Publicēts 27 Marts 2020

Par attālinātajām mācībām Grobiņas pusē stāsta Zentas Mauriņas Grobiņas novada vidusskolas direktore Laila Urbāne.

(Ekspresintervija)

 klm

“Svarīgākais ir saglabāt mieru pašam un tad ar to dalīties.”

Ar kādām sajūtām noslēdzat šo pirmo nedēļu, organizējot mācības attālināti?

Esmu ļoti gandarīta par padarīto. Noslēdzot pirmo mācību nedēļu attālināti mācoties, mums bija ļoti svarīgi apzināt visu iesaistīto pušu viedokļus, bet, jo īpaši, skolēnu un viņu vecāku viedokli, tādēļ izsūtījām elektronisku aptauju. Šodien vecāki turpina atbildēt, bet esmu jau paspējusi iepazīties ar pirmajām 250 atbildēm. Rezultāti ir ļoti iepriecinoši. Šie dati svarīgi, lai mērķtiecīgi, atbilstoši ģimeņu iespējām un skolotāju prasmēm varētu plānot nākamo nedēļu darbu.

Pirms runājam sīkāk par aptaujas rezultātiem, izstāstiet, kāda ir jūsu skolas pieredze – kā organizējat attālinātās mācības jūsu skolā.

No paša pirmā brīža, kad uzzinājām, ka mācības notiks attālināti, sapratām - vissvarīgākais ir saglabāt mieru, lai gan skolēni, gan viņu vecāki, gan arī skolotāji paliek mierīgi un līdzsvaroti. Lieks stress jebkuros apstākļos nav veselīgs, tas grauj veselību un mazina imunitāti. Lai skolas saime saprastu, ka process neiet pašplūsmā, bet tiek kontrolēts, uzreiz sākām informēt par plānoto. Mūsu skolas mājaslapā un e-klasē ir publicēta informācija par to, kāda ir skolēna, skolēna vecāku un skolotāju loma attālināto mācību laikā. Esam sadalījuši atbildības jomas arī vadības komandai, viens atbild par attālināto mācību tehnoloģiskajiem risinājumiem, otrs - par mācību organizēšanu, trešais veido sadarbību un sniedz atbalstu klašu audzinātājiem un projektu skolotājiem.

Uzreiz apzinājām visus 900 skolas skolēnus, lai noskaidrotu viņu tehnoloģiskās iespējas ar viedierīcēm un interneta pieejamību. Atklājām, ka deviņām ģimenēm ir nepieciešama palīdzība. Mēs no skolas varējām palīdzēt ar planšetēm, pašvaldība sniedza atbalstu ar LMT interneta pieslēgumu. Tas deva drošības sajūtu, jo zināju, ka visiem skolas bērniem attālinātā mācīšanās ir pieejama.

Mēs skolā pārsvarā izmantojam e-klasi un office 365. Esam pilnībā atteikušies no iepriekšējā stundu saraksta, izveidojām jaunu, kurš nav sadrumstalots. Katram skolēnam ir tikai divi vai trīs mācību priekšmeti dienā. Uzdevumi un mācības tiek plānotas ilgākam laika posmam nevis pa dienām, tādēļ bērni paši var plānot savu laiku un mācīties, kad tas viņiem ir iespējams. Mēs rēķināmies, ka ir ģimenes, kurās aug vairāki bērni un tām ir jāplāno, kādā rindas kārtībā izmantot tehnoloģijas. Mudinām skolotājus veidot sadarbību starp mācību priekšmetiem, lai samazinātu skolēnu slodzi.

Mūsu skolas skolotāji kaut attālināti, bet ir līdzās un iesaistās, tiklīdz tas ir nepieciešams. Viņu darba slodze ir palielinājusies, bet ar visu tiekam galā. Arī skolas sociālais pedagogs un psihologs sniedz atbalstu ikvienam, kam tas ir nepieciešams. Ne tikai ģimenēm, bet arī pašiem skolotājiem. Es pati aizsūtu skolotājiem uzmundrinošas ziņas e-klasē, vēlos, lai arī skolotāji jūt, ka viņi nav palikuši vieni.

Šonedēļ bija viena problēma. Viena ģimene, ja tā var teikt, dzīvo “bedrē”, kurā nav pieejams internets. Izmēģinājām dažādus interneta pieslēgumus, bet interneta vienalga nebija. Šo situāciju atrisinājām tā: skolotājas uzdevumus sūta uz skolēna mammas e-pastu, viņa darbā uzdoto izdrukā, nogādā bērniem, bet tad, kad uzdevumi izpildīti, mamma ieliek tos aploksnē un sūta uz skolu.

Vēlos padalīties arī ar vakardienas ļoti priecīgo notikumu. Mūsu skola saņēma sūtījumu no “Bites”- planšetes, kas mums vēl vairāk atvieglos attālināto mācīšanos.

