Izglītības un zinātnes ministrija ir izstrādājusi Ministru kabineta noteikumu projektu par kombinēto mācību īstenošanas un organizēšanas kārtību. Noteikumu mērķis ir stiprināt kvalitatīvu klātienes mācību procesu, t.sk. nodrošinot diferencētākas un/vai personalizētākas mācības, attīstot caurviju prasmes un starpdisciplināru mācīšanos, plašāk izmantojot dažādas mācību formas, vidi un digitālos risinājumus, kā arī veidojot mūsdienīgu un elastīgu mācību procesu, nezaudējot klātienes mācību nozīmi. Būtiski, ka apdraudējuma gadījumā tās kļūst par daļu no izglītības iestādes darbības nepārtrauktības risinājumiem.
Saskaņā ar Izglītības likumu kombinētas mācības ir izglītības procesa organizēšana un īstenošana, izvēloties atbilstošākos mācību līdzekļus, metodes un elementus vai to kombināciju, piemēram, attālinātas mācības, mācības tiešsaistē, ar tehnoloģijām papildinātas mācības, pedagogu vadītas mācības.
Jaunais Ministru kabineta regulējums nosaka vienotus principus, kā kombinētās mācības organizējamas visās izglītības pakāpēs, vienotu terminoloģiju (attālinātās, tiešsaistes, tehnoloģiju papildinātas mācības); vienotas prasības kvalitātei, drošībai un plānošanai, īstenojot kombinētās mācības; kā arī atšķirīgu kombinēto mācību apjomu dažādās izglītības programmās, saglabājot klātienes mācības kā izglītības pamatu.
Attālinātas mācības ir pedagoga vadīts mācību un studiju process, kurā pedagogs un izglītojamais mācību procesā piedalās, neatrodoties vienā fiziskā vietā, izņemot darba vidē balstītas mācības. Savukārt tiešsaistes mācības ir pedagoga vadīts mācību process, kurā pedagogs un izglītojamie mācību procesā piedalās, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas. Tehnoloģiju papildinātas mācības nozīmē pedagoga vadītu mācību procesu, kurā izmantotās tehnoloģijas, tostarp informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, citi mācību tehniskie līdzekļi, digitālās spēles, ir galvenais līdzeklis pedagoga un izglītojamā mijiedarbības nodrošināšanai un mācību satura apguvei.
Noteikumi nosaka, ka pirmsskolā, 1. un 2. klasē mācības notiek tikai klātienē, fiziski apmeklējot izglītības iestādi un kombinētās mācības īsteno tikai kā tehnoloģiju papildinātas mācības, savukārt digitālās un citas tehnoloģijas izmanto tikai klātienes mācību procesa bagātināšanai un pilnveidošanai. No 3. klases kombinētās mācību dažādas metodes un veidi kļūst par daļu no klātienes izglītības, un to pieļaujamais apjoms attiecībā uz attālinātām un tiešsaiste mācībām pakāpeniski pieaug līdz ar izglītojamo vecumu un patstāvīgas mācīšanās prasmju attīstību: 3. klasē – līdz 5 %; 4.–6. klasē – līdz 10 %; 7.- 9. klasē – līdz 15 % no mācību stundu skaita mācību gadā. 10.–12. klasē kombinētās mācības (attālinātās un tiešsaistes mācībās) var sasniegt līdz 20 % no mācību procesa.
Profesionālās pamatizglītības programmās kombinētās mācības var veidot līdz 5 % no programmas kopējā stundu skaita, taču profesionālās vidējās izglītības un arodizglītības programmās kombinētās mācības var izmantot visā izglītības programmas īstenošanā, ja tiek nodrošināta visu programmā noteikto mācīšanās rezultātu sasniegšana, nepārsniedzot 20 % no kopējā stundu skaita. Praktiskās nodarbības, prakse un profesionālās prasmes, kurām nepieciešama praktiska darbošanās, tiek organizētas klātienē.
Profesionālās ievirzes izglītības programmās kombinētās mācības attālinātās un tiešsaistes mācībās var īstenot līdz 5 % no programmā paredzētā kopējā stundu skaita. Savukārt, speciālās pamatizglītības programmās izglītojamajiem ar garīgās attīstības traucējumiem un ar smagiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem kombinētās mācības tiek īstenotas tikai kā tehnoloģiju papildinātas mācības.
Attiecībā uz neformālo izglītību noteikumu projekts paredz plašu elastību programmu īstenotājiem, proti, neformālajā izglītībā, tostarp interešu izglītībā, kombinētās mācības var organizēt atbilstoši programmas īstenotāja noteiktajai kārtībai. Grozījumu projekts paredz, ka katrai izglītības iestādei būs jāizstrādā sava kombinēto mācību kārtība, iepriekš jāplāno attālinātās un tiešsaistes stundas un jānodrošina digitālā vide, kā arī jāparedz risinājumi tehnisku problēmu gadījumiem un jānodrošina piekļuve nepieciešamajām tehnoloģijām, kā arī jānosaka skaidra saziņas un drošības kārtība.
Izstrādātā kārtība ir būtiska arī izglītības sistēmas darbības nepārtrauktībai dažādu apdraudējumu laikā. Saskaņā ar 2026. gada 23. jūlijā Saeima apstiprinātajiem grozījumiem Izglītības likumā šobrīd norisinās aktīvs darbs pie izglītības sistēmas noturības un nepārtrauktības ietvara, kurā tiks noteikti principi un pamatprasības izglītības programmu īstenošanai apdraudējuma situācijā, kā arī izglītības iestādes darbības nepārtrauktības plāna paraugu (tai skaitā rīcības algoritmu) apdraudējuma gadījumā.
Plānots, ka Ministru kabineta noteikumi stāsies spēkā 2026. gada 1. septembrī.
Ar sagatavotajiem Ministru kabineta noteikumu projektu “Kombinēto mācību īstenošanas un organizēšanas kārtība” var iepazīties tiesību aktu portālā.