Visā Latvijā uzsākta pirmsskolas rēķinpratības monitoringa aprobācija
Vairāk nekā 200 pedagogu un izglītības speciālistu no visām Latvijas pašvaldībām iesaistījušies pirmsskolas rēķinpratības monitoringa instrumentu aprobācijā. Rēķinpratība ir pirmā no trim pratību jomām, kuras vērtēs pirmsskolas monitorings līdztekus tekstpratībai un dabaszinātņu pratībai.
Pirmsskolas pamatpratību monitorings ir svarīga sastāvdaļa vienotā pamatpratību monitoringa sistēmā, kura ļaus novērtēt Latvijas bērnu prasmju dinamiku no 5 gadu vecuma – uzsākot pirmsskolu -- līdz pat pamatizglītības posma nobeigumam 9. klasē. Valsts līmeņa pamatpratību monitorings tika uzsākts vēl iepriekšējā mācību gadā, ievācot un apkopojot datus 3. un 6. klašu monitoringā.
Mērķis: savlaicīgi ieraudzīt bērnu prasmes un nepieciešamo atbalstu
Pirmsskola ir īpaši nozīmīgs posms bērna attīstībā - tieši šajā laikā tiek likti pamati turpmākajām mācībām un ir iespēja savlaicīgi mazināt atšķirības bērnu prasmēs, kā arī radīt apstākļus pozitīvai mācīšanās pieredzei. Jo agrāk pedagogi un vecāki pamana, ko bērns jau zina un prot un kur viņam nepieciešams atbalsts, jo mērķtiecīgāk varam iesaistīties, lai palīdzētu nodrošināt visiem bērniem pēc iespējas līdzvērtīgākus apstākļus veiksmīgam skolas gaitu sākumam.
Pirmsskolas monitorings paredzēts divos pirmsskolas posmos -- - piecu gadu vecumā, uzsākot obligāto pirmsskolas izglītību, un septiņu gadu vecumā, to noslēdzot. Pirmais nacionālais mērījums paredzēts 2027./2028. mācību gadā.
Monitoringa mērķis ir iegūt ticamus un salīdzināmus datus par bērnu prasmēm, lai pedagogi un izglītības iestādes varētu mērķtiecīgāk plānot atbalstu, savukārt izglītības politikas plānotāji pašvaldībās un valsts pārvaldē -- - pieņemt pamatotus lēmumus par izglītības kvalitātes pilnveidi.
Pirmsskolas monitorings papildinās jau esošo izglītības kvalitātes monitoringa sistēmu, kurā dati par skolēnu pamatprasmēm tiek iegūti 3. un 6. klasē, kā arī citos izglītības posmos. Tādējādi pakāpeniski veidosies pilnīgāks priekšstats par bērnu un jauniešu prasmēm dažādos izglītības posmos, palīdzot labāk izprast mācīšanās vajadzības un pieņemt pamatotus lēmumus par nepieciešamo atbalstu.
Pirmsskolas monitoringa aprobācijā vienlīdz svarīgs ir saturs un process
Pirmsskolas monitorings būtiski atšķirsies no ierastajiem pārbaudes darbiem skolā. Bērni nepildīs rakstiskus pārbaudes darbus vai darba lapas. Vērtēšana notiks individuāli, bērnam veicot pedagoga piedāvātus praktiskus uzdevumus, savukārt pedagogs novēros un fiksēs bērna sniegumu atbilstoši vienotiem vērtēšanas kritērijiem.
Rēķinpratības monitorings, piemēram, ietvers uzdevumus, kas palīdzēs noskaidrot, kā bērni izprot skaitļus un daudzumu, prot skaitīt, salīdzināt priekšmetu grupas, atpazīt ģeometriskās figūras un orientēties telpā. Uzdevumi veidoti atbilstoši pirmsskolas izglītības vadlīnijās noteiktajiem sasniedzamajiem rezultātiem.
Monitoringu īstenos pedagogs, kurš ikdienā strādā ar bērnu, iekļaujot to ierastajā mācību procesā. Būtiska monitoringa norises daļa būs arī savlaicīga saziņa ar vecākiem, skaidrojot tā mērķi un norisi. Vienlaikus monitorings palīdzēs stiprināt pedagogu prasmes novērot bērnu sniegumu un izmantot iegūto informāciju turpmākās mācīšanās atbalstam.
Pirmsskolas monitoringa izstrādē būtiska pedagogu līdzdalība
Pirmsskolas monitoringa pirmais aprobācijas posms rēķinpratībā guvis plašu pedagogu atsaucību, dalībai brīvprātīgi pieteikušās 100 pirmsskolas izglītības iestādes no visām Latvijas pašvaldībām.
ŠĪ gada oktobrī aprobācijas uzsākšanas seminārā 243 pedagogi un izglītības speciālisti iepazinās ar rēķinpratības monitoringa instrumentiem, ko sadarbībā izstrādājuši Izglītības un zinātnes ministrijas, Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) un Latvijas Universitātes Starpnozaru izglītības inovāciju centra (LU SIIC) speciālisti.
Seminārā tika pārrunāti pirmsskolas monitoringa mērķi un to sasaiste ar pirmsskolas izglītības vadlīnijās noteiktajiem sasniedzamajiem rezultātiem, kā arī akcentēta monitoringa nozīme bērnu sagatavošanā skolas gaitām. Tika iepazīti aprobējamie rēķinpratības uzdevumi un to īstenošanas norise. Praktiskajās darbnīcās pedagogi pievērsās bērnu prasmju attīstības pēctecībai, skaitļa izjūtas veidošanai un izmēģināja praktiskus uzdevumus tās attīstīšanai. Īpaša uzmanība tika veltīta pedagoga novērošanas prasmēm, kā pamanīt ne tikai bērna sasniegto rezultātu, bet arī viņa domāšanas veidu un izmantotās risināšanas stratēģijas.
2026./2027. mācību gadā pedagogi izmēģinās monitoringa instrumentus darbā ar bērniem. Pedagogu pieredze un ieteikumi pēc aprobācijas procesa, palīdzēs pilnveidot gan uzdevumu saturu, gan monitoringa norisi, gatavojoties pirmajam nacionālajam mērījumam nākamajā mācibu gadā
