Publicēts 16 jūlijs 2020

Bakalaura programmu un koledžu absolventu ienākumi 2018. gadā bija par 7–8% augstāki nekā vidējie ienākumi valstī, un tie veidoja 12 048 eiro, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) apkopotie absolventu monitoringa dati.

Visaugstākie ienākumi bijuši absolventiem, kas bakalaura grādu vai koledžas diplomu ieguvuši dabaszinātņu, matemātikas un informācijas tehnoloģiju, inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības studiju programmās. Šiem jaunajiem speciālistiem vidējie ienākumi bijuši, sākot no 13 344 eiro gadā.

Būtiski, ka koledžas līmeņa absolventu ienākumi gadu pēc absolvēšanas bija vidēji 13 037 eiro, t.i., par 8% augstāki nekā vidējie ienākumi valstī un nedaudz augstāki par bakalaura līmeņa absolventu ienākumiem, kas bija vidēji 12 863 eiro gadā. “Tas nozīmē – ja jaunietis izvēlas studēt darba tirgū pieprasītā koledžas programmā, viņš jau pēc diviem vai trim gadiem var veiksmīgi konkurēt darba tirgū, kā arī turpināt studijas,” sacīja IZM Augstākās izglītības un zinātnes departamenta vadītāja vietniece Dace Jansone.

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektores vietniece Ilona Kiukucāne apliecināja, ka absolventu monitoringa dati netieši apstiprina arī darba devēju iepriekš nosauktās populārākās mācību iestādes  un programmas – visaugstāko atzinību jau devīto gadu guvusi Rīgas Tehniskā universitāte, savukārt kā visatzītākā studiju programma jau ceturto gadu ir Latvijas Universitātes datorzinātņu programma.

Savukārt darba devēju visnovērtētākās koledžas ir Rīgas Tehniskā koledža, Juridiskā koledža, Rīgas Celtniecības koledža, Alberta koledža un Latvijas Kultūras koledža.

Pirmajā desmitniekā aiz LU datorzinātņu programmas ir RTU datorzinātņu, informācijas tehnoloģijas un būvniecības, LU – komunikācijas un vadības zinātņu, BAT – uzņēmējdarbības programma. Desmitniekā ierindojas arī BA uzņēmējdarbības vadības programma, kā arī divas Juridiskās koledžas programmas – “Tiesību zinātnes” un “Nekustamā īpašuma pārvaldīšana un apsaimniekošana”.

 “Absolventu monitoringa dati liecina, ka tieši medicīnas, robežsardzes koledžu absolventi ir 100% iesaistīti darbatirgū. Tas nozīmē, ka darba tirgus pieprasījums un veiksmīgā sadarbība ar nākamā līmeņa (bakalaura, maģistra) augstākās izglītības iestādēm ļauj jaunietim kļūt finansiāli neatkarīgam un mērķtiecīgi pilnveidot savas zināšanas un karjeru, studējot koledžā. Tātad profesionālā ievirzes stiprināšana šajās macību iestādēs ir svarīga tautsaimniecībā nepieciešamo speciālistu sagatavošanā,” norādīja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska.

IZM monitoringa dati arī liecina, ka bakalaura programmu un koledžu absolventiem ir augsts nodarbinātības līmenis – 86%. Tikai 2,7% bakalaura līmeņa un 3,7% koledžas līmeņa absolventu gadu pēc studiju beigšanas 2018. gadā bijuši bez darba, kopējam bezdarba līmenim Latvijā šajā gadā sasniedzot 7,4 % līmeni.

Absolventu monitoringu veikusi IZM sadarbībā ar Centrālo statistikas pārvaldi. Ar pilnu absolventu monitoringa apkopojumu par to, kā darba tirgū veicies bakalaura programmu un koledžu absolventiem, var iepazīties Izglītības un zinātnes ministrijas tīmekļvietnē.