tā ir daļēji reglamentēta profesija. Arī Francijā darbs ar jaunatni ir salīdzinoši institucionalizēts, jo noteiktos amatos nepieciešamas valsts atzītas profesionālās kvalifikācijas. Savukārt Vācijā darbs ar jaunatni ir iekļauts sociālās aprūpes un izglītības sistēmā, kas nozīmē augstu profesionalizācijas pakāpi, lai gan ne vienmēr pastāv vienota obligāta licencēšanas sistēma visiem darbiniekiem.
Pretstatā tam vairākās citās valstīs darbs ar jaunatni nav stingri reglamentēts. Īrijā profesija nav juridiski regulēta, un, lai gan bieži tiek prasīta atbilstoša izglītība, tā nav obligāta. Lietuvā kopš 2026. gada jaunatnes darbiniekam jābūt augstākajai izglītībai sociālajā darbā, psiholoģijā, izglītības zinātnēs vai līdzvērtīgā jomā - vai arī jāiegūst jaunatnes darbinieka sertifikāts, kas apliecina nepieciešamās kompetences darbam ar jauniešiem. Igaunijā jaunatnes darbinieks ir oficiāli iekļauts valsts profesiju un kvalifikāciju sistēmā un profesijai ir izstrādāti profesionālie standarti un kvalifikācijas līmeņi. Profesionālās kvalifikācijas iegūšana nav obligāta normatīvajos aktos, tomēr praksē profesionālā izglītība un kvalifikācijas sertifikāts arvien biežāk tiek izmantoti kā priekšnoteikums darbā pieņemšanai vai amata pienākumu veikšanai jaunatnes nozarē.
Galvenie izaicinājumi jaunatnes jomā - augsta personāla mainība, izdegšanas risks un emocionāls slogs
Jaunatnes darbinieku profesionalizācija Latvijā ir nepieciešama, jo nozarē galvenais izaicinājums ir augstā darbinieku mainība un neskaidrā darba identitāte – jaunatnes darbinieki bieži veic vairākus pienākumus. Šī nestabilitāte traucē nodrošināt ilgstoši augstu darba kvalitāti, un to apliecina arī Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras (JSPA) veiktais pētījums "Jaunatnes darbinieku kompetenču pašnovērtējums un profesionālais profils Latvijā" (2025).
Pētījums izceļ, ka universitātes programmās līdz šim pietrūka specifiska darba ar jaunatni satura (jaunatnes politika, veselība, neformālā izglītība u.c.). Esošās mācības bieži ir īstermiņa, projektos balstītas un nenodrošina vienotu, valsts atbalstītu kompetenču ietvaru, kas saistīts ar profesionālajiem standartiem. Lai gan jaunatnes darbinieki ir jauniešu "drošības tīkls" krīzes situācijās (piemēram, saskaroties ar pašnāvības risku un vardarbību), viņiem pašiem bieži trūkst regulāras supervīzijas un atbilstošu krīzes rīcības mehānismu, kas veicina augstu izdegšanas risku. Vienlaikus daudzi jaunatnes darbinieki saņem salīdzinoši zemu atalgojumu un strādā mazāk labvēlīgos nodarbinātības apstākļos. Tas attur jaunus speciālistus ienākt šajā jomā un veicina domas par pāreju uz citām profesijām ar skaidrākām karjeras un ienākumu perspektīvām.
Jaunatnes darbinieku profesionalizācijas pamati
2024. gadā Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izstrādāja “Vienotu kvalitātes ietvaru darbam ar jaunatni pašvaldībās”. Šis metodiskais materiāls radīts, lai atbalstītu pašvaldības tās autonomās funkcijas – darba ar jaunatni – īstenošanā un nodrošinātu vienlīdzīgus un kvalitatīvus pakalpojumus. Pašvērtējuma rīks ne tikai sniedz skaidru pamatu jaunatnes darbinieku pienesuma novērtēšanai, bet arī dod iespēju pašiem jaunatnes darbiniekiem skaidrot sava darba nozīmīgumu pašvaldībā un veicina labvēlīgāku nodarbinātības apstākļu radīšanu.
Tāpat JSPA publicētais pētījums sniedz konkrētas rekomendācijas nozares stiprināšanai. Pētījumā arī ieteikts veidot praktiskus mācību moduļus, attīstīt starpkultūru kompetenci un ieviest regulāras supervīzijas un krīzes rīcības protokolus, lai mazinātu emocionālo slogu.
Šīs rekomendācijas jau tiek izmantotas praksē – ir izstrādāta jaunatnes darbinieka ceļa karte – JSPA izveidots vizuāls pārskats par iespējamiem izglītības un profesionālās attīstības soļiem jaunatnes jomas speciālistiem Latvijā.
Latvijā supervīzija un mentorings nav noteikti kā obligāts pienākums visiem jaunatnes darbiniekiem, tomēr tie ir institucionalizēti profesionālā atbalsta instrumenti, kurus nodrošina JSPA, izmantojot Jaunatnes politikas valsts programmas finansējumu un aktivitātes. Tie kalpo kā mehānisms jaunatnes darbinieku profesionālās kompetences stiprināšanai, darba kvalitātes uzlabošanai un profesionālās labbūtības veicināšanai.
Jaunās prasības jaunatnes dabiniekiem pašvaldībās
2026. gada 11. augustā Ministru kabinets apstiprināja jaunas prasības jaunatnes darbiniekiem. To mērķis ir stiprināt jaunatnes darbinieku profesionalitāti un nodrošināt, ka cilvēkiem, kuri ikdienā strādā ar jauniešiem, ir nepieciešamās kompetences. Būtiskākās izmaiņas skars jaunatnes darbiniekus pašvaldībās. Lai strādātu šajā amatā, būs nepieciešama bakalaura izglītība vai studijas bakalaura programmā, kā arī jāapgūst 150 akadēmisko stundu profesionālās pilnveides programma. Jaunajiem jaunatnes darbiniekiem šī programma būs jāapgūst gada laikā pēc darba uzsākšanas, savukārt tiem, kuri jau strādā šajā jomā, būs doti trīs gadi. Noteikumi paredz, ka pēc 2029. gada 18. augusta pašvaldības nav tiesīgas nodarbināt personas par jaunatnes darbiniekiem bez bakalaura izglītības.
Vienlaikus tiek ņemta vērā arī līdzšinējā pieredze - jaunatnes darbiniekiem, kuriem ir vismaz piecu gadu pieredze darbā ar jauniešiem un bakalaura grāds, būs iespēja līdz 2028. gada 31. decembrim pieteikties savu kompetenču pielīdzināšanai.
Latvijas Universitātē ir iespēja apgūt 150 stundu pamatkompetenču programmu, kas tika izstrādāta ar mērķi attīstīt jaunatnes darbinieku profesionālās kompetences un sniegt metodisko atbalstu, tādējādi tieši risinot iepriekš minēto nepilnīgās izglītības sistēmas problēmu. Profesionālās pilnveides programma izstrādāta, balstoties uz 2024. gadā pieņemtajām jaunatnes darbinieka profesionālās kvalifikācijas prasībām jeb standarta. Šī profesionālās pilnveides programma būs obligāti jāapgūst ikvienam pašvaldībā nodarbinātam jaunatnes darbiniekam sākot no 2029. gada.
Profesionālās pilnveides programma ir IZM rūpīgi izvērtēts solis, kas palīdzēs stiprināt jaunatnes darbinieku profesionālās prasmes un attīstīt nepieciešamās kompetences. Programmas izstrādē piedalījās profesionalizācijas darba grupas pārstāvji no IZM, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras, Latvijas Jaunatnes darbinieku asociācijas, Latvijas Universitātes un citi jomas eksperti.
