Saskaņā ar Pieaugušo prasmju pētījumu Latvija pēc pieaugušo lasītprasmes vecuma grupā 25-64 gadi ierindojas vienā no pēdējām vietām starp OECD valstīm. Proti, tādu pieaugušo īpatsvars, kuriem ir ļoti zemas un zemas lasītprasmes, sasniedz gandrīz 35% no visiem pieaugušajiem. Kā skaidro paši pētnieki, tad formālās izglītības kvalifikācija vai grāds automātiski nenozīmē kādu konkrētu lasītprasmes līmeni. Un otrādi, var gadīties, ka indivīdam ar zemu formālās izglītības līmeni ir augsta lasītprasme, kuru indivīds ir ieguvis ikdienējās mācīšanās ceļā, mācoties darba vietā vai prasmes ieguvis dzīves ceļā no apkārtējiem vai individuāli. Saskaņā ar pētījuma datiem un salīdzinājumā ar citām OECD valstīm Latvijas vājais punkts ir tieši vispārējā vidējā izglītība, kur lasītprasmes ziņā Latvijai ir viens no zemākajiem rezultātiem. Vājākus rezultātus uzrāda gados vecāki iedzīvotāji, taču svarīgāks faktors ir izglītības līmenis.
Pieaugušo īpatsvars ar maģistra grādu Latvijā ir zem vidējā OECD valstu rādītāja, un 2024. gadā, salīdzinot ar 2019.gadu, progress ir bijis niecīgs. Mūs apsteidz gan Igaunija, gan Lietuva. Latvija ir priekšpēdējā vietā starp OECD valstīm attiecībā uz studentu īpatsvaru tieši STEM nozarēs, vairāk prevalē uzņēmējdarbība, humanitārās zinātnes un pedagoģija. Vidējās izglītības iegūšana var pavērt pievilcīgas karjeras iespējas īpaši valstīs ar spēcīgām profesionālās izglītības sistēmām, teikts ziņojumā. Latvijai ir labi rezultāti attiecībā uz vecāku izglītības līmeņa ietekmi uz bērnu izglītību, proti, gandrīz 75 % pieaugušo ar augstāko izglītību vismaz vienam no vecākiem ir augstākā izglītība. Savukārt aptuveni 41 % pieaugušo ar augstāko izglītību vismaz vienam no pieaugušajiem bija vidējā vai koledžas izglītība. Šeit mēs redzam, ka vecāku izglītībai ir tieša ietekme uz savu bērnu izglītības līmeni.
Pāreja no izglītības uz nodarbinātību ir sarežģīts process, ko ietekmē tādi faktori kā izglītības līmenis, ekonomiskie apstākļi un darba tirgus pieprasījums. Lai arī tā nav izteikta problēma, salīdzinot ar citām ES valstīm, Latvijā tomēr NEET (jaunieši, kuri nemācās un nestrādā) īpatsvars ir pietiekami būtisks, lai to ņemtu vērā. Gandrīz katrs desmitais jaunietis vecuma grupā 18-24 gadi nestrādā un nemācās. NEET rādītājus var ietekmēt ierobežotas darba iespējas sarežģītos ekonomiskajos apstākļos vai jauniešu prasmju neatbilstība darba tirgus prasībām. Ņemot vērā, ka pirmo gadījumu nevar attiecināt uz Latviju, jauniešu prasmes un to atbilstība darba tirgus vajadzībām paliek kā noteicošais faktors. Pie faktoriem gribētos norādīt arī nepietiekamu darba samaksu vai sliktus darba apstākļus, kas arī var ietekmēt jauniešu izvēli par iekļaušanos darba tirgū. Iemesli NEET ir arī fiziskās un mentālās veselības problēmas, kas pēdējos gados izplatās arvien straujāk. Būtiskas izmaiņas attiecībā uz NEET periodā (2019. gads − 2024. gads) nav notikušas. Turpretī jauniešu īpatsvars, kuri vienlaikus mācās un strādā, ir zem OECD vidējā rādītāja un sasniedz aptuveni 18%.
Latvijā nav izplatīta prakse, ka liela daļa jauniešu vecumā 18-24 gadi, paralēli studijām strādātu, Latvijā šis rādītājs ir aptuveni 17 % un tas ir zem OECD vidējā rādītāja. NEET grupa 2024. gadā sasniedza 11%. Tas nozīmē, ka katrs desmitais jaunietis Latvijā ir pakļauts materiālajai un sociālajai izstumtībai, jo nemācās un nestrādā. Vidēji OECD valstīs tie ir 14%. Vidējais skaitlis gan neparāda patieso ainu, jo rādītāju būtiski palielina tādas valstis kā Kolumbija vai Turcija, kur NEET īpatsvars attiecīgi ir 27% un 31%, labāki rezultāti ir Nīderlandē (5%), Čehijā (6%) un Norvēģijā (6%).
Izglītība ietekmē nodarbinātību, proti, tie, kuriem ir augstāka izglītība, ir augstāka nodarbinātība. Nevarētu teikt, ka Latvijas gadījumā situācija ir izcila, drīzāk mēs atrodamies vidū starp OECD valstīm, līdz ar to iespējas palielināt nodarbinātības rādītājus pastāv. Visaugstākais nodarbinātības rādītājs OECD valstīs ir IT speciālistiem, sasniedzot nodarbinātības līmeni 90%, savukārt viszemākais nodarbinātības līmenis (84%) ir tiem, kuri ir studējuši humanitārās zinātnes, mākslas zinātni, žurnālistiku.
Vai izglītība garantē lielāku algu? Gan jā gan nē, ir valstis (kā piemēram, Turcija), kur nodarbinātie ar doktora grādu pelna 46% vairāk nekā tie, kuriem ir maģistra grāds. Savukārt Francijā un Norvēģijā starpība ir mazāka par 10%. Tas pats attiecas uz nodarbinātību – Latvijā pieaugušo ar doktora un maģistra grādu nodarbinātības līmenis sasniedz gandrīz 100%. Tas ir viens no labākajiem rezultātiem starp OECD valstīm. Interesanti, bet attiecībā uz darba laiku pieaugušie ar doktora grādu strādā vidēji par 2% ilgāk nekā pieaugušie ar zemāku kvalifikāciju. Tiem, kuri ir ieguvuši augstāko izglītību, Latvijā 25-34 gadus jaunu pieaugušo bezdarba līmenis sasniedz aptuveni 6%, kas ir tuvu dabiskajam bezdarbam, tas ir arī nedaudz mazāk kā vidēji OECD valstīs. Taču lielākais bezdarba līmenis ir starp tiem, kuri studējuši tādās nozarēs kā māksla un humanitārās zinātnes. Attiecībā uz ilgtermiņa bezdarbu Latvija atrodas pa vidu, radītāji liecina, ka vislielākais īpatsvars starp ilgtermiņa bezdarbniekiem (kā īpatsvars no bezdarbniekiem konkrētajā grupā) ir pieaugušie ar augstāko izglītību.
Vidēji OECD valstīs pieaugušie ar īsā cikla augstāko izglītību nopelna par 17% vairāk nekā tie, kuriem ir vidējā izglītība. Šī ienākumu priekšrocība palielinās līdz 39% tiem, kuriem ir bakalaura grāds, un līdz 83% tiem, kuriem ir maģistra vai doktora grāds, teikts ziņojumā.
Laiks un nauda investēta izglītībā ir investīcija cilvēkkapitālā. Analizējot datus par izglītības atdevi, jāsecina, ka Latvijas atrodas OECD valstu lejasdaļā ar vidēji lielu atdevi, tas ir mazāk nekā vidēji ES-27 vai vidēji OECD valstīs. Taču salīdzinoši nelielā atdeve ir skaidrojama ar to, ka algu līmeņu labklājības valstīs ir “saspiesti”, līdz ar to ir mazākas atšķirības starp algām pieaugušajiem ar vidējo izglītību un augstāko. Tāpat Latvijai ir mazākas algu atšķirības pēc izglītības nozarēs, vislielākās atšķirības ir novērojamas IT nozarē. Analizējot OECD datus, redzam, ka pieaugušie vecuma grupā 25-64 gadi ar bakalaura grādu pelna par 143 % vairāk nekā pieaugušie ar vidējo izglītību (bāzes līmenis: 100) un pieaugušie ar maģistra grādu un doktora grādu par 172 % vairāk nekā pieaugušie ar vidējo izglītību.
Vidēji starp OECD valstīm pastāv 45 procentpunktu atšķirība starp tiem, kuri visaktīvāk piedalās mācībās un tiem, kuru dalība mācībās ir viszemākā. OECD ziņojumā teikts, ka visās aptaujās sievietes parasti uzrāda nedaudz augstāku līdzdalības līmeni nekā vīrieši. Igaunijā, Somijā, Latvijā un Zviedrijā pastāvīgi ir ievērojamas dzimumu atšķirības par labu sievietēm, savukārt Čehijā un Itālijā vīriešu līdzdalības līmenis ir augstāks. Saskaņā ar pētījumu par pieaugušo prasmēm Latvija ir viena no tām valstīm, kur pieaugušie ar augstāko izglītību visbiežāk piedalās mācībās. OECD sasaista dalību mācībās arī ar lasīšanas paradumiem. Piemēram, pieaugušo ar augstāko izglītību vidū tie, kas ikdienā lasa visretāk, aptuveni 1,6 reizes retāk piedalās pieaugušo izglītībā, nekā viņu vienaudži, kas lasa visbiežāk.
Pieaugušie ar augstāko izglītību (25–64 gadi) ziņo par labāku pašnovērtējumu attiecībā uz veselību nekā tie, kuriem ir zemāks izglītības līmenis. Vidēji 51% pieaugušo ar augstāko izglītību novērtēja savu veselību kā ļoti labu vai izcilu, salīdzinot ar tikai 26% to cilvēku, kuriem ir zemāka izglītība par vidējo. Taču Latvijā rezultāti ir kritiski zemi, proti, tikai aptuveni 25% pieaugušo ar augstāko izglītību savu veselību pēdējās nedēļas laikā novērtēja kā ļoti labu. Sliktāks rezultāts ir tikai Korejai. Salīdzinājumā Izraēlā to pieaugušo ar augstāko izglītību, kuri novērtēja savu izglītību kā ļoti labi, bija 74%, Izraēlai tuvu seko Horvātija un Īrija.
Saskaņā ar ziņojumā teikto izdevumi izglītībai (no pamatskolas līdz augstākajai izglītībai) no 2015. līdz 2022.gadam vidēji ir palielinājušies gan absolūtos skaitļos, gan uz vienu studentu. Vienlaikus tie ir zaudējuši savu vietu valsts budžetos. Valdības izdevumi izglītībai kā daļa no kopējiem valdības izdevumiem visiem pakalpojumiem OECD valstīs samazinājās vidēji par 6,9 %, no 10,9 % 2015.gadā līdz 10,1 % 2022.gadā. Latvijā investīcijas izglītībā, rēķinot uz vienu audzēkni, ievērojami atpaliek no OECD vidējā. Finansējums uz vienu audzēkni USD pēc pirktspējas paritātes indeksa ir viens no zemākajiem starp OECD valstīm. Salīdzinājumam Latvija 2022. gadā uz vienu audzēkni (no pamatizglītības līdz augstākajai izglītībai) tērēja 9 204 USD. Salīdzinājumam vidēji OECD valstīs tie bija 15 023 USD un vidēji ES-25 tie bija 14 285 USD, Lietuvā − 11 303 USD, Igaunijā 12 − 362 USD. Saskaņā ar ziņojuma datiem laika posmā no 2015 .gada līdz 2022. gadam skolēnu skaits pamatskolas un vidējās izglītības posmā ir nedaudz pieaudzis, taču Latvija ir piedzīvojusi trešo zemāko finansējuma kritumu starp OECD valstīm.
OECD pētījums ir pieejams šeit:
https://www.oecd.org/en/publications/education-at-a-glance-2025_1c0d9c79-en.html
Linda Romele,
Eksperte izglītības un nodarbinātības jautājumos Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība