Flickr
2025. gada 12. un 13. jūnijā Rīgā norisinājās 26. Baltijas valstu – Igaunijas, Latvijas un Lietuvas – izglītības ministru sanāksme. Divu dienu laikā ministri diskutēja par būtiskākajām kopīgajām izglītības politikas prioritātēm, tostarp mākslīgā intelekta (MI) izmantošanu izglītībā, profesionālās izglītības reformām un pieaugušo izglītības attīstību.
Latvijas izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde tikšanās laikā uzsvēra nepieciešamību stiprināt reģionālo sadarbību: “Baltijas valstīm ir kopīgas vērtības un līdzīgi izaicinājumi izglītībā. Tikai cieši sadarbojoties, mēs varam panākt nozīmīgu progresu kvalitatīvas un pieejamas izglītības nodrošināšanā, kas sagatavo mūsu sabiedrības nākotnes izaicinājumiem.”
Sanāksmi vadīja Latvijas izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde. Igaunijas delegāciju pārstāvēja izglītības un pētniecības ministre Kristina Kallasa (Kristina Kallas), bet Lietuvu – ministres vietnieks vispārējās izglītības jautājumos Jons Petkevičs (Jonas Petkevičius).
Pirmajā dienā uzmanība tika veltīta mākslīgā intelekta izmantošanai izglītībā. Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātņu prorektore Dr. ing. Maira Indrikova sniedza ieskatu MI tehnoloģiju attīstībā un pielietošanas iespējās. Pēc tam katra valsts prezentēja savas iniciatīvas un izaicinājumus. Viesojoties RTU, Baltijas valstu ministri arī iepazina Baltijas Biomateriālu ekselences centra pieredzi personalizētās medicīnas nākotnē zinātniskās izcilības veidošanā starptautiskā mērogā.
Ministre Dace Melbārde norādīja: “Mākslīgais intelekts var būtiski atbalstīt skolotājus un personalizēt mācību procesu, taču tas jāievieš ar stratēģisku piesardzību. Mums jārada droša vide, kur tehnoloģijas kalpo cilvēkam.”
Otrās dienas diskusijas turpināja sarunu par tehnoloģiju ietekmi uz darba tirgu un profesionālās un pieaugušo izglītības attīstību kā vienu no svarīgiem noturīgas un nākotnei gatavas sabiedrības galvenajiem pīlāriem. Tās laikā notika diskusija par individuālo mācību kontu sistēmas ieviešanu pieaugušo izglītībā. Valstis dalījās pieredzē par to, kā veidot pieejamākas un personalizētākas mācību iespējas pieaugušajiem un kā veicināt efektīvu izglītības pārvaldību un precīzu rezultātu vadību cilvēkkapitāla politikas īstenošanai. Tāpat valstis prezentēja pieredzi ar mikrosertifikātiem – īsām, mērķētām izglītības programmām, kas ļauj ātri apgūt konkrētas prasmes.
Sanāksmes noslēgumā tika apspriesta prasmju prognozēšanas sistēmu nozīme un nepieciešamās reformas profesionālajā izglītībā, lai tā būtu pēc iespējas ciešāk sasaistīta ar darba tirgus vajadzībām un nodrošinātu reālā darba vidē balstītas apmācības. Tikšanās noslēdzās ar dalībvalstu vienošanos par turpmāku sadarbību izglītības digitalizācijas, kvalitātes un elastības jomās. Tāpat tika apspriesta sadarbība Baltijas Zinātnes fonda izveidē.
Nākamā trīs Baltijas valstu ministru tikšanās plānota 2026. gadā Lietuvā.
