No 14. līdz 17. septembrim Šveicē norisinājās Latvijas valsts pārvaldes, pētniecības institūciju un industrijas pārstāvju pieredzes apmaiņas vizīte, kuras uzmanības centrā bija pētniecības rezultātu komercializācija un veiksmīgas sadarbības veidošana starp pētniecību un industriju. Vizītes laikā Latvijas pārstāvji iepazina Šveices pieredzi un dažādas pieejas šajos jautājumos, vienlaikus daloties ar Latvijas zināšanām, risinājumiem un izaicinājumiem.
Latvijas delegācijā piedalījās Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM), Ekonomikas ministrijas, Finanšu ministrijas, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras, Rīgas Tehniskās universitātes, Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta, Elektronikas un datorzinātņu institūta, LAU Infra Group un Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācijas pārstāvji.
Četru dienu programma deva iespēju vienuviet ieraudzīt to, kas ikdienā bieži ir sadalīts starp dažādām institūcijām un politikas jomām – kā tiek finansēta pētniecība, kā uzņēmumi iesaistās jaunu tehnoloģiju radīšanā un kas notiek ar pētniecībā radītajiem rezultātiem pēc projekta noslēguma. Latvijas delegācija tikās ar Šveices Valsts sekretariāta izglītības, pētniecības un inovāciju jautājumos (SERI), inovāciju aģentūras Innosuisse un Šveices Nacionālā zinātnes fonda pārstāvjiem, kā arī apmeklēja Šveices Elektronikas un mikrotehnoloģiju centru (CSEM), Paula Šērera institūtu (PSI), inovāciju parku “Park Innovaare”, zināšanu un tehnoloģiju pārneses centru ANAXAM, Cīrihes Lietišķo zinātņu universitāti (ZHAW) un Šveices Federālās materiālzinātnes un tehnoloģiju laboratorijas (Empa). Tikšanās reizēs bija iespēja iepazīt vienas inovāciju ķēdes atšķirīgus posmus – no politikas un finansējuma līdz sadarbībai ar industriju, tehnoloģiju pārnesei un praktiskam pielietojumam.
Inovāciju sistēma darbojas tad, ja tajā iegulda visi
Latvijas un Šveices inovāciju sistēmas atšķiras gan pēc investīciju mēroga, gan uzņēmumu iespējām iesaistīties pētniecības un inovāciju finansēšanā, tomēr IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktora vietniece Lauma Sīka uzsver, ka, neraugoties uz atšķirībām, būtiska ir kopīga atbildība par inovāciju attīstību: “Mums kā politikas veidotājiem ļoti vērtīgs bija padziļināts ieskats Šveices zinātnes, inovāciju un tehnoloģiju pārneses atbalsta un finansēšanas sistēmā gan no parlamenta, gan ministriju, gan pašu Šveices zinātnisko institūciju skatpunkta. Lai arī investīciju mērogs un industriju līdzfinansēšanas spēja inovāciju jomā Šveicē un Latvijā ir atšķirīga, tomēr vienojoša ir atziņa, ka vitālas inovāciju ekosistēmas attīstībā ir jāiegulda katram un visiem savā līmenī, gan privātajam sektoram un uzņēmējiem, gan publiskajam sektoram, sākot no pašvaldībām līdz valsts līmenim. Inovāciju virzība nenotiek bez ieguldījumiem un pūlēm, bet atdeve ir jaunas darba vietas, ienākumu palielināšanās, dinamiska biznesa vide un daudz lielāka pārliecība par savas valsts ilgtspēju un izaugsmi”.
Arī nelielām inovācijām ir nozīme
Vizītes laikā aktualizējās arī pakāpenisku inovāciju (angl. incremental innovations) nozīme - inovācijas ekonomisko vērtību ne vienmēr nosaka tās mērogs, arī salīdzinoši nelieli uzlabojumi uzņēmumos kopumā var dot nozīmīgu pienesumu produktivitātei un konkurētspējai. Daudz nosaka arī tas, kā valsts kopumā raugās uz zinātnē un inovācijās ieguldīto un kādu vietu tajā atvēl uzņēmumu idejām un iniciatīvai.
