Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze, godātais Saeimas prezidij, cienītās deputātes un godātie deputāti, kolēģi ministri, dāmas un kungi!
“Valoda ir kā ūdens un kā gaiss. Tas ir visiem, visi lieto, bet nevienam privāti nepieder. Visi lieto, bet lieto ļoti dažādi — cits rūpīgi, cits pavirši. Bet tikai tad, kad tā sāk aptrūkties — tāpat kā gaiss vai ūdens, ja tas kļūst pārāk nabadzīgs vai sajaukts, — tad sākam apzināties, ko valoda mums nozīmē.”
Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieka, dzejnieka Knuta Skujenieka pirms vairāk nekā 25 gadiem teiktie vārdi joprojām ir aktuāli arī šodien — tie atgādina, ka valoda nav tikai saziņas līdzeklis — tā ir mūsu identitātes un pastāvēšanas pamats.
Satversme latviešu valodai nosaka valsts valodas statusu un piešķir konstitucionālu vērtību [Osipova 2011]. Satversmes 4.pants ir viens no tiem pantiem, kuri veido valsts konstitucionālo pamatu, nosakot Latvijas valsts iekārtas politiski juridisko raksturu [Levits 2019]. Latviešu valoda Latvijā ir vienotas demokrātiskas sabiedrības diskursa valoda. Satversmes ievada pirmā rindkopa atklāj vēsturiskos apstākļus, kuru rezultātā latviešu tauta īstenoja pašnoteikšanās tiesības, dibinot Latvijas valsti, kā arī definē valsts mērķi, proti, “garantēt latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem”.
Ievērojot to, ka Latvija ir vienīgā vieta pasaulē, kur var tikt garantēta latviešu valodas un līdz ar to arī latviešu kā valstsnācijas pastāvēšana un attīstība, latviešu valodas kā valsts valodas statusa un lietošanas sašaurinājums valsts teritorijā nav pieļaujams un var tikt uzskatīts arī par valsts demokrātiskās iekārtas apdraudējumu. Latvijas valsts valodas aizsardzība, it īpaši pēdējos gados, ir aplūkojama kopsakarā ar valsts drošību un tātad – ar demokrātiskas valsts pastāvēšanu.
Ņemot vērā mūsu vēsturisko pieredzi, valstij nepieciešams veikt pasākumus, kas aizsargātu valsts valodas lietojumu. Turklāt valsts valodas aizsardzībai ir jābūt ilgtspējīgai.
Kā atzinusi Satversmes tiesas tiesnese Anita Rodiņa, valsts valodas jautājumus Latvijā nedrīkst skatīt atrauti no padomju okupācijas režīma īstenotās politikas un tās rezultātā izveidojušās sarežģītās etnodemogrāfiskās situācijas.
Padomju okupācijas režīma politika bija vērsta uz latviešu nācijas identitātes un valstsgribas salaušanu, un tajā nozīmīga loma bija latviešu valodas pozīciju vājināšanai, piespiedu rusifikācijai un krievu valodas dominējošā statusa sekmēšanai. Šīs politikas rezultātā latviešu valodas zināšanas un lietojums bija ievērojami sarucis. Tāpat valodu lietojums kļuva par aktuālu jautājumu arī okupācijas varas veicinātās migrācijas dēļ.
Saziņas jautājums tika atrisināts, īstenojot piespiedu rusifikāciju, veicinot, ka ikdienas saziņā tiek lietota krievu valoda, kā arī uzspiežot tās lietošanu valsts iestādēs, izglītībā un zinātnē. Izglītības jomā piespiedu rusifikācija tika realizēta, īpašu uzmanību veltot krievu valodas apguvei un lietošanai. Tādējādi ilgstoši tika privileģēta krievu valoda un tās izplatība visā sabiedrībā strauji palielinājās. Arī vairāk nekā trīsdesmit gadus pēc neatkarības atgūšanas vērojama nepieciešamība novērst padomju okupācijas sekas, jo diemžēl diezgan ievērojama Latvijas valstspiederīgo daļa izvēlas valsts valodu nelietot.
Cīņa par valsts valodas statusa piešķiršanu latviešu valodai nebija viegla. Tā aizsākās jau Atmodas laikā. 1988. gadā Latvijas PSR Konstitūcija tika papildināta ar pantu par valsts valodas statusa piešķiršanu latviešu valodai. Veidojot stratēģiju valsts noturībai pret iekšpolitiskiem satricinājumiem, jau 1989. gadā tika pieņemts un 1992. gadā aktualizēts Valodu likums, tika izveidotas valodas politikas īstenotājas institūcijas, savukārt 1999. gadā tika pieņemts pašlaik spēkā esošais Valsts valodas likums. Rakstnieks Alberts Bels savulaik teicis: “Ne valodu cīņa ir vajadzīga, bet valodu cieņa. Taču stāvoklis ir tik aizlaists, ka aicinājumi nevelk. Kur nevar ar lūgumu, vajag ar likumu.”
