Ropažu vidusskolā, strādājot par sākumskolas skolotāju, Elīna Petračuka beidzot atrada to ilgi meklēto sajūtu – apstiprinājumu, ka ir uz sava pareizā profesionālā ceļa. Skolā viņa jūtās jēgpilni un varēja pilnā mērā likt lietā gan savas zināšanas un prasmes, gan personību darbā ar bērniem. Tagad Elīna strādā Aizkraukles novada Izglītības pārvaldē par vadītājas vietnieci un reizi nedēļa dodas uz Ropažu vidusskolu mācīt skolēnus. Paralēli darbam Elīna turpina pilnveidot savas zināšanas – studējot maģistra programmā un piedaloties Indukcijas gada atbalsta programmā. Šī daudzslāņainā ikdiena ļauj viņai vienlaikus būt ļoti tuvu bērnu ikdienai un vajadzībām, un tajā pašā laikā skatīties uz skolu plašāk – kā uz vidi, kur soli pa solim veidojas bērna pamati turpmākajai izaugsmei.
Elīnas ceļš līdz pedagoģijai un darbam skolā nebija nedz taisns, nedz sākotnēji skaidrs, drīzāk – intuitīvs. “Es pirms tam strādāju citos darbos un mana profesionālā dzīve iesākumā nebija saistīta ar skolu. Taču 2016. gadā, bērna kopšanas atvaļinājuma laikā, un pašai audzinot mazus bērnus, manī modās interese par pedagoģiju. Sākumā tas bija ļoti personīgi – es gribēju labāk saprast bērnu psiholoģiju, audzināšanu, to, kā pareizi strādāt ar bērniem.”
Lai paplašinātu savu redzesloku un prasmes šajā jomā, Elīna nolēma tam pievērsties nopietni un uzsāka pirmsskolas izglītības skolotāja studijas. Prakses laikā Elīna nokļuva Zaķumuižas pamatskolā, kur strādāja par skolotāja palīgu. Tas bija viņas pirmais solis izglītības vidē, taču arī tad sajūta, ka šis būs viņas galamērķis, vēl neesot bijusi. Vienlaikus – interese un aizrautība tikai auga. Izšķirošais brīdis bija 2020. gadā, kad Elīna sev atzina, ka pedagoģija viņu patiešām vilina, un iestājās Latvijas Universitātē sākumizglītības programmā, paralēli uzsākot darba gaitas skolotāja palīga amatā Ropažu vidusskolā.
Vēl rakstot bakalaura darbu, Elīna saņēma uzaicinājumu pietiekties Eiropas Savienības atbalsta fonda nodrošinātajai Indukcijas gada atbalsta programmai, kas paredzēta kā atbalsts jaunajiem profesionāļiem – pedagogiem, kuri nesen uzsākuši savas darba gaitas. Lai gan sākotnēji Elīna nodomāja, ka papildus mācības nevēlās, lasot programmas aprakstu un tās minētos ieguvumus – dalība profesionālās pilnveides grupās, individuāls kuratora atbalsts stundu vērošanā, kompetentu docētāju vadībā pilnveidotas zināšanas un mērķstipendija līdz 200 eiro mēnesī, viņas domas mainījās.
2025. gadā Elīna ieguva bakalaura grādu sākumizglītībā, pieteicās Indukcijas gada atbalsta programmai, uzsāka studijas Daugavpils Universitātē maģistra programmā izglītības zinātnēs un turpināja darbu Ropažu vidusskolā. Tad Elīna spēra nākamo soli – uzsāka darbu par vadītājas vietnieci Aizkraukles novada Izglītības pārvaldē. Taču skolai Elīna nebija gatava atteikt pilnībā. Reizi nedēļā viņa turpina pasniegt angļu valodu Ropažu vidusskolas skolēniem. To visu apvienot ar ne mazāk piepildīto privāto dzīvi nav viegli, bet ar rūpīgu plānošanu viss ir iespējams, viņa saka.
Neskatoties uz gandrīz desmit gados uzkrātajām zināšanām un prasmēm, arī Elīnai pirmie mēneši skolotājas amatā bija izaicinoši.
Viņa atklāj, ka mācību procesā bija veltījusi uzmanību tieši prasmēm darbā ar bērniem – kā mācīt, kā pielāgoties dažādām vajadzībām, kā strādāt ar iekļaujošo izglītību, taču skolotājam ikdienā jāpielieto arī citas būtiskas prasmes: “Lielākais izaicinājums, uzsākot darbu par skolotāju, bija sadarbība ar vecākiem – tā ir ļoti svarīga, bet mēdz būt sarežģīta, jo gan bērni, gan mēs pieaugušie esam tik dažādi. Tas nebija kaut kas negatīvs – drīzāk izaicinājums, kas lika man meklēt risinājumus, prasīt padomu un mācīties.”
