Šodien, 2. septembrī, valdība apstiprinājusi Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) virzīto iniciatīvu, lai turpinātu pāreju uz modernāku augstskolu finansēšanas modeli. Tas nozīmē, ka Latvijas valsts augstskolu studenti un mācībspēki iegūs papildu iespējas uzlabot studiju vidi, attīstīt pētniecisko darbību un sagatavoties jaunajai pieejai, kuru plānots ieviest no 2027. gada.
Ar šo lēmumu turpinās augstskolu jaunā finansēšanas modeļa izmēģinājumprojekts. Šim nolūkam līdz 2025. gada beigām visām valsts augstskolām tiks novirzīti 10 miljoni eiro – gan tām, kas jau uzsākušas šo izmēģinājumprojektu (Latvijas Universitāte (LU), Rīgas Tehniskā universitāte (RTU), Rīgas Stradiņa universitāte, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte, Latvijas Kultūras akadēmija un Vidzemes Augstskola (ViA), gan arī tām, kas vēl tikai gatavojas pārejai uz institucionālā finansējuma modeļa ieviešanu.
Līdz ar jaunā valsts augstskolu finansēšanas modeļa ieviešanu sagaidāmi vairāki ieguvumi gan studējošajiem un augstskolām, gan sabiedrībai kopumā:
- uzlabota studiju kvalitāte un vairāk absolventu, kas rezultēsies ar lielāku ieguldījumu darba tirgū;
- mazāks studiju pārtraukšanas gadījumu skaits – vairāk studentu veiksmīgi absolvēs studijas;
- vairāk speciālistu kritiskajās nozarēs, tostarp izglītībā, veselības aprūpes jomā, STEAM;
- stiprināta pētniecība un inovācijas, kas paaugstinās Latvijas konkurētspēju;
- augstskolu sagatavotība jaunajam finansēšanas modelim – efektīvāka resursu izmantošana, finanšu avotu dažādošana, spēja piesaistīt ārvalstu projektus.
Izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde akcentē: “Institucionālais finansējums augstskolām sniedz plašāku autonomiju, taču vienlaikus tas nozīmē arī lielāku atbildību par valsts pasūtījuma rezultātiem – sagatavot vairāk absolventu atbilstoši darba tirgus un valsts stratēģiskajām vajadzībām, nodrošināt finanšu avotu piesaisti un dažādošanu, kā arī sasniegt nozīmīgus zinātniskos rezultātus. Šādi tiks veidota augstākās izglītības sistēma, kas būs pamats gan kvalitātei, gan konkrētiem Latvijas attīstības mērķiem.”
Valsts konkurētspējas komisijas priekšsēdētājs, ViA padomes priekšsēdētājs, Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors Arnis Sauka komentē: “Jau ilgāku laiku ir diskutēts, ka augstskolu finansējumam jābūt efektīvākam – orientētam uz rezultātu sasniegšanu un katras augstskolas stipro pušu izmantošanu. Institucionālais finansējums ir laba atbilde šīm diskusijām – šobrīd tas attiecas uz studijām, bet nākotnē līdzīgu pieeju varētu ieviest arī zinātnē. Šis ir mērķtiecīgs ieguldījums, kas palīdzēs augstskolām piesaistīt attīstībai nepieciešamos resursus. Šāda pieeja stiprinās augstskolu izaugsmi un dod būtisku pienesumu sabiedrībai.”
LU rektors, profesors Gundars Bērziņš uzsver: “Jaunais modelis palīdzēs valstij un lēmumpieņēmējiem precīzāk pārvaldīt augstāko izglītību un zinātni, mērķtiecīgi atbalstot tās universitāšu aktivitātes, kas dod lielāko atdevi cilvēkkapitāla un ekonomikas attīstībā, produktivitātes un konkurētspējas stiprināšanā. Skaidri un izmērāmi rezultāti ļaus universitātēm vēl labāk parādīt sabiedrībai savu pienesumu.”
RTU rektors, prof. Tālis Juhna norāda: “Institucionālā finansējuma modeļa ieviešana bija nozīmīgs pavērsiens Latvijas augstākās izglītības sistēmas attīstībā, jo tas balstās uz rezultātu sasniegšanu. RTU šī pieeja ļāvusi nodrošināt efektīvāku pārvaldību un mērķtiecīgu darbību, kuras īstenošanai būtisku atbalstu sniedzis piešķirtais institucionālais finansējums. Rezultātā ir stiprināta RTU konkurētspēja un sekmēta ārējā finansējuma piesaiste, kas palielina kopējo resursu apjomu visai nozarei.”
Kā ziņots, no 2027. gada Latvijā paredzēts ieviest jaunu augstākās izglītības finansēšanas modeli. Šis izmēģinājumprojekts palīdzēs augstskolām pielāgoties, sakārtot iekšējos procesus un jau laikus virzīties uz vienotu, caurskatāmu un rezultātos balstītu pieeju.
Ar 02.09.2025. rīkojuma projektu "Par finansējuma sadali valsts augstskolu dalībai institucionālā finansējuma izmēģinājumprojektā 2025. gadā" var iepazīties Ministru kabineta tīmekļvietnē.