- Agrīns individuālais skolēnu snieguma novērtējums – iespēja savlaicīgi sniegt skolēniem nepieciešamo atbalstu, mērīt skolēnu izaugsmi, novērtēt īstenoto atbalsta aktivitāšu efektivitāti;
- Ikgadējs skolēnu un pedagogu labbūtības mērījums – regulāri dati un salīdzinošs situācijas vērtējums par labbūtības situāciju visās pašvaldībās un skolās, nodrošinot iespējas plānot atbilstošu atbalstu;
- Skolēnu vecākiem, skolām, pašvaldībām, valstij un sabiedrībai kopumā viegli pieejami un ērti lietojami dati izglītības kvalitātes novērtēšanai – datu vizualizācijas, informācijas paneļi, statistika, kartes, rīki, nacionālu un starptautisku izglītības pētījumu rezultāti u. c.;
- Atbalsts pašvaldībām un izglītības iestādēm darbā ar datiem un izglītības kvalitātes vadībā – kapacitātes attīstības programma pašvaldību izglītības speciālistiem un skolu vadībai darbam ar datiem (t. sk. praksē balstītas mācības, ekspertu konsultācijas), rīcības algoritmu izstrāde un testēšana izglītības kvalitātes vadībai, labās prakses piemēru pašvaldībās mērogošana nacionālā līmenī u. c.
Noslēdzoties mācībām pamatskolas līmenī, skolēnu zināšanas atspoguļojas 9. klases centralizēto eksāmenu rezultātos, kas ir problemātiski gadu no gada, tomēr ceļā uz šiem rezultātiem ir svarīgi savlaicīgi fiksēt un agrīni sniegt nepieciešamo atbalstu skolēniem. Tāpēc ir svarīgi “nomērīt” skolēnu zināšanu līmeni vairākas reizes – pirmsskolā, 3. un 6. klasē, un pēc katra posma uzreiz sniegt nepieciešamo atbalstu.
Šādu pieeju realizē daudzas valstis, tostarp Igaunija, un redzams, ka starptautiskajos pētījumos Igaunijas izglītības sistēma uzrāda ļoti augstus rezultātus.
Savukārt starptautiskajos pētījumos ir noteikta skaita skolēnu izlase konkrētā vecuma posmā, piemēram, 4. klasē, tomēr tas neaptver visus 4. klases skolēnus Latvijā. Šāda pieeja ir svarīga, lai dažādu valstu dati būtu savstarpēji salīdzināmi. Ieviešot atbalstu izglītības kvalitātes attīstībai, būs iespējams mērīt un uzkrāt datus par katra skolēna zināšanām un par katru skolu. Dati būs publiski pieejami dažādos griezumos un no tiem iegūs visas izglītības procesā iesaistītās puses.
Izglītības un zinātnes ministrija ir informēta par atsevišķiem izstrādātajiem risinājumiem, tomēr arī to veidotāji norāda uz dažādiem izaicinājumiem, piemēram, esošo izglītības datu nesavietojamība, datu nepietiekamība, fakts, ka esošās izglītības datu sistēmas ir attīstītas decentralizēti, nav izmantoti vienoti datu standartizācijas principi, kas liedz iegūt un analizēt datus kopskatā un daudzveidīgos griezumos. Citās pašvaldībās atkal problēma ir kapacitātē – ja arī datus ir iespējams iegūt vai izmantot, tad nav ekspertīzes darbā ar tiem vai pašvaldībās nav pārliecības par to, ka izdarītie secinājumi ir korekti. Uzsākot projekta īstenošanu, IZM konsultēsies ar esošo rīku izstrādātājiem pieredzes apmaiņai.
Nē, tā nav taisnība. Projekts sadalīts vairākos virzienos un aktivitātēs, kur esošo izglītības sistēmu pilnveide ir tikai daļa no plānotā.
Projekts paredz:
- Noteikt un uzlabot skolēnu zināšanas pamatprasmēs – monitoringa darbi;
- Novērtēt skolēnu un skolotāju labbūtību – ikgadējas labbūtības anketas;
- Pilnveidot esošos izglītības informācijas rīkus – Valsts izglītības informācijas sistēmas un Valsts pārbaudījumu informācijas sistēmas pilnveide;
- Nodrošināt izglītības kvalitāti raksturojošu datu pieejamību – datu vizualizācijas, informācijas paneļi, statistika, kartes, rīki;
- Stiprināt pašvaldību un skolu prasmes darbā ar datiem – mācības un konsultācijas.
