Otrdien, 16. septembrī, Ministru kabinets apstiprināja pirmo informatīvo ziņojumu Saeimai par paveikto un turpmāk iecerētajām darbībām latviešu valodas saglabāšanai, aizsardzībai, attīstīšanai un ietekmes palielināšanai. Ziņojums pirmo reizi sniedz visaptverošu pārskatu par valsts valodas politikas īstenošanas rezultātiem, iesaistīto institūciju sadarbību, attīstības un rīcības virzieniem, kā arī turpmākām iecerēm latviešu valodas lomas stiprināšanai sabiedrībā, izglītībā, digitālajā vidē un diasporā.
Ziņojums sagatavots saskaņā ar 2025. gada 14. martā apstiprinātajiem grozījumiem Saeimas kārtības rullī, kas paredz, ka valdībai ik pēc diviem gadiem līdz attiecīgā gada 15. septembrim jāiesniedz Saeimai ziņojums par valsts valodas politikā paveikto un iecerēto. Saeima ziņojumu izskatīs oktobrī, ņemot vērā, ka 15. oktobris ir Valsts valodas diena.
“Šodien valdībā apstiprināts pirmais valsts valodas politikas ziņojums, par ko vēl gaidāmas diskusijas Saeimā. Ziņojumā izklāstīts gan līdz šim paveiktais, gan turpmāk plānotie darbi latviešu valodas stiprināšanai – šodienas digitālās attīstības un ģeopolitiski trauksmaino laiku kontekstā,” pauž izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde.
Līdz šim paveiktais valsts valodas politikas jomā apkopots četros valodas politikas rīcības virzienos – juridiskajā, lingvistiskajā, pedagoģiskajā un sabiedrības iesaistes un līdzdalības rīcības virzienā, kā arī izvirzītas turpmākās darbības prioritātes valsts valodas lietojuma stiprināšanai.
Īpaša uzmanība ziņojumā pievērsta valsts valodas nozīmei normatīvo aktu izpratnē. Ievērības cienīgs ir princips, kas pēdējos gados nostiprinājies Satversmes tiesas judikatūrā – valsts valodas lietojums ir ne tikai demokrātijas, bet arī valsts drošības jautājums. Tas ir būtisks pavērsiens tiesiskajā izpratnē par valodu, kas jāņem vērā turpmāk.
Tāpat ziņojumā uzsvērta vienotas skolas pieejas jeb mācību valsts valodā loma. 2025./2026. mācību gads iezīmē noslēdzošo posmu pārejā uz mācībām tikai latviešu valodā. Kopumā pāreja uz mācībām valsts valodā vērtējama pozitīvi – izpratne par valsts valodas nozīmi sabiedrībā ir būtiski augusi. Vienlaikus ziņojumā uzsvērts, ka ar vienotas skolas ieviešanu darbs nebeidzas – latviešu valodas nostiprināšanai vispārējā izglītībā nepieciešams nodrošināt konsekventu un sistēmisku atbalstu un resursus skolēniem, skolēnu vecākiem un izglītības iestāžu komandām.
Ziņojumu caurvij sabiedrības iesaistes nozīme latviešu valodas stiprināšanā, uzsverot, ka valsts valodas pastāvēšana un ilgtspēja ir mūsu ikkatra un sabiedrības kopējā atbildība. Latviešu valodas noturība ir atkarīga no sabiedrības līdzdalības, tādēļ nepieciešams veicināt valsts valodas lietojumu visās dzīves jomās – mājās, skolā, darbā, publiskajā telpā un diasporā.
Ziņojumā iezīmēti arī nākamā valsts valodas politikas īstenošanas perioda rīcības virzieni un darba uzdevumi:
- Darbs pie starpnozaru normatīvo aktu pilnveides;
- Mācību valsts valodā konsekventa īstenošana;
- Kvalitatīvas iespējas latviešu valodas kā svešvalodas apguvei Latvijā, ārvalstīs un diasporā;
- Latviešu valodas nozīmes stiprināšana digitālajā vidē;
- Atbalsts latviešu valodas attīstībai un lībiešu valodas revitalizācijai;
- Pozitīvas lingvistiskās attieksmes un uzvedības, kā arī valstiskas pašapziņas stiprināšana.
Ziņojuma sagatavošanā iesaistītas valsts valodas politikas īstenotājas iestādes – Izglītības un zinātnes ministrija, Tieslietu ministrija, Ārlietu ministrija, Kultūras ministrija, Labklājības ministrija, Veselības ministrija, Iekšlietu ministrija un šo ministriju padotības iestādes.
Ar Ministru kabineta informatīvo ziņojumu “Par valsts valodas politikā paveikto un iecerēto. Ziņojums Saeimai par paveikto un iecerēto darbību valsts valodas saglabāšanai, aizsardzībai, attīstīšanai un ietekmes palielināšanai.” iespējams iepazīties tiesību aktu portālā.