“Tas, kas mani Šveicē īpaši uzrunāja, ir pats skatījums uz ieguldījumiem zinātnē un inovācijās. Nevis kā uz vienas atsevišķas nozares finansēšanu, bet kā uz apzinātu, sektoriāli plašu ieguldījumu valsts ekonomikas attīstībā un ilgtspējā, atbalstot uzņēmumu iniciatīvas pēc bottom-up principa. Pozitīvu pienesumu Šveices ekonomikas izaugsmei nosakot kā bez maz vienīgo mērauklu inovāciju atbalstam. Otra būtiska atziņa - inovācijas vērtību nenosaka tikai tās mērogs, arī salīdzinoši nelielām (angl. incremental inovation) inovācijām uzņēmumos var būt būtiska nozīme ekonomikas attīstībā. Šveicē, kur 99,7 % uzņēmumu ir MVU, šādu inovāciju kopējais pienesums produktivitātei un konkurētspējai ir ļoti nozīmīgs, un šī atziņa ir īpaši aktuāla arī Latvijai, kur MVU veido ap 99,8 % uzņēmumu,” uzsver Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācijas valdes priekšsēdētājs Vitālijs Skrīvelis.
No idejas līdz tirgum vajadzīgs ne tikai finansējums
Lai inovāciju ideja nonāktu līdz praktiski izmantojamam risinājumam, tai vajadzīga vide, kur iespējams izgatavot prototipu, pārbaudīt tehnoloģiju, izmantot pētniecības infrastruktūru, saņemt ekspertu atbalstu, sastapt piemērotu industrijas partneri un, iespējams, pats svarīgākais - iegūt godīgu atbildi uz jautājumu, vai šo risinājumu tiešām varēs izmantot.
Tieši šo “vidus posmu” delegācija redzēja vairākās Šveices institūcijās. Piemēram, CSEM tehnoloģijas attīsta kopā ar industriju, PSI palīdz pētniecības rezultātiem nonākt līdz uzņēmumiem, bet ANAXAM uzņēmumiem paver pieeju analītiskām metodēm un infrastruktūrai, ko vienam uzņēmumam pašam izveidot būtu sarežģīti un dārgi.
“No Ekonomikas ministrijas skatu punkta visvērtīgākā bija Šveices praktiskā pieeja inovāciju un tehnoloģiju pārneses organizēšanai, kur pētniecība, publiskais atbalsts un industrijas pieprasījums ir cieši sasaistīti ar ekonomisko rezultātu. Īpaši noderīgas atziņas sniedza Innosuisse, CSEM, ANAXAM, ZHAW un Empa pieredze - uzsvars uz uzņēmumu un pētniecības partneru kopprojektiem, prototipēšanu, testēšanu, tehnoloģiju validāciju, demonstrāciju infrastruktūru un skaidru ceļu no idejas līdz tirgum.
Turpmākajā darbā un diskusijās Latvijai būtu lietderīgi pārņemt šo pieeju, stiprinot industrijas vajadzībās balstītu tehnoloģiju pārneses ekosistēmu, īpaši MVU piekļuvei pētniecības kompetencēm, pilotprojektiem un starptautiskiem partneriem. Šveices pieredze apliecina, ka inovāciju politikā būtiska ir ne tikai finansējuma pieejamība, bet arī kvalitatīva partnerība, tirgus potenciāla izvērtējums un spēja ātri pārvērst zināšanas praktiski izmantojamos risinājumos”, norāda Ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbības atbalsta departamenta direktore Ilze Lore.
Šādas partnerības piemēri jau ir arī Latvijā. LAU Infra Group sadarbojas ar pētniecības organizācijām, nodrošinot iespēju jaunus risinājumus pārbaudīt reālos infrastruktūras objektos un ekspluatācijas apstākļos, iesaistot uzņēmuma speciālistus un nodrošinot piekļuvi tehnikai un minerālmateriālu resursiem. Vizīte deva iespēju šo jau esošo sadarbības modeli salīdzināt ar Šveices pieredzi un ieraudzīt, kā to iespējams attīstīt aktīvāk.
“Viens no būtiskākajiem vizītes ieguvumiem bija iespēja klātienē iepazīties ar Šveicē izveidoto inovāciju ekosistēmu, kur valsts ar finansējuma programmām un mērķtiecīgiem atbalsta mehānismiem veicina pētniecības rezultātu praktisku izmantošanu un uzņēmējdarbībā pielietojamu inovāciju attīstību. Tas apliecināja, ka arī Latvijā jau esošo sadarbību starp pētniecības organizācijām un uzņēmumiem iespējams attīstīt vēl aktīvāk, uzņēmumus savlaicīgi iesaistot jaunu risinājumu izstrādē, testēšanā un praktiskajā novērtēšanā.