Jāuzsver, ka šī projekta būtība nav radīt sistēmu ar lielu datu apjomu, kurā tie krāsies tikai projekta īstenošanas laikā un pēc tam tiks aizmirsti. Mērķis ir radīt veidu jeb ietvaru, kā ilgtermiņā vērtēt izglītības kvalitāti, un šo ietvaru izmantot arī pēc projekta formālajām beigām. Iegūstot izglītības kvalitāti raksturojošos datus, tālāk jau būs iespējams plānot attiecīgu rīcību – sniegt atbalstu skolēniem, pilnveidot mācību procesu skolās, identificēt skolu vajadzības pašvaldību līmenī, novirzīt mērķētus resursus.
Lai gan sākotnēji var šķist, ka šāda projekta ieviešana nozīmēs papildu darbu skolotājiem, tā mērķis ir atvieglot viņu darbu, nevis radīt jaunas administratīvās prasības. Skolotājiem tiks piedāvāti un kļūs pieejami dati un rīki, kas samazinās manuālā darba apjomu, palīdzēs efektīvāk analizēt skolēnu sniegumu un plānot mācību procesu.
Dati tiks izmantoti, lai sniegtu atbalstu un palīdzību izglītības iestādēm un veicinātu tiešām kvalitatīvu mācību procesu. Arī pašvaldību līmenī izglītības pārvaldēm būs vieglāk plānot reģionālo izglītības attīstības politiku, ja to varēs balstīt pierādījumos un datos.
Projekta ietvaros sākotnēji plānots izvērtēt pieejamos skolotāju un skolēnu labbūtības instrumentus. Atkarībā no situācijas tiks izmantots pieejamais saturiskais risinājums, pilnveidots esošais vai izstrādāts pilnīgs jauns. Papildu saturiskajam risinājumam projekta ietvaros ir plānots finansējums, lai nodrošinātu labbūtības anketas digitalizēšanu, moduļa izstrādi datu uzkrāšanai un analīzei, atgriezeniskās saites sniegšanai izglītības iestādēm un licenču iegādei pašvaldībām.
Turklāt projektā netiks veikts vēl viens labbūtības pētījums, bet gan uz esošo pētījumu bāzes izveidots praktiski lietojams labbūtības mērījuma instruments – aptauja.
Aprēķina pamatā ir viena jauna valsts pārbaudes darba izstrādes izmaksas. Pie viena darba izstrādes piedalās vidēji 2–3 eksperti, turklāt šajās izmaksās paredzēta ne tikai darba izstrāde, bet arī aprobācija, pilnveide, vērtēšanas kritēriju izstrāde, analīze, treniņuzdevumu izstrāde, apmācība u.c.
Jāuzsver, ka ar šo nodarbosies pedagogi-praktiķi, izglītības iestāžu vadītāji, zinātnieki, izglītības jomas eksperti augstskolās, tādējādi šim mērķim paredzētais finansējums tiek novirzīts cilvēkiem un paliek izglītības nozarē.
Arī šo darbu vērtēšanas izmaksas ir balstītas jau esošajā pieredzē, t. i. tās ir balstītas uz izmaksām, kas veidojas centralizēto eksāmenu labošanā.
Kā galveno publisko izglītības datu informācijas centru lietotājiem projektā attīstīs Valsts izglītības informācijas sistēmas publisko portālu. Tajā būs pieejama aktuālā statistika, atskaites, kartes, rīki, analītika, dažādu izglītības pētījumu rezultāti, informācijas paneļi u. c. informācija. Un šis viss būs pieejams plašai auditorijai – skolēnu vecākiem, skolām, pašvaldībām un sabiedrībai kopumā, nevis tikai šauram izglītības jomas ekspertu lokam. Katram lietotāju līmenim tiks nodrošināta sava pieeja, ievērojot Vispārīgo datu aizsardzības regulu.
Pedagogi praktiķi, skolu vadītāji praktiķi, zinātnieki, izglītības nozares eksperti u. c. jomas profesionāļi.
Projekta sadarbības partneri būs Valsts izglītības attīstības aģentūra, Izglītības kvalitātes valsts dienests, Centrālā statistikas pārvalde, augstākās izglītības iestādes un zinātniskie institūti.
Nē, darbi tiks izstrādāti un laboti centralizēti. Darbus izstrādās Valsts izglītības attīstības aģentūras eksperti (t. sk. skolotāji), un to labošanā arī varēs iesaistīties skolotāji–praktiķi, saņemot par to atlīdzību, kas līdzvērtīga samaksai par eksāmenu labošanu. Lai nodrošinātu ilgtspēju un labošanas ātrumu, tiks izvērtēta iespēja īstenot labošanu, izmantojot mākslīgā intelekta iespējas.
Valstī centralizēti veidoti monitoringa darbi nodrošinās vienotu darbu kvalitātes standartu un iespējas to rezultātus savstarpēji salīdzināt. Tas nozīmē, ka pašvaldībām un skolām būs iespēja ietaupīt resursus un cilvēku laiku, kas veltīti darbu izstrādei.