Ne katra skolotāja ceļš uz izglītības jomu aizsākas ar sapni, kas izsapņots jau bērnībā. Arī Elfa Jirgensone bija izvēlējusies citu karjeras virzienu – klientu konsultēšana, pārdošana, uzņēmuma vadība, un ilgus gadus ar pedagoģiju viņai nebija nekādas saistības. Taču, neplānoti nonākot pirmsskolas vidē un sajūtot, ka tieši tur viņa patiesi var būt savā īstajā vietā, Elfa nolēma spert nozīmīgu un drosmīgu soli – 2024. gadā viņa ieguva pedagoga izglītību Latvijas Universitātē un uzsāka darbu pirmskolas izglītības iestādē – nu jau skolotājas amatā. Liels atbalsts šajos pirmajos soļos skolotājas amatā Elfai bija arī Indukcijas gada programma jaunajiem skolotājiem.
Lai gan šodien Elfa ar pārliecību saka, ka ir atradusi savu īsto profesiju, ceļš līdz tai nebija iepriekš izplānots.
Vēl pirms augstskolas absolvēšanas Elfai bija iespēja izmēģināt savas prasmes pirmsskolas praksē. No 2018. gada viņa strādāja par skolotājas palīgu pirmskolas izglītības iestādē "Bitīte", Pabažu filiālē Saulkrastu novadā. Taču arī šajā pieredzē savu artavu deva nejaušība. Reiz, atvadoties no dēla pirmskolas skolotājas, Elfa pusnopietni noteica - ja skolotāja kādreiz veidošot savu pirmskolu, viņa labprāt nāks palīgā. Pagāja vien pāris mēneši līdz atskanēja telefona zvans.
“Pēc trim mēnešiem viņa man piezvanīja un teica - es tevi gaidu,” Elfa atceras.
Aicinājumu viņa apdomāja un pieņēma, uzsākot darbu pirmskolā par skolotājas palīgu.
Iejūtoties jaunajā vidē un ikdienai pirmsskolā kļūstot arvien pārliecinošākai, Elfas kolēģe Zeltīte Osmane – agrāk dēla audzinātāja – mudināja viņu nepalikt komforta zonā un spert nākamo soli – kļūt par pirmsskolas skolotāju. Elfa atzīst, ka sākotnēji uz šo aicinājumu raudzījās skeptiski un pat pretojās tam, tomēr beigās nolēma mācīties, iegūt pedagoga izglītību un uzņemties skolotājas atbildību.
2024. gadā Elfa pirmsskolā atgriezās skolotājas amatā. Viņa atceras, ka sākumā karjerā pat gribējās spert soli atpakaļ – atgriezties skolotājas palīga lomā.
“Kad tu esi skolotāja palīgs, tu vari aiziet un mierīgi atpūsties no visa. Kad tu esi skolotājs – tev nepārtraukti ir jābūt ar bērniem,” viņa saka.
Tieši šī nepārtrauktā klātbūtne sākumā bijusi visgrūtākā: kontrolēt savas emocijas, vienlaikus redzēt visu grupu un katru bērnu atsevišķi.
Pirmajos mēnešos Elfai visvairāk pietrūka profesionālas un konkrētas atgriezeniskās saites. Nevis vispārīga mierinājuma – viss būs labi, bet reāla atbalsta: ko katrā situācijā darīt, ko darīt citādi, kā rīkoties labāk.
Viņa atklāti saka: “Tobrīd nebija neviena, kurš iedrošinātu, bet arī pateiktu – jā, to tu dari pareizi, bet lūk variants, ko pamēģināt nākamajā reizē, lai būtu vēl labāk.”
Kā atbilde uz šīm iekšējām pārdomām nāca pēc pāris mēnešiem e-pastā saņemts uzaicinājums pieteikties Indukcijas gada atbalsta programmai jaunajiem skolotājiem, ko īsteno Latvijas Universitāte. Tagad Elfa atzīst, ka tieši šī pieredze bija tā, kas palīdzēja salikt kopā savulaik iegūtās teorētiskās zināšanas ar jau skolā gūto pieredzi, kas bija radījusi ne mazums papildu jautājumu.
“Tu beidzi universitāti – tu izcepi torti. Indukcijas gads bija tas, kas tai tortei uzlika ķirsīti,” viņa salīdzina.
Ar Eiropas Savienības fondu atbalstu veidotā programma dod jaunajiem pedagogiem praktisku “drošo startu” pirmajā darba gadā – regulāras tikšanās un pieredzes apmaiņu grupās, kā arī individuālu kuratora atbalstu ar nodarbību vērošanu un sarunām, kas palīdz ieraudzīt situācijas no malas un atrast tieši sev piemērotāko risinājumu.
