Otrdien, 29. septembrī, Ministru kabinets atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par Latvijas kosmosa nozares attīstību un dalību Eiropas Kosmosa aģentūrā (EKA). Valdība konceptuāli atbalstīja Latvijas dalības turpināšanu EKA un asociētās dalībvalsts līguma pagarināšanas līdz 2041. gadam procesa uzsākšanu. Tas nodrošinās, ka Latvijas uzņēmumi, zinātnieki un studenti arī turpmāk bez pārtraukuma varēs piedalīties EKA aktivitātēs.
Sešu gadu laikā kopš Latvija ir EKA asociētā dalībvalsts, kosmosa nozare ir sasniegusi jaunu attīstības pakāpi. EKA aktivitātēs iesaistījušās vairāk nekā 40 Latvijas organizācijas, un Latvijas uzņēmumi ir iekļāvušies Eiropas piegādes ķēdēs.
“Sadarbība ar Eiropas Kosmosa aģentūru ir viens no Latvijas veiksmes stāstiem zinātnē un inovācijās. Latvijas uzņēmēji arvien aktīvāk iesaistās aģentūras iepirkumos, un mūsu uzņēmumi ir kļuvuši par daļu no Eiropas kosmosa industrijas piegādes ķēdēm. Tas apliecina Latvijas spēju attīstīt augstas pievienotās vērtības tehnoloģijas un veiksmīgi konkurēt starptautiskā mērogā,” uzsver izglītības un zinātnes ministre Ilze Indriksone.
EKA darbojas pēc ģeogrāfiskās atdeves principa: valsts iemaksātie līdzekļi atgriežas tās uzņēmumiem un zinātniekiem starptautisku projektu veidā, un Latvijas atdeve pārsniedz sākotnēji noteikto mērķi. To apliecina arī Latvijas Kosmosa stratēģijas īstenošanas rezultāti. Studiju programmās ieviesti 12 jauni kursi, pārsniedzot sākotnēji noteikto mērķi, savukārt aizstāvēto maģistra un doktorantūras darbu skaits kosmosa nozares jomā jau sasniedzis 78 % no plānotās vērtības. Uzņēmēji arvien aktīvāk iesaistās EKA iepirkumos, attīstīta sadarbība ar lielajiem sistēmu integratoriem un noslēgti komerclīgumi 15 miljonu eiro vērtībā, ievērojami pārsniedzot sākotnēji izvirzīto 9 miljonu eiro mērķi. Savukārt Zemes novērošanas jomā izveidoti 16 pakalpojumi, kas ir vairāk, nekā sākotnēji plānots. Starptautiskā ekonomikas analīzes uzņēmuma Oxford Economics pētījums liecina, ka katrs EKA programmās ieguldītais eiro Latvijas tautsaimniecībai rada 1,4 eiro.
Dalība EKA ir priekšnoteikums arī sekmīgai iesaistei Eiropas Savienības kosmosa programmās un programmā “Apvārsnis Eiropa”. Tāpat kosmosa tehnoloģijām ir arvien lielāka nozīme valsts drošībā un noturībā – satelītsakarus, satelītnavigāciju un Zemes novērošanu plaši izmanto aizsardzības un drošības risinājumos. Piemēram, Latvijā tiek izstrādāts risinājums, kas ļautu ārkārtas brīdinājumus iedzīvotājiem nosūtīt ar Eiropas satelītnavigācijas sistēmas “Galileo” starpniecību arī tad, ja nedarbojas mobilie sakari.
Sadarbība paver iespējas arī jaunajai paaudzei. Turpinot iesākto, iedvesmojot un ieinteresējot skolēnus zinātnē, tehnoloģijās, inženierzinātnēs, matemātikā un kosmosa nozarē, drīzumā Latvijā plānots atklāt EKA Eiropas Kosmosa izglītības resursu biroju (ESERO). Tas nodrošinās skolotājiem mācības un mācību materiālus, lai dabaszinātņu, tehnoloģiju, inženierzinātņu un matemātikas stundās varētu izmantot reālus kosmosa piemērus. Savukārt EKA Nacionālajā absolventu programmā šogad pirmo reizi bija pieejamas vakances, kas paredzētas tikai Latvijas pilsoņiem. Tā ir unikāla iespēja jaunajiem speciālistiem gūt pieredzi vienā no pasaules vadošajām kosmosa organizācijām.
Līdz 2027. gada 1. oktobrim IZM sadarbībā ar Ekonomikas, Satiksmes un Aizsardzības ministriju izstrādās Latvijas kosmosa nozares attīstības stratēģiju 2028.–2034. gadam, lai vēl veiksmīgāk nodrošinātu nozares attīstību un rastu veiksmīgākos risinājumus turpmākai nozares attīstībai.
Ar informatīvo ziņojumu par Latvijas kosmosa nozares attīstību un dalību Eiropas Kosmosa aģentūras asociētās dalībvalsts statusā kopš 2020. gada var iepazīties Tiesību aktu portālā.