Savukārt 2021. gadā, pēc tā laika Valsts prezidenta Egila Levita ierosinājuma, likums Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām tika papildināts ar jaunu svētku dienu 15. oktobrī — Valsts valodas dienu.
Noteikt 15. oktobri kā Valsts valodas dienu E.Levits rosināja 2019. gada 1. oktobrī vēstulē Saeimai, uzsverot, ka šāda diena varētu veidot pozitīvu platformu latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas pozīciju nostiprināšanai un gan Latvijā, gan diasporā atgādinātu par mūsu kopējo atbildību. Šis datums nav izvēlēts nejauši. 1998. gada 15. oktobrī Latvijas Republikas Satversmes 4. pantā tika nostiprināts latviešu valodas kā valsts valodas statuss: "Valsts valoda Latvijas Republikā ir latviešu valoda." Šī diena ir veltīta latviešu valodas bagātības un attīstības godināšanai, vienlaikus uzsverot arī latviešu valodas statusa nozīmīgumu.
Pēdējos gados Satversmes tiesas judikatūrā nostiprinājies princips, ka valsts valodas lietojums ir ne tikai demokrātijas, bet arī valsts drošības jautājums. Tas ir būtisks pavērsiens tiesiskajā izpratnē par valodu.
Sabiedrības integrācijas jeb saliedētības nostādnēs latviešu valoda jau kopš 1998. gada tiek pozicionēta kā sabiedrības vienotājas valoda, stingri noraidot divkopienu valsts konceptu. Savulaik gan bija posms, kad valsts valodas koncepts lielā mērā tika reducēts uz latviešu valodas apguves veicināšanu, bet ne uz valsts valodas lietošanas pašsaprotamību publiskajā telpā.
Latvijā pirmās valsts valodas politikas pamatnostādnes tika apstiprinātas 2005. gadā, kur tika noteikts uzdevums nostiprināt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu. Šobrīd, laika posmā no 2023. līdz 2025. gadam, tiek turpināts iesāktais.
Valsts valodas politikas pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam izvirzītajos uzdevumos ņemta vērā pašlaik aktuālā nepieciešamība palielināt latviešu valodas lietojumu, paplašināt valodas vidi, celt valodas prestižu un latviešu valodas vērtības apziņu.
Kā nodrošināt latviešu valodas konkurētspēju ar angļu valodu
Sociolingvisti un citu jomu pētnieki atzīst, ka ikviena valoda ir pakļauta dabiskām nenovēršamām izmaiņām. Bijusī Satversmes tiesas priekšsēdētāja, Augstākās tiesas senatore Sanita Osipova vērsusi uzmanību uz to, ka valoda dzīvo līdz ar nāciju. Mainās sabiedrība, un tai līdzi mainās arī valodas lietojums. Lai gan valoda ir būtiska nacionālās un arī konstitucionālās identitātes sastāvdaļa, tomēr noteiktu sociālu procesu dēļ, kas noris postmodernā sabiedrībā, valsts valoda tiek apdraudēta kā lielās, tā mazās valstīs. Mazu nāciju bieži vieno bailes pazust, izšķīst lielajās nācijās, zaudējot savu valodu un tādējādi savu identitāti.
Angļu valodas straujā izplatība daudzās sabiedrības dzīves jomās vērojama gan visā pasaulē, gan arī Latvijā. Angļu valodas prasme un lietojums Latvijā sāk tuvināties tādam pašam modelim kā vairumā Eiropas nacionālo valstu, pat Vācijā, Francijā, Spānijā – vismaz dažās sociolingvistiskajās jomās tā tiek lietota paralēli vai pat dominē, neformālajā saziņā populāra ir regulāra valodu koda maiņa. Sabiedrības un indivīdu pārliecība par angļu valodas nepieciešamību, kā arī angļu valodas valdošās pozīcijas interneta vidē ietekmē jauniešu komunikācijas paradumus un mazina latviešu valodas lietojuma un apguves pievilcību.
Līdz ar to, piemēram, augstākās izglītības jomā likumdevējam jārada tāds tiesiskais regulējums, kas saglabātu valsts valodas lomu, vienlaikus veicinot augstākās izglītības un zinātnes attīstību Eiropas kultūrtelpā.
Latviešu valodas aģentūras veiktajā pētījumā secināts, ka angļu valodas popularitāte jauniešu vidū nenozīmē latviešu valodas popularitātes samazināšanos vai atteikšanos no latviskās identitātes. Tieši valoda arī jauniešu skatījumā ir viens no valstiskās piederības būtiskiem elementiem. Profesore Ina Druviete secinājusi, ka izteikti pozitīvā lingvistiskā attieksme pret angļu valodas lietojumu un valodas lietojuma iespēju daudzveidība tuvina angļu un latviešu valodu lingvistiskajā hierarhijā. Tomēr, ņemot vērā krievu valodas kolektīva etnolingvistisko vitalitāti, krievu valoda latviešu valodai joprojām ir daudz spēcīgāka eksistenciālā konkurente par angļu valodu.
Mēs dzīvojam globalizācijas laikmetā. Pasaulē līdzās pastāv dažādas kultūras un valodas. Mūsdienās ir svarīgi novērtēt savas valsts lingvistisko mantojumu kā resursu, attīstīt un rūpēties par to, jo tas nodrošinās mūsu valodas pastāvēšanu līdzās globālajām valodām.
Svarīgi ir atcerēties, ka katrā latviešu vēsturiskajā zemē ir savas unikālas un atšķirīgas latvietības iezīmes, tradīcijas, valodas paveidi, kā arī savdabīga kultūrvēsturiskā vide. Latvietības iezīmju daudzveidība, divas latviešu rakstu valodas tradīcijas, latviešu vēsturisko zemju kultūrvēsturiskā vide un to ilgtspēju veicinošās vietējo kopienu uzturētās kultūrtelpas ir latviešu nācijas kopēja bagātība, kas ir valstiski atbalstāma un attīstāma.
Kā nodrošināt latviešu valodas attīstību un ilgtspēju
Valodas zinātniska izpēte, kopšana, standartizācija, valodas normu avotu izstrāde lielā mērā nosaka modernas valodas spēju iekļauties mūsdienu pasaules valodu kopā. Globalizācija ietekmē valodu dzīvotspēju un konkurētspēju. Arvien lielāka loma mūsdienu informatīvajā pasaulē ir valodas esamībai digitālajā vidē.
Valsts pētījumu programmā “Letonika latviskas un eiropeiskas sabiedrības attīstībai” izstrādātie pētījumi skar arī valodas jomu. Valsts pētījumu programmas ir viens no finansējuma veidiem, kas daļēji sniedz nepieciešamos līdzekļus latviešu valodas attīstībai un arī zinātniskās domas attīstībai valodniecībā. 2021.–2024. gadā Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar Latvijas Zinātnes padomi organizēja Valsts pētījumu programmas “Letonika latviskas un eiropeiskas sabiedrības attīstībai” īstenošanu.
Programmas mērķis bija stiprināt latviešu valodas – Latvijas identitātes un valsts vērtības veidojošā pamatelementa – ilgtspēju, lingvistisko kvalitāti un konkurētspēju Latvijā un pasaules valodu kontekstā. “Letonikas” 2025.–2028. gada programmas ietvaros paredzēts atbalstīt:
- mūsdienu latviešu valodas attīstības un lietojuma izpēti,
- latviešu valodas tehnoloģiju izpēti un attīstību,
- lībiešu valodas pētnieciskās bāzes un digitālo resursu attīstību,
- demogrāfijas, migrācijas un reemigrācijas procesu izpēti,
- latviešu literatūras un poētikas izpēti valstiskās identitātes un iekļaujošas sabiedrības perspektīvā Latvijā un pasaulē,
- latviskās identitātes izpēti.
Programmā ietverti vairāki uzdevumi zinātniekiem latviešu valodas saglabāšanai, attīstībai un konkurētspējas nodrošināšanai digitālajā vidē.
Kā nodrošināt latviešu valodas konkurētspēju digitālajā vidē
21. gadsimta valodu dzīves telpu veido globalizācijas un tehnoloģiju attīstības rosinātās pārmaiņas, savukārt nākotne raksturojama kā pastāvīgi un pieaugoši mainīga realitāte. Valsts valodas politikai jau šodien jābūt gatavai tiem izaicinājumiem, kurus sevī ietver digitālās vides un mākslīgā intelekta attīstība. Latviešu valodas pastāvēšanai un ilgtspējai ir kritiski svarīgi, lai latviešu valodā tās pratējiem digitālajā vidē būtu pieejamas tikpat plašas iespējas, kādas ir lielo valodu lietotājiem. Lai vairotu latviešu valodas izplatību digitālajā vidē, līdztekus digitālo tehnoloģiju attīstības un ieviešanas virzieniem attīstāma arī mašīntulkošana un valodas tehnoloģijas, kā arī jāturpina pasākumi kultūras mantojuma saglabāšanai un attīstībai digitālajā vidē. Sadarbojoties Eiropas Savienības pētniecības un izstrādes programmu ietvaros, būtu iespējams sasniegt kritisko zināšanu un resursu apjomu, kas nepieciešams valodu digitālās līdztiesības nodrošināšanai.
Tehnoloģiju laikmets pieprasa valodas digitalizāciju, arvien svarīgāki kļūst daudzveidīgi tekstu korpusi jeb datorizētai analīzei sagatavoti apjomīgi tekstu kopumi, to publiskošana tīmeklī un pieejamība. Tādēļ Valsts valodas politikas pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam virsmērķī īpaši izcelta valodas resursu attīstība un digitalizācija. Platformā Korpuss.lv brīvi pieejami latviešu valodas, tai skaitā latgaliešu rakstu valodas, tekstu un runas korpusi ar izvērstu vienotās meklēšanas funkcionalitāti.
Būtiski pieaudzis Nacionālās korpusu kolekcijas apjoms (~3 miljardi tekstvienību) un dažādība, kas paver jaunas iespējas mūsdienīgu pētījumu valodniecībā veikšanai un lielo valodas modeļu izstrādei. Nacionālajā korpusu kolekcijā ir ietverti 37 korpusi, to izstrādē piedalījušās 13 institūcijas Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta Mākslīgā intelekta laboratorijas pētnieku vadībā.
Sabiedrības iesaistes iniciatīvas “Balsu talka” rezultātā izveidots latviešu valodas runas korpuss un latgalisko izlokšņu runas korpuss.
Latvijas Universitātes Lībiešu institūta izveidotajā portālā livonian.tech pieejami lībiešu valodas elektroniskie resursi – lībiešu valodas vārdnīca, kā arī izveidota lībiešu vietvārdu datubāze.
Digitālajā vidē tiek nodrošināta arī valodu apguve, valodu tehnoloģijas un digitālie rīki valodu mācīšanai. Latviešu valodas aģentūra ir izstrādājusi vairākas lietotnes, kas ir labi palīgi valodas lietotājiem – gan skolēniem un skolotājiem, gan redaktoriem, tulkotājiem, valodniekiem un ikvienam interesentam.
Kā sekmēt valsts valodas prestižu un pievilcību skolā
Lielākās pārmaiņas latviešu valodas apguvē un lietojumā var sasniegt izglītības procesā. Kvalitatīvas izglītības ieguves ceļā iespējams nodrošināt, lai ikviens izglītojamais valsts valodu ne vien apgūst kā mācību priekšmetu, lieto kā mācībvalodu, bet arī izmanto ikdienā un ir spējīgs piedalīties demokrātiskas valsts dzīvē. 2022.gadā tika pieņemti grozījumi Izglītības likumā, kas noteica pāreju uz mācībām tikai latviešu valodā trīs gadu laikā. Šajā mācību gadā pāreja uz mācībām latviešu valodā noslēdzas un turpmāk mācības vispārējā izglītībā notiks tikai valsts valodā.
Pēc Latviešu valodas aģentūras veiktā pētījuma “Attieksme pret latviešu valodu un tās mācību procesu”, kurā tika apkopoti skolēnu un skolotāju uzskati par latviešu valodas prestižu un mācīšanu, zinātnieki secināja, ka jautājums par valodas vērtību ir plašāks par latviešu valodas mācību stundām. Tika apkopoti vairāki ieteikumi, kā mācīt piešķirt latviešu valodai vērtību skolēnu acīs. Tomēr jāatzīst, ka jautājumi, kas attiecas uz skolēna nākotnes redzējumu un valodas vērtību, ir galvenokārt cieši saistīti ar to, kas notiek ārpus skolas, ārpus mācību procesa, politiskām ideoloģijām, medijos atspoguļotiem diskursiem un kopumā valdošajai sabiedrības domai, jo latviešu valodu un attieksmi pret to nemācās tikai no grāmatām. Īpaši svarīga loma izglītības iestādē, kura īsteno pāreju uz vienotu skolu, ir latviskai videi, taču izpratne par to, kas ir un kā veidojas latviska vide, ir ļoti atšķirīga.
Aktuālie pētījumi apliecina, ka jēdzienu “latviska vide” un tās esamību izglītības iestādē raksturo, veicina un ietekmē, piemēram, izglītības iestādes tīmekļa vietnē pieejamās informācijas valoda vai pedagogu un administrācijas izmantotā profesionālās saziņas valoda darba vidē darba laikā, vai arī izglītojamo vecāku spēja, vēlme un attieksme pret aktuālās informācijas saņemšanu latviešu valodā.
Viens no galvenajiem veiksmīga darba nosacījumiem ir izglītības iestādes vadības prasme sekmīgi īstenot pārmaiņu vadību un izglītības iestādes vadītāja līderība.
Kā veicināt latviešu valodas apguvi jauniebraucēju vidū
Eiropas Migrācijas tīkla dati liecina, ka trešo valstu pilsoņu skaits ar tiesībām uz nodarbinātību ir pieaudzis no 6 609 personām 2013. gadā līdz 19 825 personām 2024. gadā, bet saskaņā ar Kultūras ministrijas datiem uz 2024. gada 31. decembri Latvijā bija reģistrēti 131 709 ārvalstu pilsoņi. Šie dati liecina, ka, saglabājoties pieaugošām migrācijas tendencēm, nepieciešamība pēc efektīviem integrācijas risinājumiem, piemēram, darba tirgus integrācijā un latviešu valodas apguvē kļūs arvien aktuālāka. Pretējā gadījumā Latvijas pilsoņi aizvien biežāk saskarsies ar jauniem Latvijas iedzīvotājiem, kuriem būs grūtības atrast darbu, sazināties ar līdzcilvēkiem vai iegūt informāciju. Ilgtermiņā tas var radīt saspīlējumus sabiedrībā.
Valodas kursi bez maksas tiek piedāvāti, izmantojot Eiropa Sociālā fonda, Patvēruma migrācijas un integrācijas fonda un valsts finansējumu. Atbilstoši mērķauditorijām un to vajadzībām kursus organizē Kultūras ministrija, Nodarbinātības valsts aģentūra, Sabiedrības integrācijas fonds un augstskolas. Mācības piedāvā arī pašvaldības.
Jauniebraucēju izcelsmes valstis un iemesli, kāpēc tiek pieprasītas pirmreizējās termiņuzturēšanās atļaujas, kļūst aizvien daudzveidīgāki, proti, valsts valodas apguves kontekstā tas iezīmē nepieciešamību ne tikai pēc piemērota valsts valodas apguves nodrošinājuma un iespējām, bet jo īpaši specifiskām valodas pedagogu profesionālajām prasmēm, strādājot dažādās auditorijās, kurās nav kopīgas starpvalodas, ir dažādas izglītības ieguves un mācīšanās prasmes. Ņemot vērā jauniebraucēju augošo statistiku, kultūru daudzveidību, valodu atšķirības, mācīšanās pieredzes dažādību, uzturēšanās mērķus un citus faktorus, valsts valodas apguves jautājums uzskatāms par būtisku arī valsts drošības kontekstā.
Savas latviešu valodas prasmes nereti vēlas uzlabot arī reemigranti vai viņu ģimenes locekļi.
Kā atbalstīt latviešu valodu diasporā
Emigrācijas līkne pēdējos gados samazinās, bet joprojām tā ir pietiekami augsta. Iespēja saglabāt emigrācijā latviešu valodas prasmi bieži vien var būt pamatā arī lēmumam atgriezties Latvijā.
Diasporas izglītībā latviešu nedēļas nogales skolām ir būtiska loma ne tikai valodas apguvē, bet arī emocionālās piesaistes, kopības un identitātes veidošanā. Atbalsts latviešu valodai diasporā ir svarīgs.
Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes mācībspēki sadarbībā ar Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmiju un Rīgas Stradiņa universitāti piedāvā Izglītības un zinātnes ministrijas atbalstītu projektu - tālmācības programmu diasporas skolotājiem “Latviešu valodas kā svešvalodas skolotājs”. Šāda programma augstākās izglītības līmenī tapusi pirmo reizi, tā sastāv no 5 moduļiem un atbilst mūsdienīgas tālmācības programmas prasībām.
Diasporai tiek piedāvāta apjomīga digitālo mācību un metodisko līdzekļu bāze latviešu valodas apguvei dažādām mērķauditorijām un vecumposmiem (www.maciunmacies.lv). Top arī jauni digitālie mācību materiāli, lietotnes, platforma diasporas skolotājiem un vecākiem “Izglītība diasporā”, 3D animācijas filmas latviešu valodas apguvei. Latviešu valodas aģentūra piedāvā tiešsaistes latviešu valodas nodarbības diasporas bērniem, kas darbojas ar pilnu jaudu.
Ārlietu ministrija īsteno ikgadēju diasporas atbalsta programmu. Kā viena no tās darbības prioritātēm ir pasākumi nacionālās identitātes stiprināšanai, tostarp latviešu valodas un kultūras mantojuma saglabāšana un popularizēšana diasporā. Laika posmā no 2023. gada līdz 2025. gada aprīlim tika atbalstīti gan Latvijas valsts svētku pasākumi diasporas skolās un organizācijās Eiropā un ārpus tās, dzejas dienas, grāmatu svētki, sporta dienas, pašdarbības kopu - teātru, koru un deju kopu koncerti un citas aktivitātes.
Atbilstoši Plānā darbam ar diasporu 2024.–2026. gadam paredzētajam, tiek turpināts darbs latviešu valodas apguvē un kultūras saglabāšanā, vispirms jau nodrošinot atbalstu diasporas latviešu skolām. Sadarbībā ar diasporas nevalstiskajām organizācijām – Eiropas Latviešu apvienību un Pasaules Brīvo Latviešu apvienību – katru gadu tiek piešķirts līdzfinansējums vairāk nekā 60 diasporas latviešu skolām.
Veidojas jauns daudzdimensionāls izglītības modelis diasporā. Notiek telpas un vides paplašināšanās, uztveres un attieksmes maiņa. Zināšanas, caurvītas ar prasmēm un kompetencēm. Mainās metodes, instrumenti, rīki latviešu valodas apguvei, bet vērtības saglabājas – latviešu valoda joprojām ir pamats latviskajai identitātei.
Kā stiprināt apziņu, ka valodas pastāvēšana un attīstība ir mūsu ikkatra un sabiedrības kopējā atbildība
Pētījumi rāda, ka pārliecināti par to, ka latviešu valodas prasme veicina piederību Latvijas valstij, ir 83 % respondentu neatkarīgi no nacionālās piederības.. Tāpat arī lielākā daļa sabiedrības – 88 % – uzskata, ka visiem Latvijā dzīvojošajiem jāprot latviešu valoda. Attieksme pret valodu un valodas lietojumu ir būtiska valodas pastāvēšanā un attīstībā gan individuālā līmenī, gan sabiedrībā kopumā.
Valodas lietojuma noturības līmenis ir atkarīgs galvenokārt no valodas kolektīva spējas prioritāri lietot valsts valodu un no valodas politikas veidotāja un īstenotāja – valsts – konsekventas rīcības.
Jāņem vērā, ka sabiedrības aizspriedumi un stereotipiski uzskati ir pamats valstij nelojālu viedokļu izplatībai, sabiedrības šķelšanai un valsts pamatvērtību apšaubīšanai.
2023.–2025. gadā īstenoti daudzi pasākumi dažādām mērķgrupām – skolēniem, jauniešiem, jauniebraucējiem, reemigrantiem, diasporas pārstāvjiem, sabiedrībai kopumā –, lai iesaistītu un informētu par valodu hierarhiju, valsts valodas lomu, valsts kultūrvēsturiskā un lingvistiskā mantojuma vērtību vienotas sabiedrības pastāvēšanā, jo ikvienam novadam, ikvienai lielai vai mazai kultūrtelpai ir sava nozīme Latvijas kopējās daudzveidīgās identitātes veidošanā. Valodas un kultūras savdabība ir sargājama un attīstāma.
Īpaša vērība tikusi pievērsta jauniešu iesaistei pozitīvas lingvistiskās attieksmes un uzvedības īstenošanā, vēlmei būt aktīvam savas valodas sargam un popularizētājam, palīdzot arī cittautiešiem tās apguvē. Veidoti sadarbības pasākumi pedagogiem, reemigrantiem un viņu ģimenēm, diasporas pārstāvjiem; informatīvi un izglītojoši pasākumi, nodarbības, konkursi un citas aktivitātes latviešu valodas, tai skaitā latgaliešu rakstu valodas, un lībiešu valodas popularizēšanai, veidojot izpratni par Latvijas lingvistisko un kultūras mantojumu valstiskās pašapziņas nodrošināšanai.
Latvijā nereti diemžēl ir vērojams, ka latviešu valodu saziņā nelieto paši dzimtās valodas runātāji. Ja komunikācijā saziņas partneris jūt, ka latviešu valoda sarunbiedram nav dzimtā valoda, latviešu valodā iesāktā saruna tiek turpināta citā valodā, biežāk krievu.
Izplatīta šāda pāreja uz citu valodu ir publiskajās saziņas situācijās, joprojām pat valsts iestādēs ir liels skaits gadījumu, kad darbinieki nelieto latviešu valodu, pat ja pakalpojuma saņēmējs ir uzsācis sarunu latviski. Kā rāda pētījumu dati, krievu tautības respondenti diezgan bieži uz latviski uzdoto jautājumu nesaņem atbildi latviešu valodā. Latvijas problēmu cēlonis nav valsts valodas neprasme, bet gan valsts valodas (ne)lietošana.
Problemātisks joprojām ir latviešu valodas lietojums, īpaši neformālajā komunikācijā, tieši sabiedrības viedokļu un stereotipu maiņa būs noteicošais faktors, lai stabilizētu valsts valodas statusam atbilstīgu valodu hierarhiju Latvijā. Nevaram ignorēt faktu, ka sabiedriskā doma valodas jautājumos lielā mērā ir veidojusies vēsturisko un ģeopolitisko procesu ietekmē un to iespaido gan reģionālās, gan globālās norises. Tāpēc jādomā par valodas politikas pamatpostulātu aktualizēšanu visās sabiedrības grupās gan tiešā saziņā, gan ar plašsaziņas līdzekļu un sociālās tīklošanās vietņu starpniecību.
Kādi ir darāmie darbi, lai īstenotu valsts valodas ilgtspēju un lietojumu visās sabiedrības darbības jomās
Latvija ir valsts, kurā valsts valodas statusa saglabāšanai un stiprināšanai tiek pievērsta liela vērība. Jau kopš Atmodas laikiem tiek izstrādāts un atjaunināts valodas attīstībai un aizsardzībai vajadzīgais juridiskais instrumentārijs.
Normatīvo aktu pilnveide, lai nodrošinātu Latvijas Republikas Satversmē ietverto latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas konstitucionālo pamatu arī turpmāk īstenojama ņemot vērā aktuālās vajadzības. Uzmanība pievēršama valodas politiku ietekmējošo normatīvo aktu prasību izpildei un sabiedrības iesaistei, izglītošanai valodas statusa un hierarhijas jautājumos. Veicināma arī likumu izpildes kontrole. Valodas situācijas objektīvai izvērtēšanai nepieciešams regulāri vākt datus par Latvijas iedzīvotāju dzimto valodu, valsts valodas prasmi un lietojumu jeb lingvistisko attieksmi un uzvedību. Pašlaik aktuāla problēma ir – kā regulāri un no visiem valsts iedzīvotājiem iegūt un apkopot informāciju par valodas(-u) prasmēm, jo Centrālās statistikas pārvaldes regulārie apsekojumi sniedz informāciju par 1-2% iedzīvotāju un nesniedz ieskatu par dinamiku.
Joprojām svarīga ir pārejas uz mācībām valsts valodā konsekventa īstenošana un latviešu valodas apguves resursu - mācību materiālu, metodisko atbalsta materiālu skolēniem, skolotājiem, vecākiem pilnveide un pieejamība. Kaut arī pārejas process noslēdzas 2025./2026. mācību gada beigās, atbalsts pedagogiem, skolēniem un vecākiem būs nepieciešams vēl ilgā laika posmā, ņemot vērā ne tikai vienotas skolas sistēmas ieviešanu, bet arī imigrācijas procesus. Vēl pie tam, visiem obligātās izglītības vecumu sasniegušajiem nepilngadīgajiem Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuriem ir piešķirts pagaidu aizsardzības statuss, jānosaka pienākums iegūt obligāto izglītību Latvijā reģistrētās izglītības iestādēs klātienē, neizslēdzot iespēju mācības Latvijā kombinēt ar tālmācību Ukrainas izglītības iestādēs.
Regulāri īstenojams pasākums, kas ietekmē latviešu valodas prasmes kvalitātes pieaugumu un palīdz nodrošināt latviešu valodas lietojuma paplašināšanos, tātad ilgtspēju konkurencē ar prestižām pasaules valodām, ir latviešu valodas kā svešvalodas vai etniskā mantojuma valodas apguves kvalitatīvs nodrošinājums Latvijā un diasporā, nodrošinot valodas apguves pieejamību arī reemigrantiem. Uzdevuma īstenošana skatāma kontekstā ar valodas apguves kursu pieaugušajiem piedāvājumu, kursu kvalitātes prasību sakārtošanu, latviešu valodas prasmes līmeņa diagnostikas pakalpojuma digitalizāciju, latviešu valodas pedagogu pieaugušajiem sagatavošanu un mācību un metodisko materiālu izstrādi, respektīvi, vienotas latviešu valodas apguves pieaugušajiem sistēmas izstrādi. Sasniedzot noteiktu valodas apguves līmeni, valodas mācīšanās kursos jāaizstāj ar aktīvu valodas lietošanu un latviešu valodas vides piedāvātajām iespējām, tādām kā publiski pieejamā informācija, plašsaziņas līdzekļi, sociālie tīkli un citām.