Indukcijas gada atbalsta programma piedāvā regulāras tikšanās profesionālās pilnveides grupās, individuālu mentora atbalstu, stundu un nodarbību vērošanu ar atgriezenisko saiti, profesionālās kompetences pilnveides programmu, kā arī mērķstipendiju. Tieši šis praktiskais atbalsts Elfai palīdzēja pārliecinošāk iejusties skolotājas lomā un kļuva par nozīmīgu ieguldījumu viņas profesionālajā izaugsmē.
Visspilgtāk Elfai atmiņā palicis mentores Asjas Vanagas atbalsts.
“Mentors bija tas cilvēks un instruments, kas salika visu pa plauktiņiem, sakārtoja domas un deva pārliecību turpmākajām darba gaitām,” viņa stāsta.
Šī saikne saglabājusies arī pēc programmas noslēguma – ja rodas jautājumi vai šaubas, Elfa uzraksta un saņem atbildi. Tieši šī praktiskā klātbūtne un mērķētā atgriezeniskā saite palīdzēja viņai justies pārliecinātākai darbā ar bērniem.
Indukcijas gada laikā Elfa papildus apguva arī runas attīstības kursu, kas kļuva par praktisku instrumentu ikdienas darbā.
“Mēs mēģinām rīta vingrojumus ar mēli, uzreiz izrunājam kādu dzejolīti. Tad tu redzi, kā bērniem mainās runa, kā viņi sāk izrunāt katru burtu,” viņa stāsta. Šādos brīžos skolotājas ieguldījums bērnos kļūst patiesi redzams.
Pārliecība, ko Elfa ieguva Indukcijas gada laikā, kļuva par stabilu pamatu ikdienā – un tieši šis pamats viņai pavēra durvis radošumam, kura iepriekšējā profesionālajā ceļā viņai pietrūka visvairāk. Kad vairs nav nemitīgu šaubu, rodas vieta idejām un drosmei tās īstenot. Tad arī ikdiena var kļūt par svētkiem! Elfa regulāri organizē bērnu rokdarbu izstādes, svin Meteņus sportiskā garā, pavasarī ar bērniem modina lāci un rudenī liek to gulēt. Tieši šādi notikumi bērniem visvairāk iekrāso dienu un paliek atmiņā.
Elfas stāsts parāda, ka izglītības sistēmas stabilu pamatu veido tieši cilvēki, kuri ik dienu strādā ar bērniem. No skolotājas palīga līdz skolotājas amatam viņa izaugusi, pateicoties mērķtiecīgam atbalstam un pašas drosmei mācīties. Tas ietekmē visu procesu – skolotājs kļūst pārliecinātāks, ātrāk sāk strādāt patstāvīgi un spēj sniegt bērniem pilnvērtīgu atbalstu. Vienlaikus Elfa ienes kolektīvā radošumu un iniciatīvu – idejas un pasākumus, kas veido pirmsskolas kultūru un bērniem rada pozitīvu mācīšanās pieredzi.
Pirmajā gadā, strādājot pirmskolā par skolotāju, Elfa iemācījās vienu ļoti praktisku patiesību: skolotājs neizaug viens pats – pārliecība rodas tad, kad blakus ir cilvēki, kas iedrošina, palīdz un pasaka - tev sanāk. Un, kad šī pārliecība rodas, rodas arī prieks par darbu un vēlme dot bērniem vairāk – klātbūtni, drošību un krāsainu ikdienu.
Kā Elfa pati saka: “Ja ir iekšā, tad ir jāiet un jādara.”
Indukcijas gada atbalsts jaunajiem pedagogiem ir paredzēts pedagoģijas studiju programmu absolventiem pirmajā gadā pēc skolotāja kvalifikācijas iegūšanas, uzsākot darbu skolā. Programmas mērķis ir palīdzēt jaunajiem pedagogiem veiksmīgi iekļauties izglītības iestādes vidē, stiprināt profesionālās prasmes un veicināt palikšanu pedagoga profesijā. Indukcijas gada laikā dalībniekiem tiek nodrošināta mērķstipendija, individuāls profesionāls atbalsts pilnveides grupās, mācību stundu vērošana ar atgriezenisko saiti, kā arī dalība profesionālās kompetences pilnveides programmā. Projektu īsteno Latvijas Universitāte sadarbībā ar reģionālajiem partneriem – Daugavpils Universitāti, Liepājas Universitāti, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmiju, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju un Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmiju, nodrošinot programmas pieejamību visā Latvijā.
Piesakies – esiskolotajs.lu.lv