Augstskolu reforma
augstskolu

Augstskolu likuma grozījumi ir pirmais solis augstskolu pārvaldības reformā, kas paredz kāpināt Latvijas zinātnes un augstākās izglītības starptautisko konkurētspēju, celt augstākās izglītības kvalitāti, rosināt efektīvu resursu izmantošanu un modernizēt pieejamo tehnoloģiju vidi.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) gatavo priekšlikumus Augstskolu likuma 3. lasījumam Saeimā. Viens no tiem ir saistīts ar konsorcija un vienotas padomes izpratni. Augstskolu likuma grozījumi iezīmē pirmo soli augstskolu reformā, apstiprinot padomju veidošanu un dodot 3 gadu pārejas periodu attīstības stratēģijas, specializācijas izstrādei. Grozījumu pieņemšana nav saistīta ar statusa zaudēšanu vai pārskatīšanu, tā ir saistīta ar nopietnu pārvaldības reformu un augstākās izglītības specializāciju stiprināšanu. 

Reformas otrais solis ir saistīts ar būtiskām izmaiņām akadēmiskās slodzes un karjeras izaugsmes modelī, plānojot, ka akadēmiskajā slodzē būs pētnieciskais, studiju (docēšanas), organizatoriskais un “trešās misijas” (zināšanu pārneses, popularizēšanas) komponentes. Svarīgi, ka notiek pārakcentācija arī docētāja pamatpienākumā: no zināšanu nodošanas uz zināšanu radīšanu, kopradi, lietošanu, pārnesi. Tas nozīmē, ka augstākās izglītības institūcijā ir jābūt pētniekam, kas ir pētniecības procesā, vai praktiķim, kas praktizē noteiktas iemaņas un prasmes, tās pilnveidojot arī pats. 

Reformas trešais solis paredz uzlabotu finansēšanas modeli, kurā pakāpeniski palielināsies snieguma finansējuma daļa. Jāpiebilst, ka arī augstākās izglītības institūcijas budžets Eiropas valstīs veidojas šādās proporcijās: valsts finansējums (~ 40%), ES projektu finansējums (~30%), cits piesaistītais finansējums, t.sk., privātais, pašvaldību (30%). Tāds modelis svarīgs arī Latvijai, tas ļautu paaugstināt konkurētspēju projektu finansējuma piesaistē un lielāku uzmanību veltīt zināšanu pārnesei. 

Tieši tāpēc, plānojot Atveseļošanās un noturības mehānisma finansējuma izlietojumu, 82,5 miljonus IZM paredz augstskolu pārvaldības reformai. Vēl precīzāk, diviem pamatmērķiem: ieguldījumam cilvēkkapitālā, atbalstot spēcīgu progresoru, pētnieku grupas, akadēmiskā personāla slodzes izmaiņas un tik nepieciešamo personāla ataudzi; kā arī iekšēju un ārēju konsolidācijas procesu veicināšanai.

Paredzot, ka Augstskolu likumā izvirzītie kritēriji ir vērsti uz izaugsmi, nevis pielāgošanos esošajai situācijai, IZM plāno atbalsta mehānismus tām augstākās izglītības institūcijām, kam būs nepieciešama pārkārtošanās un precīzu stratēģiskās attīstības virzienu noteikšana. Daugavpils Universitātes gadījumā ir iespējami vairāki attīstības scenāriji: 1) turpināt attīstīt konsorcija ideju ar Liepājas Universitāti un Latvijas Lauksaimniecības universitāti, 2) pēc zinātnisko institūciju starptautiskās izvērtēšanas izšķirties par trīs stratēģiskās attīstības virzieniem, strādāt ārzemju studējošo piesaistei. Pēc padomju izveidošanas, iespējams, tiks piedāvāti arī citi darbības varianti.

Šī brīža augstākās izglītības attīstības tendences pasaulē rāda, ka: 1) studējošo skaits samazinās visā Eiropā, bet kopumā pasaulē tas pieaug, 2) attālinātais (kombinētais) studiju process ļauj piesaistīt gan ārzemju studējošos, gan docētājus, 3) tikai tās studiju programmas, kurās liela nozīme ir pētniecības, līdzdalības un digitālajām kompetencēm, var virzīties uz izcilu rezultātu, kļūt par saistošām studējošajiem, neatkarīgi no dzīvesvietas, 4) atvērtās zinātnes, resursu, koplietošanas un konsorciju stiprināšanas laikā nav iespējams veidot slēgtas, kāda viena neliela reģiona specifikai raksturīgas zinātnes universitātes. 

Jāsaprot, ka tikai atvērtība pasaules tendencēm globalitātes un tehnoloģiju laikmetā var izcelt arī globalizācijai raksturīgo. Studējošo minimālā skaita noteikšana primāri ir jautājums par Latvijas augstākās izglītības reģionālo konkurētspēju. Baltijas Jūras reģiona ES/EEZ valstu vidū no vairāk nekā 6,2 miljoniem studējošo Latvija veido 1,3 % no studējošo kopskaita. Ir acīmredzams, ka Latvijas augstākā izglītība uz reģiona fona ir neliela un tās attīstības potenciāla pilnīgai izmantošanai ir vajadzīga gan mērķtiecīga specializācija, gan sapratne par reālo augstākās izglītības (t.sk. institucionālo) jaudu. Otra mazākā universitāte ir Liepājas, trešā – Daugavpils.

Studiju kvalitāti nosaka studiju virziena attīstība no bakalaura līdz doktora studijām, pētnieciskās komponentes izcilība, virziena sadarbība ar nozari un/vai ieguldījums fundamentālajā zinātnē, zināšanu komercializēšana. Augstskolu likumā iekļautā tipoloģija paredz, ka pamatatšķirība zinātnes universitātei ir 3 – 4 izcilu virzienu attīstība, bet lietišķo zinātņu augstskolai – 1 – 2. Tāpēc zinātnes universitātei, kas pretendē uz daudzu nozaru vienlīdz spēcīgu attīstību, ir studējošo kvantitatīvais kritērijs, lai ieguldījums tehnoloģijās, modernā un pētniecībai atbilstošā vidē nebūtu ekskluzivitāte un Latvijas nodokļu maksātāju neizpildāms slogs, bet ieguldījums nākotnē. Un Latgales reģionam ir vitāli svarīgi pārkāpt Aiviekstes robežu mentāli un fiziski, lai veidotu atvērtu augstākās izglītības un reģiona izaugsmes telpu.

Piektdien, 2021. gada 12. martā, izglītības un zinātnes ministre I.Šuplinska par plānotajām reformām augstākajā izglītībā uz tiešsaistes diskusiju bija aicinājusi Latgales plānošanas reģiona pārstāvjus - pašvaldības vadītājus, izglītības pārvalžu speciālistus, augstskolas un citus interesentus. Tikšanās ieraksts pieejams IZM Facebook vietnē.