Sagaidot Latvijas valsts proklamēšanas dienu 18.novembrī, 29 izcili savu nozaru profesionāļi pētniecības un izglītības jomā saņems valdības apbalvojumus, tostarp divi zinātnieki - Ministru kabineta balvu un 27 - Ministru kabineta Atzinības rakstus.
Šodien, 2025. gada 28. oktobrī, valdība atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) priekšlikumu piešķirt Ministru kabineta balvu Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta (LU CFI) vadošajam pētniekam, direktora vietniekam zinātnes jomā un Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) viceprezidentam, habilitētajam fizikas doktoram, akadēmiķim Andrim Šternbergam, kā arī Latvijas Universitātes (LU) profesorei, vadošajai pētniecei un akadēmiķei Janīnai Kursītei-Pakulei.
Izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde uzsver: "Ministru kabineta balva izceļ Latvijas zinātnes izcilību un nozīmīgo ieguldījumu gan eksaktajā, gan humanitārajā jomā. Andra Šternberga un Janīnas Kursītes-Pakules darbs mūža garumā spilgti apliecina, ka mūsu pētnieki ar savu zinātkāri, neatlaidību un vērtībās balstītu pieeju spēj bagātināt kā Latvijas, tā arī Eiropas un pasaules pētniecības telpu. Šie apbalvojumi ir arī apliecinājums tam, ka zinātne ir Latvijas valstiskuma pamats."
Andrim Šternbergam Latvijas valsts goda apbalvojums piešķirts par izcilo ieguldījumu Latvijas sabiedrības labā un zinātnes attīstībā, īpaši materiālzinātnes un nanotehnoloģiju jomā. Akadēmiķis A. Šternbergs ir viens no atpazīstamākajiem fiziķiem Latvijā, kurš sekmējis jaunu funkcionālo materiālu un nanotehnoloģiju pētniecību. Viņš ir atzīts speciālists cietvielu fizikā un materiālu pētniecībā, un viņa zinātniskā darbība aptver gan fundamentālus pētījumus, gan to praktisko pielietojumu.
Viens no A. Šternberga lielākajiem sasniegumiem starptautiskās sadarbības veicināšanā un LU CFI attīstībā ir Eiropas Komisijas Ekselences centra CAMART un CAMART2 projektu izstrāde un īstenošana, kas deva iespēju LU CFI kļūt par vienu no atzītākajiem materiālzinātnes pētniecības institūtiem Eiropā.
Savukārt LU profesorei, vadošajai pētniecei un akadēmiķei Janīnai Kursītei-Pakulei Ministru kabineta balva piešķirta par izcilu ieguldījumu latviešu folkloras un kultūras izpētē un atpazīstamības veicināšanā. Akadēmiķe ir viena no ievērojamākajām Latvijas literatūrzinātniecēm un folkloristēm. Viņa regulāri publicē grāmatas par latviešu folkloru un literatūru, piemēram, 21. gadsimtā beidzamos desmit gados – „Svētupe krustām šķērsām” (2016, kopā ar Rasmu Noriņu), „Zīmju valoda: latviešu žesti” (2016), „Dainu kodekss” (2018), „Latviešu dievības un gari” (2020), „Kamolkoks. Apcere par ceļiem uz latviskumu” (2024).
Profesore J. Kursīte-Pakule turpina pētīt Latvijas novadus, ieinteresēt pētniecībā studentus un rosināt doktorantus pievērsties novadu folkloras un kultūras pētniecībai. Ja arī studenti nekļūst par pētniekiem, viņu izpratne par novadu savdabību, prasme komunicēt ar dažādiem cilvēkiem un strādāt komandā ir nozīmīga, kas noderēs jebkurā darbības jomā.
Ministru kabineta balva ir Ministru kabineta Goda diploms, Ministru kabineta balvas krūšu nozīmīte un naudas balva; to pasniedz par nozīmīgiem darbiem vai nopelniem demokrātiskas un tiesiskas Latvijas valsts attīstībā, saimnieciskajā vai sabiedriskajā darbībā vai citās valstij nozīmīgās jomās.
Valdība atbalstījusi arī IZM rosinājumu par Ministru kabineta Atzinības raksta piešķiršanu 27 zinātniekiem un izglītības jomas profesionāļiem par nozīmīgu ieguldījumu Latvijas zinātnes un izglītības attīstībā:
- Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Dabaszinātņu un tehnoloģiju fakultātes Biomateriālu un bioinženierijas institūta profesoram, LZA akadēmiķim, inženierzinātņu doktoram Jānim Ločam par izciliem sasniegumiem biomateriālu pētniecības jomā un nozīmīgu ieguldījumu Latvijas materiālzinātnes pētniecības infrastruktūras un cilvēkresursu attīstībā;
- RTU Dabaszinātņu un tehnoloģiju fakultātes Fizikas un materiālzinātnes institūta tenūrprofesoram, LZA akadēmiķim, inženierzinātņu doktoram Andrim Šutkam par izcilību zinātniskajā darbā un vadošo lomu mūsdienu materiālzinātnes jomā;
- Ogres tehnikuma bijušajai direktorei Ilzei Brantei par mūža ieguldījumu Latvijas profesionālās izglītības attīstībā un ilggadēju profesionālu un pašaizliedzīgu darbu Ogres tehnikuma kā nozares izcilības un inovāciju centra izveidē;
- LU Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes Fizikas nodaļas profesoram un Atomfizikas un spektroskopijas institūta Biofotonikas laboratorijas vadītājam, LZA akadēmiķim, habilitētajam fizikas doktoram Jānim Spīgulim par nozīmīgu ieguldījumu jauno zinātnieku izglītošanā biofotonikas jomā, par Latvijas Universitātes un Latvijas atpazīstamības sekmēšanu starptautiskā mērogā;
- Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Senāta priekšsēdētājam, RSU Medicīnas fakultātes ķirurģijas katedras vadītājam, profesoram Dr. habil. med., Dr. med. Jānim Gardovskim par nozīmīgu ieguldījumu Latvijas ķirurģijas un medicīnas zinātnes attīstībā;
- LZA akadēmiķei, RSU asociētajai profesorei, RSU Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūta vadošajai pētniecei, medicīnas doktorei Modrai Murovskai par Latvijas valsts zinātniskā prestiža sekmēšanu veselības aprūpes un virusoloģijas jomas attīstībā;
- Latviešu valodas aģentūras ekspertei, mācību grāmatu autorei un izcilai pedagoģei, pedagoģijas doktorei Zentai Anspokai par nozīmīgu ieguldījumu latviešu valodas mācību līdzekļu izstrādē, latviešu valodas apguves veicināšanā, latviešu valodas saglabāšanā diasporā, kā arī pedagogu profesionālajā pilnveidē;
- LU Humanitāro zinātņu fakultātes Lībiešu institūta direktoram, vadošajam pētniekam Valtam Ernštreitam par izcilu un daudzpusīgu ieguldījumu lībiešu valodas un kultūras pētniecībā, saglabāšanā un attīstībā;
- LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes tenūrprofesorei Intai Mieriņai par izciliem sasniegumiem zinātnē un Latvijas zinātnes sasniegumu popularizēšanu pasaulē;
- Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) Sadarbības projektu departamenta direktorei Agrai Bērziņai par nozīmīgu ieguldījumu XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku sagatavošanā un norisē, ilggadēju profesionālo un pašaizliedzīgo darbu bērnu un jauniešu interešu kultūrizglītības attīstībā Latvijā un līdzdalību Dziesmu un deju svētku tradīcijas un kultūras mantojuma saglabāšanā un pēctecības nodrošināšanā;
- VIAA Nemateriālā kultūras mantojuma nodaļas vecākajai ekspertei, noslēguma koncerta “Te-aust” un tautas mūzikas koncerta “Dižā skaņrakstā” projektu vadītājai Antrai Strikaitei par nozīmīgu ieguldījumu XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku sagatavošanā un norisē, bērnu un jauniešu līdzdalības sekmēšanā latviešu nemateriālā kultūras mantojuma apguvē, dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā un attīstībā;
