Pedagogiem
kļavu lapas rokās

Jaunais skolas gads sācies ar apstiprinātām izmaiņām skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanā, kas stāsies spēkā 2023. gada 1. septembrī. Saskaņā ar pilnveidoto mācību saturu un pieeju ievērojami palielinās formatīvās vērtēšanas loma. Taču tikpat nozīmīgi ir pilnveidot arī pieeju summatīvās vērtēšanas izmantošanai, nodrošinot taisnīgāku snieguma novērtējumu ikvienam skolēnam un audzēknim.

Šodien, 2022. gada 6. septembrī, Ministru kabinetā (MK) apstiprināti grozījumi noteikumos, kas nosaka vērtēšanas pieeju un izmaiņas gan pamata, gan vispārējās vidējās izglītības posmā. Izmaiņas noteikumos veiktas, jo līdz šim spēkā esošie MK noteikumi nenoteica izvērstu mācību snieguma vērtēšanas  sistēmiskuma principa skaidrojumu, tāpēc izveidojās situācija, ka esošie teorētiskie vērtēšanas principi nesaskan ar praktiskiem paņēmieniem, kas tiek īstenoti skolā.

Pilnveidotā izglītības satura mērķis ir attīstīt skolēna  prasmi kompleksi lietot zināšanas un paust attieksmes, risinot problēmas mainīgās reālās dzīves situācijās. Atbilstoši šim mērķim tiek pilnveidoti skolēna snieguma vērtēšanas kritēriji - izziņas darbības līmenis, atbalsta nepieciešamība, lietošana tipveidā vai nepazīstamā situācijā. 

Nozīmīgi ir nodrošināt skolēniem vienotu vērtēšanas pieeju pamatizglītības un vidējā izglītības pakāpē. 1.-3. klasē vērtējums tiek izteikts apguves līmeņos - sācis apgūt, turpina apgūt, apguvis un apguvis padziļināti, savukārt 4.-12. klasēs vērtējums tiek izteikts 10 ballu skalā, kuru izmantojot ir iespējams noteikt detalizētāku skolēna sniegumu.

Izglītības iestāde patstāvīgi izstrādā vērtēšanas kārtību, ņemot vērā galvenos vērtēšanas pamatprincipus – sistemātiskumu, atklātību un skaidrību, metodisko daudzveidību, iekļaušanu, objektivitāti un vērtējuma obligātumu.

Izglītības iestādei ir tiesības izstrādāt kārtību, kā tā vērtē skolēnu ieradumus un attieksmes, piemēram, centīgumu mācību procesā vai spēju sniegt atbalstu citiem izglītojamajiem mācību procesā.

Apstiprinātie noteikumi paredz noteiktus vērtēšanas veidus:

  • Formatīvā vērtēšana ir nepārtraukta ikdienas mācību procesa sastāvdaļa un nodrošina skolēnam un pedagogam atgriezenisko saiti par skolēna tā brīža sniegumu attiecībā pret plānotajiem sasniedzamajiem rezultātiem. Šis vērtējums neietekmē semestra vai mācību gada noslēguma vērtējumu. Formatīvo vērtējumu ir iespēja dokumentēt dažādos veidos – ar punktiem, procentiem, ieskaitīts/neieskaitīts.  punkti, procenti.
  • Diagnosticējošā vērtēšana - Diagnosticējošā vērtēšana palīdz skolotājam izvērtēt skolēna mācīšanās stiprās un vājās puses un tā paredzēta izmantošanai mācību satura apguves procesā, lai izvērtētu nepieciešamo atbalstu (gan klases, gan individuālā līmenī).
  • Monitoringa vērtēšana - sistemātiska zināšanu un prasmju novērtēšana noteiktos vecumposmos (plānots - pirmsskola, 3., 6.klase), kuras mērķis ir novērtēt kopējo izglītojamo zināšanu un prasmju līmeni, lai, atbilstoši iegūtajiem rezultātiem, izvērtētu nepieciešamības metodiskā atbalsta sniegšanā pedagogiem vai izvērtētu mācību satura pilnveides iespējas vai atbalsta materiālu izstrādi skolēnu vajadzībām.
  • Summatīvā vērtēšana - tiek organizēts mācīšanās posma (piemēram, temata, mācību gada, izglītības pakāpes) noslēgumā, lai novērtētu un dokumentētu skolēna mācīšanās rezultātu. Skolēna sniegums tiek atspoguļots, izmantojot 1.-3. klases apguves līmeņus (sācis apgūt, turpina apgūt, apguvis, apguvis padziļināti), bet 4.-12. klasē 10 ballu skalu.

Lai vērtēšanas pieejas maiņa notiktu veiksmīgi,  tiek plānoti dažādi atbalsta pasākumi – pedagogu profesionālās pilnveides pasākumi, metodiskais atbalsts, izglītības iestāžu vadības komandu konsultācijas, vērtēšanas sistēmas pilnveides risinājumu attīstība sadarbībā ar skolvadības programmām.