Eiropas komisija 2025. gada nogalē ir publicējusi jaunu visaptverošu 2025. gada monitoringa datus. Šāds pētījums iznāk katru gadu un ļauj salīdzināt datus dinamikā. Ziņojums apkopo svarīgākos datus septiņās jomās, kuras ir noteikusi Eiropas Savienība, lai sasniegtu izvirzītos mērķus. 2025. gadā ziņojums aptver arī jaunas tēmas kā prasmju apvienības un novērtē progresu, kas ir sasniegts, tāpat aplūko tādas svarīgas tēmas kā STEM izglītība. Atgādināšu, ka septiņas jomas, kurās tiek izvērtēts progress, ir:
-
STEM izglītība
-
Jauniešu pamatprasmes
-
Pirmsskolas izglītība un aprūpe
-
Izglītība skolās
-
Profesionālā izglītība
-
Augstākā izglītība
-
Pieaugušo izglītība un prasmes.
Šajā rakstā aplūkosim 7. sadaļu jeb pieaugušo izglītību un prasmes, tostarp ziņojumā tiek analizētas arī pieaugušo pamatprasmes. Atgādināšu, ka ES savā stratēģijā noteica, ka līdz 2025. gadam ir jāpanāk, ka vismaz 47% pieaugušo vecumā 25-64 gadi piedalītos mācībās vismaz vienu reizi pēdējo 12 mēnešu periodā. 2030.gadam ir noteikts vēl izaicinošāks mērķis, proti, 2030.gadā šim rādītājam būtu jābūt 60%. Eiropa ievērojami atpaliek no izvirzītā mērķa, atbilstoši ES darbaspēka apsekojuma datiem, 2024.gadā pēdējo 12 mēnešu laikā mācībās piedalījās 28,5% pieaugušo, taču ir novērojama pozitīva tendence kopš 2022.gada, kad mācībās piedalījās vēl mazāk, proti, 25,1% pieaugušo. Taču pieaugušo dalību konkretajā ziņojumā mēra pēc cita pētījuma, kurā pēdējo 12 mēnešu laikā mācībās 2024.gadā piedalījās 46,6% pieaugušo vecuma grupā 25-64 gadi. Atkarībā no metodoloģijas, dati par pieaugušo dalību mācībās stipri atšķiras, taču ievērojami atšķiras arī dalībvalstu griezumā. Taču ir novērojama pozitīva tendence, ka mācībās arvien vairāk piedalās jaunieši salīdzinājumā ar citām iedzīvotāju grupām. Joprojām izteikta ir tendence, ka mācībās vairāk piedalās augsti izglītoti pieaugušie iepretim tiem, kuriem ir zemāks izglītības līmenis. Dzimumu griezumā nav novērojamas būtiskas atšķirības, tikai nedaudz vairāk sieviešu piedalās mācībās nekā vīrieši. Savukārt pēc tādiem faktoriem kā vecums, nodarbinātības līmenis, izglītības līmenis utt. būtiski ietekmē dalību mācībās.
Lai arī sievietes biežāk piedalās mācībās nekā vīrieši, tā tas nav bijis vienmēr, raksta ziņojuma autori. Laika posmā no 2007. līdz 2015. gadam sievietes retāk piedalījās mācībās. Lūzuma brīdis pienāca 2018.gadā. taču jāatzīmē ka dati ievērojami atšķiras katrā no dalībvalstīm. Latvija pat uzrāda labākus rezultātus, 2022.gadā pēdējo 12 mēnešu laikā mācībās piedalījās 52,2% sieviešu. Starp būtiskākajiem iemesliem, kāpēc sievietes nav piedalījušās mācībās ir grūtības saplānot laiku, grafiks (37,2%), izmaksas (31,6%). Savukārt vīrieši kā galveno faktoru, kas traucē iesaistīties mācībās, min grafiku (42,2%) un arī izmaksas (25,2%). Taču atšķirībā no vīriešiem (9,3%), sievietes (18,7%) ievērojami biežāk min tādu apstākli kā ģimenes pienākumi, kas skaidri izgaismo dzimumu nevienlīdzību. Ierobežots formālais bērnu aprūpes atbalsts un grūtības saglabāt darba un privātās dzīves līdzsvaru var likt sievietēm izvairīties no karjeras, kas prasa biežu prasmju pilnveidošanu, teikts ziņojumā. Retāka izglītošanās rada draudu sieviešu socializācijai un iekļaušanai darba tirgū.
Ziņojumā ir analizētas arī digitālās prasmes, atsaucoties uz ES mērķiem – 2030.gadā vismaz 80% pieaugušo ir jābūt vismaz digitālajām pamatprasmēm. Tas ir ļoti liels izaicinājums, ņemot vērā, ka 2023.gadā šis rādītājs bija 56%.
Ziņojumā ir norādīts, ka digitālās pamatprasmes korelē ar lasītprasmēm, t.i., jo augstākas lasītprasmes, jo pastāv liela varbūtība, ka pieaugušajam būs arī labākas digitālās pamatprasmes. Diemžēl Latvija atrodas vienā no zemākajiem punktiem, t.i., gan digitālās pamatprasmes, gan lasītprasmes pieaugušajiem ir zemas. Salīdzinājumam, ja Latvijā digitālās pamatprasmes 2023.gadā bija aptuveni 46% , tad Somijā tajā pašā laika periodā digitālās pamatprasmes bija aptuveni 84% pieaugušo.
Kā atzīst ziņojuma autori, dzimums vairs nav šķērslis dalībai mācībās, ņemot vērā sieviešu pieaugošo dalību mācībās. Taču kopumā skatoties, gan digitālās pamatprasmes, gan lasītprasmes pieaugušajiem ir zemas. Pēdējās desmitgades laikā pieaugušo lasītprasme ir samazinājusies, rēķināšanas prasmes lielā mērā ir stagnējušas, un prasmju nevienlīdzība ir palielinājusies.
Ziņojumā ir arī pieminēti panākumi, piemēram, profesionālās izglītības un augstākās izglītības jomās ir gūti panākumi. Darba vidē balstītas mācības profesionālajā izglītībā (65,2 % 2024. gadā) pārsniedz 2025. gada ES līmeņa mērķi – vismaz 60 %, lai gan starp valstīm ir lielas atšķirības, t.sk. Latvijā darba vidē balstītas mācības un prakse nereti ir viens un tas pats. Absolventu īpatsvars augstākajā izglītībā 25–34 gadus vecu iedzīvotāju vidū ir 44,1 %, kas tuvojas 2030. gada ES līmeņa mērķim – vismaz 45 %.
Nākotnes mērķis ir pieaugušo izglītībā, ņemot vērā tās nozīmi un lēno progresu mērķu sasniegšanā. Vērtējot valstis 7 jomās, jāatzīst, ka nevienā no tām Latvijai novērtējums nav augstāks par līmeni “zems”, izņemot pirmsskolas izglītību, taču tur ir nepieciešami uzlabojumi.
Ziņojumā ir ietvertas arī sadaļas par ES dalībvalstīm. Ziņojumā par Latviju ir teikts, ka: “Latvija reformē pieaugušo izglītības sistēmu, bet rezultāti vēl nav redzami. 2024. gadā Latvija panāca ievērojamu progresu pieaugušo izglītības jomā, pieņemot tiesību aktus, kas atbalsta nozaru, uz vajadzībām balstītu pieaugušo izglītību un mūžizglītību, nodrošinot elastīgas prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas iespējas. 2025. gadā Latvija sāka arī izmēģinājuma projektu attiecībā uz individuālajiem mācību kontiem (IMK), kas ir digitālie konti, kuros cilvēki var uzglabāt informāciju par savu iepriekšējo izglītību un profesionālo pieredzi. Tāpat ir izveidots vienots prasmju pārvaldības tiešsaistes portāls, kas nodrošina iedzīvotājiem vienotu piekļuves punktu informācijai par kvalitatīvām mācību iespējām, kas atbilst darba tirgus vajadzībām. Šie projekti ir izstrādāti ar Eiropas Sociālā fonda Plus un Atveseļošanas un noturības mehānisma atbalstu.”
Ar pilnu ziņojumu var iepazīties šeit:
https://op.europa.eu/webpub/eac/education-and-training-monitor/en/
Linda Romele,
Eksperte izglītības un nodarbinātības jautājumos Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība