Pēc bakalaura grāda iegūšanas matemātikā Anna Beāte Būmane savu profesionālo karjeru uzsāka statistikas jomā, kādu laiku strādājot arī bankā – darbā, kas šķita drošs un perspektīvs. Taču ar laiku kļuva skaidrs, ka korporatīvā vide nesniedz meklēto gandarījumu. Darbs šķita pārāk vienmuļš, un radās jautājums – ko darīt tālāk?
Atbilde atnāca negaidīti, bet likumsakarīgi – pamanīta vakance skolā.
Anna Beāta nolēma pamēģināt: “Domāju – kāpēc gan ne? Galu galā nāku no pedagogu dzimtas: gan mamma, gan vecāmāte un vecaistēvs, gan arī krustmāte ir bijuši skolotāji. Iedvesmojos no viņiem un nolēmu pamēģināt. Galu galā – neuzzināšu, ja nepamēģināšu!”
Jau pirmajos darba gados kļuva skaidrs, ka skola ir tieši tā dinamiskā darba vide, kuras viņai līdz šim karjerā bija pietrūcis.
“Sapratu, ka šī vide ir dinamiska, interesanta un šajā darbā patiešām ir jēga. Ja mēs kā pedagogi izdarām labi, mēs to ātri redzam, ja izdarām slikti – arī. Tieši šī atgriezeniskā saite no bērniem un iespēja ietekmēt jauniešu attīstību mani pārliecināja, ka izglītība ir mana īstā vieta,” stāsta Anna Beāte.
Lai pilnveidotu pedagoga prasmes, viņa iesaistījās programmā “Iespējamā misija”. Šobrīd Anna Beāte Būmane jau gandrīz deviņus gadus strādā Tukuma Raiņa Valsts ģimnāzijā kā datorikas skolotāja. Paralēli viņa ir valsts metodiķe datorikā, pasniedz Latvijas Universitātē topošajiem datorikas skolotājiem programmā “Mācītspēks” un darbojas kā projekta “Mākslīgā intelekta diena” saturiskā vadītāja, ko organizē Rīgas Biznesa skola ar “Fonds AUGT” atbalstu. Darbs izglītībā viņai ir daudzslāņains – no ikdienas mācību stundām līdz sistēmiskiem uzlabojumiem valsts līmenī.
Runājot par metodiķa darbu, Anna Beāte Būmane uzsver – galvenais mērķis vienmēr ir skolēns. Metodiķis strādā ar skolotājiem, lai rezultātā skolēnam būtu kvalitatīvāks mācību process. Šī sistēma darbojas kā ķēde: valsts metodiķi sadarbojas ar pašvaldību metodiķiem, kuri savukārt strādā ar skolu pedagogiem.
“Pašā centrā vienmēr ir skolēns. Metodiķa uzdevums ir palīdzēt skolotājiem justies pārliecinātiem par to, ko un kā viņi māca – sniedzot metodisko atbalstu, resursus un informāciju par aktuālajām tendencēm,” viņa uzsver.
Praksē tas nozīmē tiešsaistes seminārus par aktuālām tēmām, digitālas resursu krātuves pedagogu ikdienas darba atbalstam, dalību konferencēs un metodisko materiālu izstrādes uzraudzību. Mērķis nav tikai nodot informāciju, bet arī stiprināt skolotāja profesionālo pašapziņu.
Īpaši svarīgs jautājums datorikas jomā ir tas, kā aizsniegt jauniešus, kuri jau no mazotnes dzīvo tehnoloģiju vidē. Anna Beāte uzskata – nav vienas universālas receptes labai nodarbībai. Katram pedagogam jābalstās uz savām stiprajām pusēm – vai tie būtu grupu darbi, praktiski uzdevumi vai radošas pieejas. “Ja skolotājam pašam neinteresē tas, ko viņš māca, arī bērnam tas neinteresēs. Skolēni ļoti ātri jūt skolotāja attieksmi un pārliecību par savu jomu. Par savu priekšmetu ir jādeg,” viņa saka.
Datorikas skolotāji šobrīd saskaras ar vairākiem izaicinājumiem – klases vadību, straujo tehnoloģiju attīstību un neskaidrībām par to, ko tieši šis mācību priekšmets sevī ietver. Jaunas tehnoloģijas, tostarp mākslīgais intelekts, vienlaikus ir gan iespēja, gan izaicinājums – tās prasa nepārtrauktu mācīšanos gan skolotājiem, gan skolēniem.
Pozitīvas pārmaiņas šajā jomā nesuši pēdējo gadu Eiropas Savienības fondu finansēti projekti, kas nodrošina skolām modernu aprīkojumu. Lai gan tehniskie izaicinājumi ir neizbēgami, Anna Beāte uzsver – svarīgākais ir apzināta tehnoloģiju integrēšana visā mācību procesā.
Kas Annai Beātei dod motivāciju apvienot tik dažādas lomas – no pedagoga praktiķa līdz kolēģu metodiskajam atbalstam? Atbilde ir vienkārša – jēga.
“Mani motivē tas, ka es redzu jēgu tam, ko daru. Strādājot izglītībā, šī jēgas apziņa ir ļoti svarīga. Ja redzam problēmas vai iespējas uzlabojumiem, mēs nedrīkstam baidīties iesaistīties. Ja mēs nemēģināsim, mēs neuzzināsim. Ja mēs nedarīsim, mums nav tiesību komentēt,” viņa uzskata.
Metodiķu atbalstu skolotājiem nodrošina ESF+ projekts “Pedagogu profesionālā atbalsta sistēmas izveide”, kura mērķis ir izveidot un attīstīt vienotu un stratēģiski pārraudzītu profesionālā atbalsta sistēmu valsts, pašvaldību un izglītības iestāžu līmenī mācību procesa kvalitātes pilnveidei vispārējā un profesionālā izglītībā, veicināt izglītojamo izcilību un nodrošināt metodiskā atbalsta materiālus pedagogiem. Tāpat mācību procesu sekmē ES fondu projekts “Izglītības iestāžu nodrošinājums pilnveidotā vispārējās izglītības satura kvalitatīvai ieviešanai pamata un vidējās izglītības pakāpē”, kurā skolas tika nodrošinātas ar datortehniku, veicinot mūsdienīgu, kvalitatīvu un konkurētspējīgu izglītības procesu visā Latvijā.
Stāsts veidots ar Eiropas Savienības fondu atbalstu.