Rēzeknē ir vieta, kur jaunieši var nākt ar ideju, atrast domubiedrus, mēģināt, kļūdīties un pašu spēkiem radīt aizraujošus notikumus. Arbūzu ballīte, sadarbība ar vietējiem uzņēmējiem, iesaiste Eiropas Parlamenta vēlēšanās, draudzības vakari, mācības un daudz kas cits. Šādu vidi jau piecus gadus Latgales sirdī palīdz veidot biedrība “Art Market”, kas pērn nacionālajā konkursā “Labākais darbā ar jaunatni” bija nominēta kategorijai “Straujākais lēciens”. Šogad Rēzekne kļuvusi par Latvijas jaunatnes galvaspilsētu, un viena no biedrības valdes loceklēm Liāna Merņaka atzīst – lielākais nopelns tajā ir tieši Rēzeknes jauniešiem.
Drosme darīt pašiem
Biedrība “Art Market”, viena no aktīvākajām jauniešu organizācijām Rēzeknē, pulcē jauniešus no 13 gadiem, bet aktīvākais kodols ir 15-16 gadus veci. Ir arī neliela daļa, kas mācās Rīgā, taču brīvdienās turpina iesaistīties pilsētas dzīvē.
“Tā mums pamazām veidojas draudzīga kopiena, kur piederība nav atkarīga no dzīvesvietas, bet iesaistes. Gaidīti ir visi, kas vēlas darboties – pa šiem gadiem esam dažādās aktivitātēs iesaistījuši vairāk nekā 300 jauniešu,” Liāna dalās pieredzē.
Liānas ceļš nevalstiskajā sektorā un neformālajā izglītībā sākās pirms 17 gadiem, kad viņa pirmo reizi ienāca jauniešu centrā “JACis” Rēzeknē.
“Iespējas realizēt savas idejas, piedalīties projektos un pavadīt laiku ar citiem jauniešiem atbalstošā vidē ļāva attīstīt līdera, komunikācijas un komandas darba prasmes. Sākumā piedalījos projektos kā brīvprātīgā un kā dalībniece, tad jau pati sāku rakstīt projektus un organizēt. Šobrīd “Art Market” biedrībā brīvprātīgi darbojos ar vizuālajiem materiāliem, jo mana profesija ir grafikas dizaineris, vēl palīdzu ar dokumentāciju un organizatoriskiem jautājumiem,” stāsta Liāna.
Visu dara paši
2025. gads biedrībai bijis īpaši piesātināts: organizētas nometnes, desmitiem radošu un izglītojošu meistarklašu, lekcijas, neformālas tikšanās un tematiskie vakari. Liela interese ir par dalību Erasmus+ jauniešu apmaiņas programmām, mācībām Latvijā un ārvalstīs, iesaisti pilsētas pasākumos, iniciatīvām pilsētvides uzlabošanai un brīvprātīgajā darbā.
Liāna uzsver – svarīgākais darbā ar jauniešiem ir nevis “cik daudz”, bet gan - “kā”, stāstot, ka “mūsu biedrība ir īpaša ar to, ka jauniešu iesaiste šeit nav formalitāte, kur visu paveic pieaugušie. Viņi visu dara paši - raksta projektus, uzrunā partnerus un piesaista finansējumu, paši vada aktivitātes vienaudžiem. Protams, esam pieaugušie, trīs valdes locekļi, kas vada un koordinē juridisko pusi, taču lielo darbu paveic paši jaunieši. Esmu tiešām lepna, ka arī pirmais projekts biedrībā bija pilnībā pašu jauniešu rakstīts – mēs tikai pārlasījām. Tā vislabāk var apgūt, ka projekts nav tikai dokumentu pakete, bet iniciatīva, kas prasa atbildību, plānošanu, komandas darbu un prasmi pabeigt iesākto”.
Ar cieņu, bez diktāta un jēgpilni
Viens no “Art Market” atslēgas principiem ir brīva, cieņpilna vide.
“Mums biedrībā nav striktu plānu vai rīkojumu “no augšas”. Mūsu pamatprincips ir ļaut jauniešiem pašiem ģenerēt idejas. Pat visdīvainākā doma var kļūt par izcilu projektu, ja to pareizi noslīpē. Mēs jauniešus atbalstām, palīdzam strukturēt idejas, bet nekad nespiežam,” skaidro Liāna.
Liela loma ir skolotājiem - brīvprātīgajiem Jūlijai Šķesterei un Valentīnam Isakovam, kuri jau no biedrības pirmsākumiem uzņēmās iniciatīvu strādāt ar jauniešiem. Laika gaitā ap viņiem izveidojās komanda, tika realizēti pirmie projekti un pilsoniskajām iniciatīvām pievienojās arvien vairāk jaunu cilvēku.
Gaidīti ir arī tie, kam patīk klusums, kas varbūt vēlas tikai pavērot.
“Izmaiņas nenotiek uzreiz. Jaunietis, kurš sākumā bija kluss un nepārliecināts, pēc gada jau spēj uzņemties atbildību un vadīt citus. Īpaši, ja viņš saprot, ka šeit par viņu nesmiesies un viņu uzklausīs. Tieši šī pieeja palīdz jauniešiem no skatītājiem kļūt par darītājiem,” uzskata Liāna.
Īpaši iecienītas ir pašu jauniešu organizētas aktivitātes vienaudžiem “Jaunietis jaunietim” jeb neformālā izglītība praksē, kas ļauj apgūt noderīgas prasmes - publisko runu, pasākumu vadīšanu, auditorijas sajūtu, komandas saskaņu u.c.
Dzinulis – radīt ko aizraujošu
Reizēm pilsoniskā līdzdalība sākas ar ļoti vienkāršu jautājumu – kāpēc mūsu pilsētā nav kāda forša pasākuma? Tieši tā radās ideja par Arbūzu ballīti pilsētas svētku laikā - ar jauniešu piesaistītiem sponsoriem, dekorācijām un ap pustonnu arbūzu, ko izdalīja svētku dalībniekiem. Tā nebija “tikai izklaide”, bet treniņš, kas iemācīja sadarbību, resursu piesaisti, organizēšanu un atbildību par kopīgu rezultātu.
Šogad ir sākta jauniešu atlaižu kartes iniciatīva ar vietējiem uzņēmumiem, kā arī pirmo reizi veikta jauniešu aptauja un piešķirts tituls “Jauniešiem draudzīga vieta 2026” desmit pilsētas ēdināšanas vietām. Plānots šīs iniciatīvas attīstīt arī ārpus Rēzeknes.
“Šī ir sabiedrības saliedēšana ļoti praktiskā, saprotamā formā – jaunieši un uzņēmēji mācās sadarboties, bet pilsēta iegūst draudzīgāku vidi, ko novērtē ikviens,” stāsta Liāna.
Svarīga vieta biedrības darbā ir arī pilsoniskajai izglītībai. Pērn jaunieši veidoja sociālo tīklu kampaņu, aicinot iedzīvotājus nebūt kūtriem un piedalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanās, iesaistījās projektos par demokrātiju, tostarp sadarbībā ar ASV vēstniecību, kur diskusijas apvienoja ar radošiem vides objektiem un spēļošanas elementiem.
Biedrības darbības laikā jaunieši ir piedalījušies arī vairāk nekā desmit ERASMUS+ starptautiskos jauniešu apmaiņas projektos un viens šāds projekts īstenots Rēzeknes novadā seši biedrības jaunatnes darbinieki ieguva iespēju attīstīt savas profesionālās prasmes darbā ar jauniešiem četrās starptautiskās mācībās.
