2026. gada valsts budžetā izglītības nozarei paredzēts papildu finansējums, kas nodrošinās turpmāku pedagogu darba samaksas finansēšanas modeļa “Programma skolā” ieviešanu. Plānotais finansējums nodrošinās taisnīgu atalgojumu pedagogiem un kvalitatīvu izglītību bērniem visā Latvijā, neatkarīgi no skolas atrašanās vietas.
Izglītība ir starp 2026. gada valsts budžeta valdības noteiktajām prioritātēm, kurai paredzēts papildu finansējums 45 miljonu eiro apmērā – jaunā modeļa “Programma skolā” ieviešanai. Turklāt, izstrādājot valsts budžetā iekļaujamos prioritāros pasākumus 2026., 2027. un 2028. gadam, papildu finansējums modeļa īstenošanai paredzēts arī turpmākajos gados – attiecīgi 2027. gadā 90,6 milj. eiro un 2028. gadā – 86,6 milj. eiro.
Pedagogu darba samaksas finansēšanas modeļa “Programma skolā” pakāpeniska ieviešana tika sākta šajā mācību gadā, vispirms nodrošinot papildu finansējumu atbalsta personāla darba samaksai. Uzsākot modeļa ieviešanu šajā mācību gadā, ar papildu finanšu līdzekļiem tiks veicināta atbalsta personāla – pedagogu palīgu, logopēdu, psihologu un speciālo pedagogu – piesaiste. Tas stiprinās skolēnu individuālo izaugsmi un sniegs lielāku atbalstu skolotājiem ikdienas darbā.
Modeļa ieviešanu plānots turpināt 2026./2027. mācību gadā, nodrošinot papildu finansējumu arī pārējām pedagogu grupām. Nākamajā mācību gadā, turpinot ieviest modeli, paredzēts sekmēt taisnīga atalgojuma nodrošināšanu pedagogiem – esošais modelis paredz, ka finansējums pedagoga atalgojumam atkarīgs no skolēnu skaita pašvaldībā. Finansējuma pieejas maiņa ir īpaši aktuāla mazajām skolām reģionos, kas aizvien izteiktāk saskaras ar negatīvām demogrāfijas tendencēm.
Jaunajā modelī finansējums sekos izglītības iestādē īstenotajai programmai un tiks nodrošināts tādā apmērā, lai varētu segt darba samaksu pedagogiem par visiem veiktajiem pienākumiem, t.sk. gatavošanos stundām, sadarbību ar vecākiem, darba apjomu, kas saistīts ar metodisko darbu, un citiem pienākumiem. Īpaši nozīmīgi tas ir mazajās skolās, kur iepriekš šāds darbs bieži palika ārpus atalgojuma sistēmas ierobežotā finansējuma dēļ. Tādējādi tiks segti pienākumi, kas nav tiešā veidā saistīti ar konkrētu mācību priekšmetu realizēšanu, bet ir neatņemama kvalitatīva mācību procesa sastāvdaļa.
Paredzēts, ka, sākot ar 2026. gada 1. septembri mainīsies arī kārtība, kādā valsts nodrošina finansējumu pedagogu darba samaksai, ieviešot kvantitatīvos kritērijus izglītības iestādēm pa klašu posmiem, kā arī nosakot izglītības iestādes dibinātājam pienākumu piedalīties pedagogu darba samaksas finansēšanā, ja izglītības iestāde neatbilst noteiktajiem kritērijiem. Vienlaikus paredzēts, ka tiks noteikti arī izglītības pieejamības kritēriji, nodrošinot, ka izglītības iestādēm, kas atrodas teritorijās ar augstu izglītības pieejamības risku, kā arī pašvaldībās, kas atrodas 15 kilometru joslā no ārējās ES sauszemes robežas, vidusskolās tiks noteikts samazināts kvantitatīvais kritērijs, proti, 30 skolēni 10.–12. klašu posmā. Šie noteikumi stiprinās reģionu izglītības vidi, ļaus nodrošināt plašāku mācību priekšmetu klāstu un radīs drošību vecākiem, ka viņu bērniem būs pieejama kvalitatīva izglītība neatkarīgi no dzīvesvietas.
Vienlaikus 2026./2027. mācību gadā tiks nodrošināts pārejas posms vidējās izglītības posma finansēšanā. Paredzēts, ka pārejas periodā, vienu mācību gadu, skolām, kuras neatbildīs noteiktajiem kvantitatīvajiem kritērijiem vidusskolas posmā, valsts nodrošinās finansējumu pedagogu darba samaksai proporcionāli faktiskajam reģistrēto skolēnu skaitam pret noteikto kritēriju. Ar valsts finansējumu nenosegtā daļa būs jāfinansē dibinātājam (lielākajā daļā gadījumu tās ir pašvaldības). Ņemot vērā, ka zemākais slieksnis skolēnu skaitam vidusskolās ir 30, pārejas perioda laikā īstenotais proporcionalitātes princips netiks attiecināts uz skolām ar augstu izglītības pieejamības risku, kā arī skolām, kas atrodas 15 kilometru joslā pie ES ārējās robežas.
Saņemot finansējumu pilnvērtīgai izglītības programmas īstenošanai, izglītības iestādes varēs nodrošināt izglītības procesu atbilstoši izglītojamā labākajām nākotnes interesēm, nevis pielāgojot to izglītības iestādes finanšu iespējām. Modelis “Programma skolā” nostiprinās principu, ka finansējums tiek sniegts atbilstoši faktiskajām vajadzībām, kas nepieciešamas izglītības programmas īstenošanai, to skaitā skolotājiem mācību satura nodrošināšanai, nepieciešamajiem atbalsta pasākumiem un skolas administrācijas komandai.