13. novembrī Briselē (Beļģija) notika Eiropas Izglītības un prasmju samits 2025 “Izglītība un prasmes: Eiropas izaugsmes veicināšanai”. Samitā Latviju pārstāvēja un augsta līmeņa paneļdiskusijā uzstājās Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Profesionālās un pieaugušo izglītības departamenta vecākā eksperte Jeļena Muhina.
Šī gada samits bija veltīts jautājumam, kā Eiropas izglītības sistēmas var efektīvāk reaģēt uz aktuālajiem izaicinājumiem un kopīgi stiprināt Eiropas konkurētspēju un noturību. Samita galvenā uzmanība tika pievērsta šādām tēmām:
- Eiropas prasmju krīzes mazināšana,
- Izglītības un industrijas sasaiste,
- Pamata un pilsonisko prasmju pilnveidošana,
- Skolotāju un izglītotāju stiprināšana.
IZM Profesionālās un pieaugušo izglītības departamenta vecākā eksperte Jeļena Muhina uzstājās augsta līmeņa plenārsesijas “Izglītība ekonomiskās izaugsmes un sociālās saliedētības veicināšanai” paralēlajā paneļdiskusijā “Izmantojot pārmaiņu tempu: kā mēs varam veidot spēcīgākas izglītības iestāžu un uzņēmumu partnerības kvalifikācijas celšanai un pārkvalifikācijai?”. Eiropas Komisijas Ģenerāldirektorāta nodarbinātības, sociālo lietu un iekļaušanas jautājumos pārstāves Anna Branch moderētajā paneļdiskusijā piedalījās arī Ungārijas pastāvīgā pārstāvja vietniece Eiropas Savienībā Katalin Molnár, Eiropas Parlamenta deputāte Brigitte van den Berg, Starptautiskās Ģeogrāfisko informācijas sistēmu grupas koordinatore Milva Carbonaro un Eiropas Augstākās izglītības lietišķo zinātņu asociācijas prezidents Hannes Raffaseder.
Tā kā darba tirgus attīstās ātrāk nekā izglītības sistēma tai spēj pielāgoties, ļoti būtiskas ir izglītības iespējas pieaugušajiem, kas ietver kvalifikācijas celšanu un pārkvalifikāciju. Paneļdiskusijā tika pētīts, kā spēcīgas partnerības starp izglītības iestādēm, uzņēmumiem un publisko sektoru var sniegt vai piedāvāt ātrus un elastīgus risinājumus, lai nodrošinātu pieaugušos ar prasmēm, kas viņiem nepieciešamas izaugsmei un vienlaikus ir atbilstošas darba tirgus vajadzībām.
Paneļdiskusijā Jeļena Muhina informēja par esošo situāciju Latvijā, kur, tāpat kā daudzās citas Eiropas valstīs, saskaras ar kvalificētu darbinieku trūkumu un pieaugošu prasmju neatbilstību, uzsverot: “… prasmes ir svarīgas ne tikai nodarbinātībai – tās veido mūsu digitālo pārliecību, mūsu līdzdalību un vērtības, kas mūs vieno. Ja vēlamies, lai mūžizglītība kļūtu par daļu no ikkatra iedzīvotāja dzīves, mums ir jāveido ilgtspējīga un sociāli atbildīga atbalsta sistēma, lai līdzsvarotu atbalstu un atbildību par mācīšanos starp iedzīvotājiem, darba devējiem, un valsti.”
Latvijas pieredze ir interesanta Eiropas kontekstā, jo Latvijā tiek strādāts pie vairāku politikas jauninājumu ieviešanas, kas saskan ar Eiropas Prasmju savienības plāna prioritātēm . Lai motivētu cilvēkus iesaistīties mācībās, tiek strādāts pie Individuālo mācību kontu ieviešanas, un, lai veicinātu nozaru atbalstu mācībām, tiek attīstīti Prasmju fondi.
2024. gadā Latvija uzsāka Individuālo mācību kontu pieejas izmēģinājuma projektu, kas ļauj pieaugušajiem STARS platformā piekļūt valsts atbalstītām mācībām, kas atbilst viņu karjeras attīstības mērķiem. Izmantojot vienotu tiešsaistes platformu, pieaugušajiem tiek piedāvātas vairāk kā 250 izglītības programmas, tostarp moduļi un studiju kursi. Visas programmas ir saskaņotas ar darba tirgus vajadzībām un atbilst skaidriem kvalitātes standartiem.
Lai atbalstītu elastīgu mācīšanos, šobrīd notiek darbs pie tā, lai STARS platformā integrētu mikroapliecinājumu (microcredentials) piedāvājumu, kas var padarīt prasmes redzamākas darba devējiem un sniegt skaidru izpratni par progresu individuālo mācīšanās mērķu sasniegšanā.
STARS platformas mērķis ir arī mazināt sadrumstalotību, kas bieži raksturīga pieaugušo izglītības sistēmām. Tā vietā, lai paralēli darbotos atsevišķi pieaugušo izglītības atbalsta projekti no dažādiem finansējuma avotiem un institūcijām, STARS platforma tos apvieno vienuviet. Šī pieeja padara izglītojamajiem pieejamo mācību atbalstu saprotamāku un pārskatāmāku, vienlaikus ļaujot konsekventāk izsekot mācību ceļiem laika gaitā. Kopš pirmā konta atvēršanas 2024. gada oktobrī platformai jau pievienojušies vairāk kā 35 000 pieaugušo.
Indivīdu gatavība mācīties ir būtiska, taču darba devēju atbalsts cilvēkkapitāla attīstībai ir izšķirošs. Vēl viens jauninājums, kas tiek attīstīts Latvijā ir Prasmju fondi - finanšu instruments darba devējiem nozaru cilvēkresursu attīstībai. Šobrīd jau ir izveidots ietvars nozaru Prasmju fondiem, un ir izsludināts atvērts projektu pieteikumu konkurss nozaru Prasmju fondu izveidei un pilotēšanai. Prasmju fondi tiks veidoti kā sadarbības instruments starp darba devēju organizācijām, nozares ministrijām un arodbiedrībām, piesaistot nozaru komersantu līdzfinansējumu. Būtiski – tieši darba devēji definēs darbiniekiem nepieciešamās prasmes un pasūtīs atbilstošas mācības, veidojot ciešāku sasaisti starp mācību saturu un darba tirgus reālajām vajadzībām.
Uzstāšanās noslēgumā Jeļena Muhina uzsvēra, ka “ilgtermiņā Prasmju fondu modelis varētu kļūt par pamatu ilgtspējīgam un sociāli atbildīgam pieaugušo izglītības finansēšanas risinājumam, papildinot Individuālos mācību kontus, kuros darba devēji jau šobrīd var ieguldīt savu darbinieku izglītībā, taču vienlaikus vēl priekšā ir daudz darba” .
Par samitu
Eiropas Izglītības un prasmju samits ir galvenais pasākums izglītības, mācību un prasmju jomā Eiropā. Samits pulcēja politikas veidotājus, akadēmiskos līderus un darba tirgus pārstāvjus no visām Eiropas Savienības dalībvalstīm, lai diskutētu par izglītības un prasmju nākotni Eiropā. Samits nodrošināja augsta līmeņa platformu, lai apspriestu un risinātu vissteidzamākās problēmas, ar kurām saskaras izglītības un mācību sistēmas Eiropā, un pētīja, kā kopīga rīcība var stiprināt Eiropas konkurētspēju un noturību.
Samita dalībnieki uzsvēra, ka Eiropā arvien vairāk uzņēmumu saskaras ar grūtībām atrast darbiniekus ar atbilstošām prasmēm, ka skolotāju trūkums apdraud izglītības kvalitāti un ka daļai jauniešu joprojām pietrūkst pamata prasmju – lasītprasmes, matemātikas un digitālās pratības.
Samitā piedalījās Eiropas Komisijas izpildvietniece Roxana Mînzatu, kura savā atklāšanas runā norādīja, ka izglītības sistēmām jābūt elastīgākām, jāveicina sadarbība ar industriju un jānodrošina, ka mācību rezultāti atbilst darba tirgus un sabiedrības vajadzībām. Viņa uzsvēra arī nepieciešamību palielināt ieguldījumus izglītībā un tās attīstībā, lai izglītības sistēmas varētu kļūt par ilgtspējīgas izaugsmes balstu.
Pasākums noslēdzās ar apņemšanos pastiprināt koordināciju starp izglītības sistēmām un industrijām, uzlabot skolotāju atbalsta mehānismus, stiprināt praksē balstītus mācību ceļus un regulāri sekot progresam izglītības pieejamības un kvalitātes jomā. Kā nākamais solis tika izcelta sagatavošanās Eiropas 2026. gada izglītības iniciatīvām, kas aptvers skolotāju kompetenču stiprināšanu, izglītības iestāžu un uzņēmumu sadarbību un pamata prasmju atbalstu.
- Vairāk par samita norisi aicinām lasīt: https://education.ec.europa.eu/event/2025-european-education-and-skills-summit