Savukārt KA2 projekts “SolarPex”, kur “Art Market” ir viens no partneriem, šobrīd ietver pētījuma fāzi, projekta laikā Vācijas, Latvijas, Itālijas un Spānijas jaunieši un jaunatnes darbinieki izstrādā jaunas izglītības metodes un rīkus, izmantojot LARP pieeju. Tas ir inovatīvs veids, kā caur pieredzē balstītām metodēm attīstīt jaunas mācību pieejas. Rēzeknē projekta dalībnieki nedēļu testēs šīs metodes un vēlāk tās piedāvās izmantot Eiropas Savienības skolās un jaunatnes darbiniekiem.
Brīvprātīgo darbs dzīvei un karjerai
“Art Market” stāstā īpaša vieta ir brīvprātīgo darbam, kas gūst arvien lielāku atsaucību jauniešu vidū. Šis darbs nav tikai “palīdzēšana pasākumā”. Tas ir arī ceļš uz daudzu būtisku prasmju apgūšanu turpmākajai dzīvē: projektu rakstīšana, nometņu vadīšana, darbs ar bērniem, komunikācija, iniciatīva, foto un video veidošana, grafiskais dizains, mārketings u.c. Vēl viena svarīga dimensija ir iekļaušana. “Art Market” Rēzeknē, kurā ir dažādu tautību iedzīvotāju sastāvs, darbojas multinaetniskā vidē, kur jaunieši jūtas piederīgi neatkarīgi no valodas vai pieredzes. Ir daudz piemēru, kā jauniešiem bijušas grūtības ar valodu vai pašpārliecinātību, bet ar biedrības atbalstu to veiksmīgi izdevies pārvarēt.
“Lielākais prieks man darbā ir redzēt, kā jaunieši ar mūsu atbalstu aug, attīstās, kļūst gudrāki, pašpārliecinātāki cilvēki, kā viņos veidojas lepnums par savu pilsētu un piederību dzimtajai pusei. Tas motivē un iedvesmo turpināt,” saka Liāna.
Pilsoniskā līdzdalība
Pilsoniskās līdzdalības attīstībai būtiski, ka jauniešiem uzticas un dod iespēju darīt. Šāda pieredze palīdz jauniešiem apgūt sadarbību, atbildību un pārliecību par savu spēju ietekmēt apkārt notiekošo. Nevalstisko organizāciju darbs parāda, kā līdzdalība praksē stiprina kopienu un demokrātiju, kas mainīgajos ģeopolitiskajos apstākļos Latvijai ir sevišķi svarīgi - saglabāt spēju rīkoties atbildīgi, būt līdzdalīgiem un pastāvēt par savas valsts vērtībām un drošību.
Lai šādas pieredzes varētu attīstīt vēl mērķtiecīgāk, ir svarīgi izprast jauniešu pilsoniskās zināšanas, attieksmes un līdzdalības pieredzi. Piedaloties pilsoniskās izglītības pētījumos, skolēni, pedagogi un skolas palīdz iegūt datus un atziņas, kas ļauj veidot vidi, kur jaunieši jūtas iesaistīti un spējīgi rīkoties sabiedrības labā.
Jaunatnes pilsoniskās zināšanas Latvijā tiek pētītas un analizētas, piedaloties Starptautiskajā pilsoniskās izglītības pētījumā IEA ICCS 2027. Pašreiz izmēģinājuma pētījumā ir savākti dati un notiek to apstrāde, lai novērtstu nepilnības un 2027. gadā - pamatpētījumā - varētu vākt datus Latvijas skolās. Latvijas dalību OECD CERI programmā un IEA ICCS 2027 nodrošina projekts “Dalība starptautiskos izglītības pētījumos”. Tas ir viens no pasākumiem, ko Izglītības un zinātnes ministrija īsteno ar Eiropas Savienības fondu atbalstu, lai veidotu ilgtspējīgu un efektīvu izglītības sistēmu.
Stāsts veidots ar Eiropas Savienības fondu atbalstu.