Ne skolotāji, ne vecāki, ne arī skolēni mācībās no mājām nav atstāti vieni. Skola jūt arī atbalstu no pašvaldības un ministrijas. Katru dienu piezvana domes priekšsēdētājs un interesējas, kā mūsu skolā veicas. Vakar par mūsu skolas pieredzi pastāstīju arī domes sēdē, kas notika mūsu skolā. Viena no klātesošajām deputātēm izteica atzinību, jautāja, kā mūsu fizkultūras skolotājam tas izdodas motivēt bērnus uz kustībām. Viņas meita, kas iepriekš nav daudz kustējusies, šonedēļ bijusi skriet un nostaigājusi 10 km. Novērtēju arī IZM ministres darbu. Viņa pārredz situāciju izglītībā, ir strukturēta un konkrēta. Viņa ir pozitīvs piemērs, kā liela stresa laikā saglabāt mieru, visu pārredzēt un par visu būt lietas kursā, pieņemot tālejošus lēmumus.

Nevaram noliegt, ka šonedēļ ir gana daudz vecāku, kuri ir neapmierināti par attālināto mācīšanos. Kā tas ir jūsu skolā?

Protams, vecāku atbildība šobrīd ir palielinājusies, bet arī skolotāji strādā vairāk, kaut arī mācības notiek attālināti. No 250 aptaujas atbildēm, kuras līdz šim no skolēnu vecākiem esmu saņēmusi, neviena atbilde nav kritiska. Visi izprot situāciju un meklē sev atbilstošākos rīcības plānus. Jā, šonedēļ bija divi vecāki, kuri man zvanīja, minot, ka viņi nevar sazvanīt skolotāju. Es izskaidroju, ka skolotāja pašlaik ar kādu citu klases bērnu runā pa telefonu, tādēļ arī viņu nevar sazvanīt. Viena ģimene bija neizpratnē par mūzikas stundā uzdoto. Mēs runājām un izpētījām, kas notiek. Atklājām, ka problēma ir datoru programmu nesakritībā. Kad to sapratām, bija skaidrs, kādēļ uzdevumu nevar izpildīt. Lietu ātri atrisinājām.

Es ļoti baidījos, kā ar attālināto mācīšanos veiksies 1.-3. klašu skolēniem, bet arī ar mazākajiem viss ir kārtībā. Skolotāji bērniem darbiņus uzdod ilgākam laikam. Saprotam, ka vecāki ir darbā un pa dienu tik lielu atbalstu bērniem nevar dot. Ļoti aicinām, lai bērni paši pilda uzdoto un vecāki lai iesaistās tikai tik daudz, cik tehniski atsūtot skolotājiem berna izpildīto. Esmu skolotājām teikusi, ka šis nav brīdis, kad darbiņus vērtēt pēc atsūtīto fotogrāfiju kvalitātes, gaismas spilgtuma vai tamlīdzīgi. Mūsu skolā nav tādu problēmu. Dažām klasēm ir izveidotas dienasgrāmatas, kur katrs bērns ieraksta, kā viņam šodien ir veicies. Audzinātājs var sekot līdzi arī psiholoģiskajam noskaņojumam.

Varu padalīties, ka ar lielu interesi šīs nedēļas aptaujā lasu arī pašu bērnu atbildes. Daudzi atzīst, ka viņiem ļoti patīk, ka paši var plānot savu laiku un mācības. Kāds bērns ir uzrakstījis, ka viņam patīk, ka no rītiem tagad var mazliet ilgāk pagulēt. Kāds cits raksta, ka tagad var mācīties ar kafijas krūzi rokās, ēdot kūkas gabaliņu. Bet vēl – bērniem sāk pietrūkt draugu un klasesbiedru.

3 lielākie izaicinājumi, ar kuriem vajadzēja tikt galā vai kuri joprojām tiek risināti:

1. Skolotājiem bija nepieciešams pārorganizēties uz mācībām, izmantojot dažādas platformas un tehnoloģiskos risinājumus. Arī līdz šim mēs izmantojām uzdevumi.lv un soma.lv iespējas. Tagad tās tiek lietotas daudz plašāk. Ir apgūtas arī tiešraides, vebināri un video filmēšanas formas, taču uzsvaru neliekam uz kaut ko pilnīgi jaunu, sarežģītu, lai skolēni varētu darboties ar pārliecību. Aktīvi darbojas whatsapp grupas.

2. Skolēniem vislielākais izaicinājums ir plānot savu laiku pašiem. Šī ir tāda pirmā nopietnā reize, kad šis uzdevums pilnībā ir skolēnu ziņā. Skolotājs sniedz norādes, bet pašiem tām jāseko.

3. Vecākiem izaicinājums ir atrast līdzsvaru starp savu darbu un rūpēm par bērniem, atbalstot un palīdzot. Gudri jāsadala viedierīces, lai visi pagūtu izdarīt nepieciešamo, jāplāno brīvais laiks svaigā gaisā un kopīgās aktivitātēs iekštelpās. Skola sniedz un turpinās sniegt savu atbalstu, cik tas iespējams.

Atbalstīsim viens otru ar labiem vārdiem, vēlējumiem un iedrošinājumiem! Svarīgākais ir viedā vīra Karlsona teiciens: “Mieru, tikai mieru!” Es ļoti ticu mūsu kopīgai sadarbībai!