LAU Infra Grupa un citi infrastruktūras nozares uzņēmumi jau šobrīd sadarbojas ar pētniecības organizācijām, nodrošinot iespēju jaunus risinājumus pārbaudīt reālos infrastruktūras objektos un ekspluatācijas apstākļos, kā arī iesaistot uzņēmumu speciālistus un nodrošinot piekļuvi tehnikai un minerālmateriālu resursiem. Vizītē gūtā pieredze apliecināja, ka šādu sadarbību iespējams attīstīt vēl ciešāk un sistemātiskāk, lai jau risinājumu izstrādes procesā pilnvērtīgāk novērtētu to praktisko pielietojamību un nodrošinātu pētniekiem kvalitatīvu atgriezenisko saiti”, uzsver LAU Infra Group stratēģiskās vadības procesa vadītāja Egita Dilba.
Klients un praktiskais pielietojums jāmeklē jau agrīni
Pētniecības rezultāta ceļš līdz tirgum nesākas brīdī, kad tehnoloģija jau ir gatava. Jo agrāk iespējams saprast, kam radītais risinājums būs vajadzīgs, kādā vidē tas darbosies un kādas prasības tam izvirzīs potenciālais lietotājs, jo lielākas ir iespējas pētniecības rezultātu sekmīgi attīstīt tālāk.
LU CFI direktors Andris Anspoks uzsver, ka: “Šveices panākumu pamatā ir ilgtermiņa investīcijas zinātnē balstītu inovāciju attīstībā. Šajā ceļā jau no paša sākuma katrai idejai ir nepieciešams klients un skaidrs mērķis – komercializācija. Lai process nestu augļus, ir nepieciešama pacietība un nepārtraukta attīstība, kas balstīta uz uzticību un tiesībām kļūdīties. Šveices piemērs rāda, kā tas strādā. Tā ir iespēja arī Latvijai, lai šodien investētu tehnoloģijās, kuras noteiks mūsu eksportu un konkurētspēju pēc 10 gadiem.”
RTU zinātņu prorektore Maira Indrikova norāda, ka “Šveice ir valsts, no kuras varam daudz mācīties par to, kā veiksmīgi inovēt. Viens no būtiskākajiem priekšnoteikumiem ir cieša industrijas un universitāšu sadarbība jau agrīnā pētniecības posmā. Šis brauciens mani patiesi iedvesmoja – jaunas atziņas, vērtīgi kontakti un kopīgas idejas nākotnes projektiem. Priecājos par iespēju satikt tik daudz domubiedru un turpināt veidot sadarbību, kas var pārtapt reālos risinājumos.”
Tehnoloģiju pārnesei vajadzīga sistēma, ne tikai atsevišķa sadarbība
Taču ar atsevišķu pētnieka un uzņēmuma sadarbību vien nepietiek. Lai šādi sadarbības modeļi darbotos regulāri, nepieciešamas arī skaidri mehānismi, kas palīdz pārvaldīt intelektuālo īpašumu, organizēt tehnoloģiju pārnesi, savest kopā partnerus un virzīt pētniecības rezultātus tālāk.
EDI direktors Modris Greitāns uzsver: “Vizītes uz CSEM, PSI, ZHAW un Empa bija lieliska iespēja klātienē iepazīt, kā Šveicē veidota pētniecības un inovācijas ekosistēma, kas cieši sasaista zinātni, publisko sektoru un industriju. Īpaši vērtīgi bija redzēt, kā darbojas publiskā un privātā sektora partnerībā veidoti bezpeļņas pētniecības institūti, kā arī vienkārši un efektīvi tiek organizēta intelektuālā īpašuma pārvaldība un tehnoloģiju pārnese. Šveices sasniegumi augsto tehnoloģiju uzņēmumu, tai skaitā inovatīvu MVU, izaugsmē parāda, ka šāda pieeja strādā. Latvijai šī pieredze ir ļoti vērtīga – mums būtu daudz ko mācīties un pārņemt gan pētniecības un inovācijas politikas veidošanā, gan institucionālās sadarbības, tehnoloģiju pārneses un zināšanu komercializācijas organizēšanā.”
Vizīte ne tikai deva iespēju salīdzināt Latvijas un Šveices pieejas, bet arī iezīmēja vairākus jautājumus turpmākām diskusijām Latvijā – kā agrāk iesaistīt uzņēmumus pētniecības procesā, kā stiprināt sadarbību starp pētniecību, industriju un publisko sektoru un kā pilnvērtīgāk izmantot arī pakāpenisku un salīdzinoši nelielu inovāciju potenciālu.
Pieredzes apmaiņas vizīte tika organizēta Šveices un Latvijas sadarbības programmas “Partnerība lietišķajā pētniecībā: inovatīvi materiāli, IKT un viedā enerģija” ietvaros. Programma veicina Latvijas un Šveices pētniecības institūciju sadarbību lietišķajā pētniecībā un pētniecības rezultātu praktisko izmantošanu.
Papildu informācija pieejama šeit: https://swiss-contribution.lv/lietiska-petnieciba/zinas/