Lai nodrošinātu valdības rīcības plāna izpildi un pilnveidotu pedagogu darba samaksas finansēšanas modeli “Programma skolā”, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sagatavojusi grozījumus Ministru kabineta noteikumos, kas precizē valsts finansējuma piešķiršanas un aprēķināšanas kārtību vispārējās izglītības iestādēm. Būtiskākās izmaiņas paredz pilnveidot finansēšanas modelī noteiktos skolēnu skaita kritērijus, kā arī precizēt nosacījumus valsts finansējuma piešķiršanai un izmantošanai.
IZM sadarbībā ar pašvaldībām un izglītības iestādēm turpina jaunā finansēšanas modeļa “Programma skolā” ieviešanu. Sagatavotie grozījumi saglabā modeļa pamatprincipus, vienlaikus pilnveidojot tā praktisko piemērošanu un paredzot lielāku elastību pašvaldībām un izglītības iestādēm.
Piedāvātie grozījumi paredz šādus būtiskākos uzlabojumus finansēšanas modelī “Programma skolā”:
izmaiņas finansēšanas modelī noteiktajiem skolēnu skaita kritērijiem, finansēšanas modelī noteikto izglītojamo skaita kritēriju pilnveidošanu;
precizē nosacījumus finansējuma piešķiršanai un izmantošanai. finansējuma piešķiršanas un izmantošanas nosacījumu precizēšanu.
Piedāvātās izmaiņas paredz pāreju uz finansēšanas modelī noteiktajiem minimālajiem izglītojamo skaita kritērijiem klašu grupās, nosakot arī pieļaujamo svārstību pieejamības un pierobežas izglītības iestāžu grupām, izglītības iestādes, kurās vismaz puse ir izglītojamie ar speciālajām vajadzībām, vienīgā vidusskola pašvaldībā un izglītības iestādes ar izņēmuma līgumiem. Šajās izglītības iestādēs 1.–6. klašu grupās valsts finansējums tiks nodrošināts, pieļaujot izglītojamo skaita svārstības 25% robežās, bet 7.–9. klašu grupās pieļaujamās izglītojami skaita svārstības 10% robežās Vidējās izglītības posmā šajās izglītības iestādēs līdz 2027. gada 1. septembrim saglabāts pārejas risinājums, nosakot, ka klašu grupās jābūt vismaz 15 izglītojamiem. Piedāvātais risinājums dod pašvaldībām un izglītības iestādēm laiku nepieciešamo izmaiņu veikšanai un izglītības iestāžu tīkla pielāgošanai, vienlaikus nodrošinot izglītības pieejamību un pedagogu darba samaksas finansējuma stabilitāti.
Tālmācības izglītības programmām precizēti izglītojamo skaita kritēriji, nosakot, ka klašu grupā jābūt vismaz 15 izglītojamajiem.
Papildus pārejas perioda risinājumiem rosināts palielināt izglītības iestāžu iespējas elastīgi plānot piešķirtā finansējuma izlietojumu. Turpmāk izglītības iestādes piešķirtās mērķdotācijas ietvaros varēs pārdalīt finansējumu starp skolotāju, atbalsta personāla un izglītības iestādes vadītāju vietnieku darba samaksu atbilstoši faktiskajām vajadzībām, atsakoties no līdzšinējā divu procentu ierobežojuma. Tas ļaus elastīgāk plānot un izmantot finansējumu atbilstoši izglītības iestādes faktiskajām vajadzībām.
Grozījumi paredz arī to, ka tām pašvaldību dibinātajām izglītības iestādēm, kas īsteno tālmācības programmas 1.–9. klašu posmā paralēli klātienes mācībām, tiks dubultots tālmācības programmu finansējuma aprēķinā piemērojamais koeficients. Šāds atbalsts nodrošinās iespēju iegūt pamatizglītību Latvijas diasporas bērniem, kuri uzturas ārpus Latvijas. Savukārt speciālās izglītības klasēs skolotāju slodžu aprēķinā turpmāk tiks iekļautas individuālās un grupu atbalsta nodarbības. Tāpat precizēts finansējuma aprēķins atbilstoši spēkā esošajam pedagogu un atbalsta personāla darba slodzes regulējumam.
Ar Ministru kabineta noteikumu projektiem “Grozījumi Ministru kabineta 2026. gada 14. aprīļa noteikumos Nr. 204 “Kritēriji un kārtība, kādā valsts piedalās pedagogu darba samaksas finansēšanā vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības pakāpē “”, “Grozījumi Ministru kabineta 2026. gada 14. aprīļa noteikumos Nr. 205 “Kārtība, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai pašvaldību vispārējās izglītības iestādēs un valsts augstskolu vispārējās vidējās izglītības iestādēs”” un “Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 5. jūlija noteikumos Nr. 445 “Pedagogu darba samaksas noteikumi”” var iepazīties Ministru kabineta tīmekļvietnē.