- VIAA Nemateriālā kultūras mantojuma nodaļas folkloras projektu koordinatorei, folkloras konkursu laureātu koncerta “Bij' manā pūriņā” un folkloras kopu programmas “Dindaru, dandaru” projektu vadītājai Mārai Mellēnai par nozīmīgu ieguldījumu XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku sagatavošanā un norisē, bērnu un jauniešu līdzdalības sekmēšanā latviešu nemateriālā kultūras mantojuma apguvē, dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā un attīstībā;
- VIAA Nemateriālā kultūras mantojuma nodaļas vecākajam ekspertam, pūtēju orķestru koncerta “Tā radās skaņa…”, simfoniskās mūzikas lielkoncerta “Daudzskanīgais debesjums” un pūtēju orķestru defilē programmas projektu vadītājam Egilam Šķetrim par nozīmīgu ieguldījumu XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku sagatavošanā un norisē, bērnu un jauniešu līdzdalības sekmēšanā latviešu nemateriālā kultūras mantojuma apguvē, dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā un attīstībā;
- VIAA Nemateriālā kultūras mantojuma nodaļas vecākajai ekspertei, koncertu sērijas “Svētki Vērmanes dārzā” un skolēnu teātru izrāžu Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra Arkādē projektu vadītājai Dacei Jurkai par nozīmīgu ieguldījumu XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku sagatavošanā un norisē, bērnu un jauniešu līdzdalības sekmēšanā latviešu nemateriālā kultūras mantojuma apguvē, dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā un attīstībā;
- VIAA Karjeras attīstības atbalsta nodaļas vecākajai referentei, svētku dalībnieku gājiena un svētku aktivitātes “Savīšanās ceļš” Latvijas pašvaldībās projektu vadītājai, pūtēju orķestru koncerta “Tā radās skaņa…” režisorei Ingai Krišānei par nozīmīgu ieguldījumu XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku sagatavošanā un norisē, bērnu un jauniešu līdzdalības sekmēšanā latviešu nemateriālā kultūras mantojuma apguvē, dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā un attīstībā;
- Tautas deju lielkoncerta “Es atvēru Laimas dārzu” projekta vadītājai, svētku virsvadītājai Zandai Mūrniecei par nozīmīgu ieguldījumu XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku sagatavošanā un norisē, bērnu un jauniešu līdzdalības sekmēšanā latviešu nemateriālā kultūras mantojuma apguvē, dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā un attīstībā;
- noslēguma koncerta “Te-aust” producentei, speciālās izglītības iestāžu skolēnu koncerta “Mēs esam jūs” projekta vadītājai Ivetai Ārgalei par nozīmīgu ieguldījumu XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku sagatavošanā un norisē, bērnu un jauniešu līdzdalības sekmēšanā latviešu nemateriālā kultūras mantojuma apguvē, dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā un attīstībā;
- noslēguma koncerta “Te-aust” mākslinieciskajam vadītājam, svētku virsdiriģentam Edgaram Vītolam par nozīmīgu ieguldījumu XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku sagatavošanā un norisē, bērnu un jauniešu līdzdalības sekmēšanā latviešu nemateriālā kultūras mantojuma apguvē, dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā un attīstībā;
- tautas deju lielkoncerta “Es atvēru Laimas dārzu” mākslinieciskajai vadītājai Dagmārai Bārbalei par nozīmīgu ieguldījumu XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku sagatavošanā un norisē, bērnu un jauniešu līdzdalības sekmēšanā latviešu nemateriālā kultūras mantojuma apguvē, dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā un attīstībā;
