2023. gada 14. decembra konferencē “Augstskolu padomju loma organizācijas stratēģiskā vadībā: sasniegtais un nākotnes izaicinājumi” Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāre Silvija Reinberga akcentēja augstskolu padomju ekspertu kompetenci labākas augstākās izglītības sistēmas pārvaldībā.
“Tieši augstskolu padomes sevī apvieno daudzveidīgus nozares ekspertus, kas spēj izvērtēt un pateikt – kā tieši mēs varam pārvaldīt mūsu augstskolas vēl labāk un efektīvāk, lai mēs būtu vēl konkurētspējīgāki, Baltijas, Eiropas, pasaules līmenī,” konferencē pauda S.Reinberga.
Hārvarda Universitātes doktorantūras students, Izglītības un zinātnes ministrijas vecākais eksperts Arkādijs Zvaigzne vadīja pirmo paneļdiskusiju augstskolu lomu sabiedrībā un institucionālo finansēšanas modeli. Kā galveno atziņu no šīs diskusijas var norādīt, ka institucionālā finansēšana ir piesaistīta mūsu (iesaistīto pušu, piemēram, darba devēju, studējošo, augstskolas vadības, valsts sektora) kopējai prioritātei – finansēšanas modelim, kurš pamatā piesaistīts stratēģisko mērķu un rādītāju izpildei, nevis pārlieku lielam mikromenedžmentam, sīkumainiem rādītājiem un apgrūtinošai birokrātijai. Otrajā paneļdiskusijā Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta viceprezidents, Liepājas Universitātes padomes priekšsēdētājs Andris Grafs uzdeva tās dalībniekiem jautājumu: “Vai tikai skandāli sekmē korporatīvās pārvaldības sakārtošanu?” Paneļdiskusijas dalībnieki bija vienisprātis, ka augstskolai būtu jāceļ savs pašvērtējums, jānosaka precīza un pamatota specializācija. Diskusijā VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga”” padomes locekle Elīna Salava aicināja: “Mums ir jāaudzē ambīcijas starptautiskā arēnā!”. Stratēģiskā specializācija ir jānosaka augstskolas attīstības stratēģijā un tieši augstskolas padomes uzdevums ir pamatot augstskolas stratēģisko virzību tajā. Tika diskutēts par to, apstiprinātās augstskolu attīstības stratēģijas nav konstantas, tās regulāri ir jāpārskata un jānovērtē, lai pielāgotos mainīgiem apstākļiem. Paneļdiskusijas dalībnieki vienojās, ka ir nepieciešams izstrādāt vienotas vadlīnijas korporatīvajai augstskolu pārvaldībai un nodrošināt savstarpēju pieredzes apmaiņu starp augstskolu padomēm pārvaldības jomā. Tāpat diskusijas dalībnieki bija vienisprātis par to, ka padomēm mikromenedžmentā iesaistīties nevajadzētu, kopumā ievērojot vertikālu hierarhiju. Atbildot uz diskusijas galveno jautājumu, kopumā jāsecina, ka korporatīvās pārvaldības skandāli veicina procesu sakārtošanu, tomēr padomēm un rektoram ar vadības komandu ir jānodrošina atbilstošas procedūras un “aizsardzības mehānisms”, lai pārdomāti vadītu riskus. “Profesionāla, labi organizēta, informēta un aktīva augstskolas padome ir efektīvākais instruments rektora atbalstīšanai un pārraudzībai” – tā A.Grafs.
Trešajā noslēdzošajā panelī eksperti Rīgas Ekonomikas augstskolas profesora un Ilgtspējīga biznesa centra direktora, Vidzemes Augstskolas padomes priekšsēdētāja Arņa Saukas vadībā diskutēja par augstskolu pārvaldības starptautisko dimensiju, rosinot diskusiju par starptautisku vai lokālu zinātni: kur esam un kur ejam? Paneļdiskusijas dalībnieki nonāca pie kopsaucēja, ka pēdējie gadi ir izteikti iezīmējuši Latvijas zinātnes konkurētspējas progresu starptautiskā līmenī, ko parāda, piemēram, dalība “Apvārsnis Eiropa” programmā un aktīvā sadarbība ar zinātniekiem ārvalstīs, tomēr jāatzīst, ka neskatoties uz to, vēl ir kur augt, aktīvāk iesaistoties pētniecības tīklos, konsorcijos un starptautiskās programmās.
Noslēdzot konferenci, valsts sekretāra vietnieks augstākās izglītības, zinātnes, kosmosa un inovāciju jautājumos Jānis Paiders sacīja: “Diskusijas demonstrēja augstākās izglītības sektora izteikti lielo viedokļu dažādību, kas izriet gan no augstskolu padomes locekļu atšķirīgās profesionālās pieredzes un zināšanām, gan atšķirīgās iekšējās situācijas katrā augstskolā, tomēr, viedokļu dažādība tajā pašā laikā lieliski parāda visu iesaistīto pušu, piemēram, darba devēju, studējošo, augstskolu vadības, valsts sektora, augsto ieinteresētību augstskolu attīstībā, apzinoties to centrālo lomu sabiedrības labklājības veicināšanā.”
Konference iezīmēja noslēgumu Izglītības un zinātnes ministrijas īstenotajam Eiropas Sociālā fonda projektam Nr. 8.2.3.0/22/I/001 “Atbalsts valsts augstskolu padomju darbības uzsākšanai”, kura ietvaros periodā no valsts augstskolu padomju darbības sākuma līdz š.g. 31. decembrim tiek nodrošināti kompetences celšanas, komunikācijas pasākumi un atlīdzība augstskolu padomju locekļiem un sekretāriem.
Konferences prezentācijas:
