bērni skrien pa skolas gaiteni

Šonedēļ, 23. janvārī, aprit trīs gadi, kopš tika apstiprināta Krišjāņa Kariņa valdība jeb Latvijas Republikas 40. Ministru kabinets. Par svarīgāko paveikto valdības trešajā gadā Izglītības un zinātnes ministrijas pārziņā esošajās nozarēs, kā arī šajā gadā prioritāri veicamajiem uzdevumiem, mediju pārstāvjus šodien preses konferencē informēja izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece un ministrijas pārstāvji.

“Nākamo gadu es gribētu dēvēt par rīcības gadu - lai gan darba būs daudz un arī pandēmija, kā liecina rādītāji, negrasās atkāpties, 2022. gads prasīs izlēmīgu rīcību. Taču vienlaikus šis būs arī, sporta terminoloģijā runājot, rezultatīvs gads, jo vairāki 2021. gadā vai agrāk uzsāktie darbi rezultēsies ar būtiskiem ieguvumiem,” uzsver izglītības un zinātnes ministre A.Muižniece. 

Akcentējot šā mācību gada sākumā izvirzīto mērķi - pēc iespējas ilgāk turpināt drošas mācības klātienē, jāuzsver ieguldītais darbs skolēnu un pedagogu testēšanas nodrošināšanā, kas vienlaikus ar vakcināciju, masku lietošanu un stingru drošības nosacījumu ievērošanu ir spējis radīt apstākļus klātienes mācību īstenošanai. Jau tuvākajā laikā skolas sāks saņemt arī gaisa kvalitātes mērierīces, kas ir vēl viens būtisks solis kvalitatīva mācību procesa nodrošināšanā.

Liels darbs paveikts arī izglītības iestāžu digitalizācijā. 2021. gada 14. maijā tika parakstīts sadarbības memoranda “Dators ikvienam bērnam", kas paredz mērķtiecīgu datoru iegādi, lai pašvaldību skolās izveidotu datoru bibliotēku skolēniem. Turpinās pilnveidotā mācību satura un pieejas ieviešana - šajā mācību gadā pamatizglītībā un vidusskolā 2., 5., 8. un 11. klasē.

Ministrijai ir izdevies panākt papildus vairāk nekā 41 miljonu eiro prioritāri veicamajiem pasākumiem 2022. gadā. Tas galvenokārt nodrošinās finansējuma palielinājumu zinātnei, augstākās izglītības pieejamībai un pedagogu algām. Papildus piešķirtie 12,2 milj. eiro tiks novirzīti zinātnes bāzes finansēšanai, fundamentāliem un lietišķiem pētījumiem, kā arī dalībai Eiropas Kodolpētījumu organizācijā (CERN). Jāuzsver, ka investīcijas zinātnē ir ļoti būtiskas – salīdzinot ar 2008. gadu, panākts  pieaugums 32% apmērā.

Pirmo reizi kopš 90. gadiem studējošajiem ir būtiski palielināts stipendiju apjoms un pirmo reizi ieviesta sociālā stipendija ‘Studētgods”  jauniešiem no daudzbērnu ģimenēm. Arī jaunatnes politikas valsts programmas bāzes finansējumam panākts būtisks pieaugums – par aptuveni 130%. Tas ļaus pilnveidot darbu ar jaunatni, attīstīt jaunatnes darbinieku prasmes, sniegt atbalstu jaunatnes darbā iesaistītajiem un jaunatnes organizācijām.

Aizvadītajā gadā ministrija panākusi, ka paralimpiskajiem sportistiem tiek nodrošināta iespēja saņemt tādu pašu naudas balvu apmēru par izciliem sasniegumiem kā olimpiskajiem sportistiem. Tāpat mainīta kārtība, kādā valsts finansē profesionālās ievirzes sporta izglītības programmas, padarot skaidrākus finansēšanas noteikumus, ka arī palielinot sporta federāciju lomu sporta izglītības programmu īstenošanas un uzraudzības procesā.

2022. gadā turpināsies skolu tīkla sakārtošana un darbs pie jaunā pedagogu atalgojuma finansēšanas modeļa. Tiks stiprināta skolu direktoru institūcija, izstrādāti vienoti mācību sasniegumu vērtēšanas kritēriji, sācies arī darbs  pie centralizēto eksāmenu rezultātu sliekšņa paaugstināšanas.

2022. gadā ministrija piedāvās jaunus principus augstākās izglītības finansēšanai, daudz darba priekšā, turpinot īstenot augstskolu reformu, ieviešot jauno doktorantūras modeli. Tāpat tiek ieviesti papildu stimuli un pasākumi, lai izveidotu konkurētspējīgu un pievilcīgu akadēmiskās karjeras modeli Latvijā.

Sporta jomā viens no svarīgākajiem šā gada uzdevumiem - valsts kapitālsabiedrību pārvaldības centralizācija un sporta nozares finansēšanas pārvaldības un administratīvās pārvaldības modeļa reforma. Plānots arī veikt naudas balvu par izciliem sasniegumiem sportā reformu. Būtiski uzsvērt, ka turpmāk 30% no federācijām piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem tiks novirzīti bērnu un jauniešu sportam, tādējādi mērķtiecīgi sekmējot tā attīstību.

Īpaša uzmanība tiks pievērsta valsts valodas lomas stiprināšanai visās izglītības programmās, jaunatnes izglītošanā un iesaistē valodas politikas mērķu sasniegšanā, kā arī plānots īstenot latviešu valodas digitalizācijas projektus.

Jāatzīmē, ka 2022. ir pasludināts par Eiropas Jaunatnes gadu, un arī Latvijā plānots pasākumu cikls, lai aktualizētu darba ar jaunatni nozīmi.

2022. gada 21. janvāra preses konferences ieraksts pieejams IZM Facebook vietnē.