No 2. līdz 30. martam aptuveni 5000 ceturto klašu skolēni no 160 Latvijas skolām piedalīsies starptautiskajā lasītprasmes pētījumā PIRLS (Progress in International Reading Literacy Study). PIRLS testā bērni netiek vērtēti ar atzīmēm — pētījuma mērķis ir sniegt valstij un skolām objektīvus un starptautiski salīdzināmus datus par skolēnu lasītprasmi un teksta izpratni.
Bērni digitālā vidē lasīs literārus un informatīvus tekstus un atbildēs uz jautājumiem par izlasīto. Papildus tam skolēni, vecāki un skolotāji aizpildīs anketu par ikdienas lasīšanas paradumiem, mācību vidi skolā un mājās un attieksmi pret lasīšanu.
PIRLS palīdz izprast, kā bērni spēj saprast izlasīto un izmantot informāciju - tā ir svarīga indivīda prasme ikdienas dzīves organizēšanā un paver tālākas attīstības iespējas nākotnē. Mūsdienās lasītprasme vairs nenozīmē tikai spēju izlasīt tekstu – tā ļauj saprast lasītā kontekstu un kritiski izvērtēt mediju saturu, pieņemt izsvērtus lēmumus finanšu, veselības un citās jomās. Lasītprasme ir priekšnoteikums, lai persona sekmīgi iekļautos darba tirgū un sabiedriskajās norisēs.
Iepriekšējais, 2021. gada pētījums parādīja Latvijas skolēnu lasītprasmes kritumu starp 2016. un 2021. gadu, vienlaikus kopš mērījumu sākuma 2001. gadā Latvijas skolēnu vidējie sasniegumi vienmēr bijuši un joprojām ir ievērojami augstāki par starptautiski vidējo rezultātu.
2021. gada pētījumā zemākais lasītprasmes sniegums Latvijā bija zēniem, kuri dzīvo ārpus pilsētām, - tas bija zemāks par PIRLS pētījuma skalas vidējo vērtību. Nespējot pilnībā saprast un izmantot sarežģītāku informāciju, nākotnē var tikt apdraudēta iespēja pilnvērtīgi turpināt mācības, iesaistīties darba tirgū un sabiedriskajā dzīvē. Pētījuma dati jau laikus palīdz identificēt šīs grūtības un plānot, piemēram, programmas “Skola - kopienā” atbalstu, lai skolēni iegūtu nepieciešamās prasmes.
Iepriekšējā pētījuma ciklā bērniem grūtības sagādāja literārie teksta uzdevumi, kā arī tiešu secinājumu izdarīšana un ideju un informācijas interpretēšana. Grūtības radās arī ar izpratni par to, kā atbildes sakārtojamas atbilžu tabulā.
Skolēniem, jo īpaši zēniem, dažkārt pietrūkst pacietības vai intereses ierakstīt izvērstāku - vienā vai divos teikumos - atbildi uz jautājumu, un tas samazina iespējas precīzāk novērtēt viņu izpratni par izlasīto.
Latvijas meitenēm daudz labāk nekā meitenēm citās valstīs ir veicies uzdevumos, kuros bija jāizdara secinājumi par literārā tēla izjūtām, bet Latvijas zēni atsevišķos gadījumos ir pārspējuši meitenes skaidri formulētas informācijas izgūšanas uzdevumos, atzīmējot pareizo atbildi. Kopumā visos PIRLS pētījumu ciklos redzams, ka Latvijas skolēniem ir augstāki sasniegumi augstāku izpratnes līmeņu uzdevumos nekā vienkāršākos uzdevumos.
Iepriekš veiktie pētījumi rāda, ka lasītprasme ir cieši saistīta ar lasītprieku. Tādēļ galvenais mērķis lasītprasmes attīstībai ir, lai skolēniem patiktu lasīt un lai šī patika saglabājas arī turpmāk. Testā izmantotie teksti tiek atlasīti, lai skolēniem tie būtu interesanti un lai tie patiktu gan zēniem, gan meitenēm. Tiek piedomāts, lai tekstos būtu galveno varoņu dažādība.
Jaunā pētījuma rezultāti Latvijā tiks publicēti nākamā gada rudenī. Pētījums palīdz izglītības speciālistiem un politikas veidotājiem labāk izprast skolēnu prasmju stiprās un vājās puses, lai pilnveidotu mācību procesu un attīstītu atbalsta sistēmu lasītprasmes uzlabošanai. Vecākiem un skolotājiem pētījuma rezultāti dod iespēju redzēt, kā mainās Latvijas skolēnu prasmes vairākos pētījumu ciklos un kāds ir bērnu sniegums šajā pamatprasmē salīdzinājumā ar viņu vienaudžu sniegumu citās valstīs. Nozares speciālistiem atbilstoši pētījuma rezultāti var palīdzēt rosināt diskusiju par nepieciešamajām iniciatīvām (uzlabojumiem, metodēm, pieejām), lai paaugstinātu bērnu lasītprasmi.
Latvija PIRLS pētījumā piedalās jau kopš pirmā, 2001. gada, cikla un šogad kopā ar vairāk nekā 60 valstīm – jau piektajā pētījuma ciklā.
- Plašāk ar iepriekšējiem PIRLS pētījumiem var iepazīties IZM mājaslapā.
Pētījumu īsteno Starptautiskā izglītības sasniegumu novērtēšanas asociācija IEA, sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju un Latvijas Universitātes Izglītības pētniecības institūtu.
Latvijas Universitātes Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes Izglītības pētniecības institūta pētnieku ieteikumi lasītprasmes apguvei publicēti sadaļā “Materiāli skolotājiem”.
Dalība pētījumā tiek īstenota ar Eiropas Savienības fondu finansiālu atbalstu.
