2026. gada 23. jūlijā Saeima apstiprināja grozījumus Izglītības likumā. To mērķis ir definēt izglītības sistēmas darbību dažādu apdraudējumu gadījumā gan reģionālā, gan nacionālā līmenī, kā arī integrēt visa veida izglītības iestādes pašvaldību civilās aizsardzības sistēmā.
Likuma grozījumi paredz pienākumu izglītības un zinātnes ministram apstiprināt izglītības sistēmas noturības un nepārtrauktības ietvaru, kurā tiks noteikti principi un pamatprasības izglītības programmu īstenošanai apdraudējuma situācijā.
Ņemot vērā, ka apdraudējuma situācijā ir nepieciešama operatīva rīcība, lēmumu pieņemšana par izglītības procesa organizēšanu tiek nodota pašvaldībām. Tas nozīmē, ka pašvaldība, ievērojot sadarbības teritorijas civilās aizsardzības plānu un ministra apstiprināto izglītības sistēmas noturības un nepārtrauktības ietvaru, nosaka prasības un kārtību izglītības programmu īstenošanai visās tās administratīvajā teritorijā esošajās izglītības iestādēs.
Tāpat grozījumi paredz, ka izglītības un zinātnes ministrs apstiprina izglītības iestādes darbības nepārtrauktības plāna paraugu (tai skaitā rīcības algoritmu) apdraudējuma gadījumā. Savukārt izglītības iestādes vadītājs sadarbībā ar izglītības iestādes dibinātāju izstrādā izglītības iestādes darbības nepārtrauktības plānu (t.sk. rīcības algoritmu apdraudējuma gadījumā), ievērojot plāna paraugu un vadlīnijas izglītības sistēmas noturības un nepārtrauktības ietvaram.
Grozījumi attiecas uz visām izglītības iestādēm pašvaldības teritorijā, izņemot Iekšlietu ministrijas un Aizsardzības ministrijas padotībā esošās mācību iestādes.
Paredzēts, ka visas likuma grozījumos noteiktās prasības tiks ieviestas līdz nākamā mācību gada sākumam.
No 2026. gada 7. līdz 31. maijam valsts gaisa apdraudējuma situācijas dēļ izglītības process tika ietekmēts 14 pašvaldībās un kopumā 378 izglītības iestādēs (t.sk. 101 pirmsskolas, 168 vispārējās un 15 profesionālās izglītības iestādēs).