Lai notiktu sistemātisks valodas izpētes process un tiktu sekmēta pētnieku ataudze, nepieciešams pēctecīgs un nepārtraukts valsts atbalsts latviešu valodas attīstībai un lībiešu valodas revitalizācijai, tai skaitā lielāks atbalsts sabiedrības iniciatīvām valsts valodas politikas jomā.
Valodas spēja pastāvēt digitālajā pasaulē iekļauj gan valodas kvalitātes aspektu, gan līdzvērtīgu latviešu valodas koeksistenci valodu konkurences apstākļos. Latviešu valodas dzīvotspēja nākotnē ir cieši saistīta ar tās izmantošanu digitālajās tehnoloģijās, tostarp mākslīgā intelekta risinājumos.
Valodai tehnoloģijās jābūt ietvertai ne tikai formāli, bet arī satura un kultūras aspektā. Nepietiekama valodas datu pieejamība pētniecībai vai to trūkums kavē mūsdienu informācijas tehnoloģijas risinājumu izstrādi un ieviešanu, valodas klātbūtni digitālajā telpā. Jāizstrādā valodas datu nodošanas juridiskie mehānismi.
Lai nodrošinātu ne tikai lingvistisko, bet arī sociālo sabiedrības integrāciju, jāpilnveido un jāpopularizē latviešu zīmju valoda un vieglā valoda kā latviešu valodas paveids. Jānodrošina līdzekļi dažādu veidu literatūras izdošanai vieglajā valodā, tās attīstība un izpēte.
Lai mainītu sabiedrības valodas paradumus, rīkojami iekļaujošas attieksmes veidošanas pasākumi, kas mudinātu latviešu valodas runātājus uzturēt valsts valodas lietojumu arī komunikācijā ar tiem, kuri valodu vēl tikai apgūst. Īpaši svarīga ir skolotāju loma šajā procesā. Nepieciešams stiprināt sabiedrības izpratni par valodas kā identitātes un valsts pamatvērtības nozīmi. Sabiedrības izglītošana un iesaiste valsts valodas politikas jautājumu risināšanā, pozitīvas lingvistiskās attieksmes un uzvedības, kā arī valstiskas pašapziņas stiprināšana ir svarīgs un turpmāk veicams uzdevums.
Parlamentārās debates ir būtiska demokrātiskas valsts parlamentārās darbības sastāvdaļa. Aicinājumu valsts valodai veltīt īpašu uzmanību savulaik Saeimas sēdē izteicis valsts prezidents (2019-2023) Egils Levits īpašā valsts prezidenta paziņojumā “Par latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas nostiprināšanu“.
E.Levits uzskatīja, ka ziņojums par valsts valodas stāvokli varētu kļūt par vēl vienu nozīmīgu parlamentārās diskusijas elementu, paredzot Saeimas iesaisti valsts valodas politikas formulēšanā un veicinot arī plašāku sabiedrības interesi un līdzdalību tajā. Saeima, pēc 4. maija deklarācijas kluba ierosinājuma, šogad izdarīja izmaiņas Saeimas Kārtības rullī, nosakot uzdevumu Ministru kabinetam reizi divos gados iesniegt Saeimā ziņojumu par paveikto un iecerēto darbību valsts valodas saglabāšanai, aizsardzībai, attīstīšanai un ietekmes palielināšanai. Ministru kabinetam pirmais ziņojums Saeimā bija jāiesniedz šoruden.
Latviešu valodai šobrīd ir pietiekami augsta konkurētspēja, tā pieder pie valodām ar diezgan lielu runātāju skaitu, kaut arī funkcionē asā konkurencē ar citām pasaules valodām. Mūsu valstī valodas politika nav tikai viena no daudzajām iekšpolitikas jomām, pie kā strādā pētnieki un valdības institūciju darbinieki. Mums visiem tā ir ikdiena – mūsu vēsture. Etnodemogrāfiskā un ģeopolitiskā situācija latviešu valodas ilgtspēju neļauj atstāt stihijas, nejaušības vai brīvā tirgus ziņā.
Mēs esam atbildīgi par latviešu valodas ilgtspēju un pastāvēšanu.