Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir sagatavojusi vairākus priekšlikumus par turpmāka pedagogu darba samaksas pieauguma grafika principiem un kritērijiem. Sagatavotos priekšlikumus ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību (LIZDA) un citiem nozares pārstāvjiem plānots apspriest 19. novembrī.
Esošais pedagogu darba samaksas pieauguma grafiks ir spēkā līdz 2025. gada 31. decembrim. No 2026. gada 1. janvāra nepieciešams jauns pedagogu darba samaksas pieauguma grafiks. Grafika nepieciešamību nosaka Izglītības likums. Atbilstoši Izglītības likumam, IZM sagatavoto darba samaksas pieauguma grafika rīkojumu tuvākajā laikā plāno iesniegt publiskajai apspriešanai, lai tas tiktu virzīts valdībā apstiprināšanai līdz šā gada beigām. Jau līdz šim jaunā grafika izstrādes procesā iesaistītas gan atbildīgās institūcijas, gan nozari pārstāvošās organizācijas.
IZM ir izvērtējusi dažādus variantus, kā noteikt turpmāku pedagogu darba samaksas pieaugumu. IZM ieskatā, optimālākais risinājums pedagogu darba samaksas pieaugumu sasaistīt ar valstī noteikto minimālo mēnešalgu. IZM piedāvā noteikt zemākās algas likmes pieauguma grafikā mēnešalgas izmaiņas ik gadu, sākot no 2027. gada. 1. septembra. Ņemot vērā drošības prioritātes valsts budžetā un plānoto finanšu līdzekļu taupīšanu, algu pieaugums 2026. gadā netiek plānots visā publiskajā sektorā un arī IZM atbalstītajā piedāvājumā pedagogu zemākās mēnešalgas pieaugums nākamajā gadā nav paredzēts.
Atbilstoši pedagogu tarifikācijas datiem Valsts izglītības informācijas sistēmā 2025./2026. mācību gadā vispārējās izglītības iestādēs 32 % no pedagogiem saņem zemāko darba stundas likmi, vienlaikus skolotāju vidējā mēnešalga ir 1941 eiro (valstī vidējā alga – 1808 eiro saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem), kas ir par 24% lielāka nekā pedagogu zemākā algas likme. Tādēļ, plānojot pedagogu zemākās darba algas likmes pieauguma grafiku, pieņemts, ka vidējā mēnešalga turpmākajos gados būs par 25% lielāka nekā zemākā algas likme, jo no 2025. gada 1. septembra un turpmākajos gados tiek piešķirts papildu finansējums pedagogu darba samaksai, ieviešot pedagogu darba samaksas finansēšanas modeli “Programma skolā”.
Citi IZM izvērtētie varianti pedagogu darba samaksas pieaugumam ietvēra sasaisti ar valstī noteikto bāzes mēnešalgu, kā arī sasaisti ar vidējo darba samaksu valstī vai vidējo darba samaksu sabiedriskā sektorā .
Pedagogu darba samaksas pieaugumu IZM turpmāk rosina plānot no kārtējā gada 1. septembra (līdz šim no 1. janvāra), lai salāgotu izmaiņas pedagogu mēnešalgas likmē, ņemot vērā mācību darba organizācijas iespējas, izmaiņas skolēnu skaitā un struktūrā.
Lēmumus par finansējuma piešķiršanu grafikā paredzētajam atalgojuma pieaugumam pieņems, izstrādājot turpmāko gadu budžetus. Par konkrētu finansējuma pieaugumu grafika īstenošanai lēmumus pieņems nākamā Saeima un valdība, ņemot vērā, ka 2026. gada 3.oktobrī plānotas 15. Saeimas vēlēšanas.
Jāatgādina, ka sākot no 2026. gada budžetā paredzēts būtisks pieaugums pedagogu algu fondam “Programma skolā” ieviešanai, kas sekmēs arī vidējās pedagogu darba samaksas pieaugumu vispārējās izglītības pedagogiem. IZM sagatavotais pedagogu darba samaksas grafika pieauguma piedāvājums iekļauj visas pedagogu grupas, tostarp pirmsskolas, profesionālās izglītības, profesionālās ievirzes, speciālās izglītības un interešu izglītības pedagogus, kā arī akadēmisko personālu. IZM par šo piedāvājumu turpinās sarunas ar visām iesaistītajām pusēm ar mērķi līdz mēneša beigām iesniegt to publiskai apspriešanai un pēc tam virzīt apstiprināšanai valdībā.
IZM mērķtiecīgi turpina darbu, lai nodrošinātu stabilu un konkurētspējīgu atalgojumu pedagogiem, kā arī pilnveido tiesisko regulējumu, lai mazinātu administratīvo slogu, veidotu vienkāršus un saprotamus atalgojuma noteikšanas principus. Iepriekšējos gados un arī nākamajā gadā IZM sadarbībā ar nozari pārstāvošām organizācijām ir spējusi nodrošināt būtisku finansējuma pieaugumu tieši pedagogu atalgojumam un to atspoguļo gan starptautiskie salīdzinošie pētījumi, gan Latvijas statistikas dati par atalgojumu. Lai arī finansējums un atalgojums ir audzis, tomēr tas joprojām ir zemāks nekā vidēji OECD dalībvalstīs, tādēļ ir būtiski turpināt iesākto darbu pie konkurētspējīga atalgojuma nodrošināšanas visām pedagogu amatu grupām.