Šobrīd programmu 150 akadēmisko stundu apjomā apgūst pirmie 24 studenti, iegūstot padziļinātas zināšanas par jaunatnes politiku un darbu ar jaunatni. Programmas gaitā jāapgūst tādi studiju kursi kā, piemēram, jaunatnes politikas pamati, jauniešu psiholoģija un digitālās prasmes – tostarp mākslīgais intelekts un virtuālā realitāte. Mācību ilgums 2026. gadā ir deviņi mēneši - no aprīļa līdz decembrim.Arī turpmāk IZM plāno sadarboties ar Latvijas Universitāti, lai nodrošinātu programmas pieejamību bez maksas.
Sākot ar 2027. gada rudeni Latvijas Universitātē izglītības piedāvājumā parādīsies arī īsā cikla bakalaura studiju programma jaunatnes darbiniekiem Erasmus+ projektā "PRO Youth Work". Programma "Jaunatnes darbinieks" būs darba vidē balstīta pirmā cikla profesionālās augstākās izglītības īsā studiju programma 60 kredītpunktu apmērā. Programma būs noderīga topošajiem un esošajiem jaunatnes darbiniekiem, jaunatnes lietu speciālistiem, jaunatnes jomas pētniekiem, neformālās izglītības mācību programmu vadītājiem un starptautisku projektu vadītājiem jaunatnes jomā. Šo programmu varēs brīvprātīgi un padziļināti apgūt tie, kuriem jau ir iegūts bakalaura grāds jebkurā jomā. Studiju programmā būs arī studiju kurss "Jaunatnes darbinieka profesionālās kvalifikācijas pamati", kas saturiski pielīdzināms 150 akadēmisko stundu profesionālās pilnveides programmas apguvei.
Iespēja apgūt jaunatnes darbinieka profesiju Latvijas Universitātē iezīmēs pāreju uz jaunu posmu, kad jaunatnes darbinieku profesijas prestižs un kvalitāte tiek stiprināta un atzīta sabiedrībā.
Izmantotie informācijas avoti:
- Council of Europe. (2017). Recommendation on Youth Work (CM/Rec(2017)4). Committee of Ministers.
- Department for Education (DfE). (Nav norādīts gads). Youth Worker (Level 6) (Apprenticeship Standard ST0522 Version 1.0). Skills England. Iegūts [šodienas datums] no https://skillsengland.education.gov.uk/apprenticeships/st0522-v1-0
- Finnish Ministry of Education and Culture. (2017). Nuorisolaki [Youth Act] (72/2006, amended by 1285/2016). Helsinki: Edita Publishing.
- Izglītības un zinātnes ministrija. (2024). Vienots kvalitātes ietvars darbam ar jaunatni pašvaldībās. Pieejams: https://www.izm.gov.lv/lv/jaunums/publicets-metodiskais-materials-vienots-kvalitates-ietvars-darbam-ar-jaunatni-pasvaldibas
- Jaunatnes darbinieka profesijas standarts (Profesijas kods 2351 04). (2024). Pieejams: https://registri.visc.gov.lv/profizglitiba/dokumenti/standarti/2017/PS-293.pdf
- National Careers Service. (Nav norādīts gads). Job Profile: Youth worker. Iegūts [šodienas datums] no https://nationalcareers.service.gov.uk/job-profiles/youth-worker
- National Youth Agency (NYA). (Nav norādīts gads). NYA for learners: Qualifications and training. Iegūts [šodienas datums] no https://nya.org.uk/for-learners/
- National Youth Agency (NYA). (2025). Youth Sector Workforce Survey Report 2025.
- Rīgas Tehniskā universitāte & Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra. (2025). Jaunatnes darbinieku kompetenču pašnovērtējums un profesionālais profils Latvijā.
- Stockholm University, Department of Child and Youth Studies. (Nav norādīts gads). Education: Courses and programmes. Iegūts [šodienas datums] no https://www.su.se/department-of-child-and-youth-studies/education/courses-and-programmes
Informāciju sagatavoja
Izglītības un zinātnes ministrijas
Jaunatnes politikas nodaļas projekta koordinatore
Viktorija Tkačenko