- simfoniskās mūzikas lielkoncerta “Daudzskanīgais debesjums” mākslinieciskajam vadītājam, diriģentam Normundam Dreģim par nozīmīgu ieguldījumu XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku sagatavošanā un norisē, bērnu un jauniešu līdzdalības sekmēšanā latviešu nemateriālā kultūras mantojuma apguvē, dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā un attīstībā;
- koncerta “Garīgs koncerts” Doma baznīcā mākslinieciskajam vadītājam, svētku virsdiriģentam Gintam Cepleniekam par nozīmīgu ieguldījumu XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku sagatavošanā un norisē, bērnu un jauniešu līdzdalības sekmēšanā latviešu nemateriālā kultūras mantojuma apguvē, dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā un attīstībā;
- mūsdienu deju izrādes “Kastaņa puslode” mākslinieciskajai vadītājai, virsvadītājai un horeogrāfei Edītei Ābeltiņai par nozīmīgu ieguldījumu XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku sagatavošanā un norisē, bērnu un jauniešu līdzdalības sekmēšanā latviešu nemateriālā kultūras mantojuma apguvē, dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā un attīstībā;
- folkloras konkursu laureātu koncerta “Bij' manā pūriņā”, folkloras kopu programmas “Dindaru, dandaru” mākslinieciskajai vadītājai Dinai Liepai par nozīmīgu ieguldījumu XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku sagatavošanā un norisē, bērnu un jauniešu līdzdalības sekmēšanā latviešu nemateriālā kultūras mantojuma apguvē, dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā un attīstībā;
- noslēguma koncerta “Te-aust” un svētku aktivitātes “Godināšana un novadu satikšanās” Viesturdārzā (Dziesmusvētku parkā) režisoram Jurim Jonelim par nozīmīgu ieguldījumu XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku sagatavošanā un norisē, bērnu un jauniešu līdzdalības sekmēšanā latviešu nemateriālā kultūras mantojuma apguvē, dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā un attīstībā;
- tautas deju lielkoncerta “Es atvēru Laimas dārzu” režisorei, svētku repertuāra dziesmu tekstu autorei Ingai Cipei par nozīmīgu ieguldījumu XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku sagatavošanā un norisē, bērnu un jauniešu līdzdalības sekmēšanā latviešu nemateriālā kultūras mantojuma apguvē, dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā un attīstībā;
- svētku organizatorisko jautājumu rīcības grupas vadītājai Ingai Vasiļjevai par nozīmīgu ieguldījumu XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku sagatavošanā un norisē, bērnu un jauniešu līdzdalības sekmēšanā latviešu nemateriālā kultūras mantojuma apguvē, dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā un attīstībā;
- galda tenisa trenerei Baibai Gāgai par pašaizliedzīgu un profesionālu darbu Iecavas sporta skolā “Dartija”, sekmējot augstus audzēkņu sasniegumus un sporta attīstību Iecavā un Bauskas novadā.
Ministru kabineta Atzinības raksts tiek piešķirts, lai privātpersonām izteiktu valdības atzinību par izciliem sasniegumiem tautsaimniecības, zinātnes, izglītības, veselības, vides aizsardzības, valsts pārvaldes, kultūras, sporta un valsts aizsardzības jomā.
Plašāka informācija par 28.10.2025 valdības sēdē apstiprinātajiem rīkojumu projektiem "Par Ministru kabineta balvas piešķiršanu" un "Par Ministru kabineta Atzinības raksta piešķiršanu" skatāma Ministru kabineta tīmekļvietnē.
Ministru kabineta Atzinības rakstu pasniedz, lai izteiktu valdības atzinību privātpersonām par izciliem sasniegumiem tautsaimniecības, zinātnes, izglītības, veselības, vides aizsardzības, valsts pārvaldes, kultūras, sporta un valsts aizsardzības jomā. Ministru kabineta Atzinības rakstu Ministru kabinets nodibināja 1995. gada aprīlī.