Otrdien, 2026. gada 27. janvārī, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), turpinot darbu pie jaunā pedagogu darba samaksas finansēšanas modeļa “Programma skolā” ieviešanas, sabiedriskajai apspriešanai ir nodevusi Ministru kabineta noteikumu projektus, kas paredz kārtību un kritērijus, kādā valsts piedalās pedagogu darba samaksas finansēšanā vispārējā izglītībā, kā arī kārtību, kādā tiek aprēķināts un sadalīts valsts budžeta finansējums pedagogu darba samaksai pašvaldību un valsts augstskolu dibinātām izglītības iestādēm.
Ministru kabineta noteikumi ir izstrādāti pamatojoties uz “Izglītības likumā” noteikto deleģējumu un lai nodrošinātu pilnvērtīgu jaunā pedagogu darba samaksas modeļa “Programma skolā” ieviešanu. Ministru kabineta noteikumu projektos ir izstrādāti kritēriji izglītības pieejamības nodrošināšanai un noteikta kārtība, kādā valsts piedalās pedagogu darba samaksas finansēšanā. Ievērojot Ministru kabineta noteiktos kritērijus, izglītības iestāde varēs saņemt atbilstošu valsts finansējumu, lai nodrošinātu konkurētspējīgu atalgojumu pedagoģiskajam personālam.
Jaunā finansēšanas pieeja ir būtisks priekšnoteikums izglītības kvalitātes stiprināšanai, jo pavērs iespējas veidot plašāku un daudzveidīgāku izglītības piedāvājumu, piemēram, svešvalodu, padziļināto kursu izvēlē, tostarp STEM (zinātne, tehnoloģija, inženierija, matemātika) jomā. Jaunā pieeja sniegs plašākas iespējas nodrošināt individuālu atbalstu skolēniem un veidot augsti kvalificētu un profesionālu pedagogu komandu. Tāpat tā paver jaunas iespējas veidot modernu mācību procesu un vidi, kā arī uzlabot izglītības iestādes pārvaldību.
Jauns pedagogu darba samaksas finansēšanas modelis nepieciešams, lai nodrošinātu efektīvāku resursu izmantošanu, mērķtiecīgākas investīcijas izglītības iestāžu attīstībai, mazinātu izglītojamo mācību sasniegumu atšķirības starp reģioniem un uzlabotu izglītības pieejamību neatkarīgi no izglītojamā dzīvesvietas.
Kritēriji izstrādāti, lai veidotu ilgtspējīgu izglītības iestāžu tīklu, balstoties uz pieciem principiem:
- optimāla klases lieluma noteikšana,
- izglītojamo skaita noteikšana četrās klašu grupās,
- izglītojamo skaita svārstību pieļaušana atkarībā no klašu grupas,
- izglītības iestāžu kategorizēšanu pēc pašvaldību urbanizācijas līmeņa,
- izglītojamo skaita kritērija piemērošana atkarībā no izglītības iestādes atrašanās vietas vai citiem parametriem, tajā skaitā, izglītības iestādēm ar augstu pieejamības risku (izglītojamā ceļā pavadītais laiks līdz nākamai skolai ir vairāk nekā 30 minūtes) un tām, kuras atrodas pie Eiropas Savienības ārējās robežas. No šīs kategorijas izslēgta valstspilsēta Daugavpils un pašvaldību administratīvie centri Alūksne, Balvi, Ludza un Krāslava (šobrīd paredzēts, ka tas attiecas uz 19 skolām).
Tām skolām, kas atrodas līdz 15 km joslā no ES ārējās robežas (šobrīd tas attiecas uz astoņām skolām), kā arī skolām ar augstu izglītības pieejamības risku (šobrīd tas attiecas uz 25 skolām), ir noteikti viszemākie kvantitatīvie kritēriji. Samazināti kritēriji ir noteikti arī skolām, kas īsteno alternatīvās pedagoģijas pieeju. Noteikumos definēti arī citi iznēmuma gadījumi, kad valsts pilnībā finansēs pedagogu darba samaksu arī tad, ja skola kādā klašu grupā nesasniegs noteikto skolēnu skaita kritēriju.
Jaunais “Programma skolā” un tā ieviešanai izstrādātie kritēriji un kārtība valsts finansējumam pedagogu darba samaksai risinās izaicinājumus, kurus izglītības sistēmai rada negatīvie demogrāfiskie rādītāji. Latvijā demogrāfiskā situācija kļūst arvien izaicinošāka – līdz 2040. gadam skolēnu skaits vispārējā izglītībā varētu samazināties gandrīz par 50%, dažviet pat par 61%. Līdz ar to iepriekšējais finansēšanas modelis “Nauda seko skolēnam” ir sevi izsmēlis un vairs neatbilst pašreizējai realitātei.
Jaunais pedagogu darba samaksas finansēšanas modelis nodrošinās taisnīgāku pedagogu darba samaksu neatkarīgi no skolas atrašanās vietas, stabilu un prognozējamu finansējumu izglītības iestādēm. Lielāku lomu un autonomiju jaunajā modelī iegūs arī skolu direktori, kuriem būs plašākas iespējas plānot mācību darbu atbilstoši skolas vajadzībām. Jaunais finansēšanas modelis daļēji ieviests jau no 2025. gada 1.septembra, papildus no valsts budžeta piešķirot 4,92 miljonus eiro skolu atbalsta personāla darba samaksai. Plānots, ka jaunais modelis pilnā apmērā tiks ieviests no 2026. gada 1. septembra.
Finansēšanas modeļa “Programma skolā” ieviešanai pedagogu darba samaksai 2026. gadā paredzēti papildus 45 miljoni eiro, 2027. gadā – vairāk nekā 90,5 miljoni eiro, bet 2028. gadā – vairāk nekā 86,5 miljoni eiro. Prognozēts, ka jau 2026. gada valsts budžetā paredzētais būtiskais pieaugums pedagogu algu fondam finansēšanas modeļa “Programma skolā” ieviešanai vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības pedagogu darba samaksai, sekmēs arī vidējās pedagogu darba samaksas pieaugumu.
Ministru kabineta noteikumu projekti “Kritēriji un kārtība, kādā valsts piedalās pedagogu darba samaksas finansēšanā vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības pakāpē” un “Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 25. augusta noteikumos Nr. 538 "Kārtība, kādā valsts finansē darba samaksu pedagogiem privātajās izglītības iestādēs” pieejami tiesību aktu portālā.