Indukcijas gada atbalsts Elīnai palīdzēja šos un citus ikdienas izaicinājumus veiksmīgi risināt, kalpojot arī par neatsveramu ieguldījumu viņas profesionālajā izaugsmē.
“Visnoderīgākais Indukcijas gada resurss bija mentors. Mani ļoti uzrunāja doma, ka tas ir cilvēks ārpus manas skolas – ar savu pieredzi, skatījumu un iespēju paskatīties uz situāciju no malas. Man bija svarīgi, ka varu profesionālā līmenī apspriest konkrētas situācijas – gan par darbu klasē, gan par skolēnu darbu grupās, gan par sadarbību ar vecākiem, gan par savām iekšējām šaubām,” atklāj Elīna.
Savai mentorei Sandai Matvejai Elīna pateicas gan par domāšanas, gan pieejas maiņu darbā ar bērniem: “Viens no būtiskākajiem ieguvumiem ir tas, kā es šobrīd skatos uz bērna uzvedību. Mentors mani iedrošināja apstāties un paskatīties dziļāk – nevis uzreiz domāt, ka bērns neievēro noteikumus vai vienkārši “negrib”, bet mēģināt saprast, kas aiz tā slēpjas. Tagad es biežāk sev uzdodu jautājumu: kāpēc šodien viņš to nedara? Varbūt tur ir kāds iekšējs iemesls, emocija vai situācija, ko man jāņem vērā.”
Jaunajiem skolotājiem Indukcijas gada programmā apgūtās zināšanas un prasmes nav ieguldījums tikai pašu izaugsmē, pārliecībā un pašapziņā – galvenokārt tas ir ieguldījums bērnos un vidē, kur viņi mācās, attīstās un aug. Skolotājs, kuram ir atbalsts un iespēja mācīties praksē, ātrāk saprot, kā veidot attiecības ar klasi, kā pamanīt bērnu dažādās vajadzības un kā reaģēt tā, lai situācija nekļūtu par konfliktu. Un tas nozīmē vairāk apzinātas klasvadības – skaidrāki noteikumi, jēgpilnāks darbs stundās, sakārtotāka saziņa ar vecākiem un vairāk laika pašam būt klātesošam ar bērniem. Un tieši tas palīdz radīt vidi, kur bērns jūtas sadzirdēts, drošs un pārliecināts, un kur viņš var attīstīties un augt bez bailēm kļūdīties.
Par skolotāja darba nozīmīgumu Elīna saka: “Darbs ar bērniem nav tikai zināšanu nodošana – tā ir pamatu likšana. Skolā mēs palīdzam bērniem ne tikai iemācīties lasīt, rakstīt vai rēķināt, bet arī veidot attieksmi, pārliecību, spēju sadarboties, ticēt sev. Ja šie pamati ir stabili, tad arī turpmākā “zināšanu māja” veidojas stipra.”
Lielāko gandarījumu Elīnai sniedz mirkļi, kad viņa redz skolēna progresu – gan akadēmisko, gan emocionālo. Mirkļi, kad bērns, kuram sākumā kaut kas nepadevās, pēkšņi pats ir priecīgs par savu sasniegumu. Mirkļi, kad bērns pēc stundas pienāk un pasaka – paldies, skolotājs, bija forši!
Jauniešiem, kuri ir savas izvēles priekšā – kādu karjeru izvēlēties, kādu profesionālo ceļu iet, Elīna saka: “Ja tev ir ienākusi prātā doma par pedagoģiju, tad ir vērts to nopietni apsvērt. Studiju laikā būs prakse, būs reāla saskarsme ar bērniem, un tieši tad arī varēsi gūt pārliecību, ka tā ir tava vieta. Pedagoga profesija dod ļoti plašas iespējas – tas nav tikai darbs klasē. Ir interešu izglītība, projekti, izglītības vadība, dažādi attīstības virzieni. Tā ir joma, kurā tu vari sevi realizēt dažādos veidos un nepārtraukti augt. Ja jūti sevī vēlmi strādāt ar cilvēkiem, ietekmēt viņu izaugsmi un redzēt, kā kāds pateicoties tev kļūst drošāks un pārliecinātāks, tad pedagoģija var būt ļoti piepildošs un jēgpilns ceļš.”
Indukcijas gada atbalsts jaunajiem pedagogiem ir paredzēts pedagoģijas studiju programmu absolventiem pirmajā gadā pēc skolotāja kvalifikācijas iegūšanas, uzsākot darbu skolā. Programmas mērķis ir palīdzēt jaunajiem pedagogiem veiksmīgi iekļauties izglītības iestādes vidē, stiprināt profesionālās prasmes un veicināt palikšanu pedagoga profesijā. Indukcijas gada laikā dalībniekiem tiek nodrošināta mērķstipendija, individuāls profesionāls atbalsts pilnveides grupās, mācību stundu vērošana ar atgriezenisko saiti, kā arī dalība profesionālās kompetences pilnveides programmā. Projektu īsteno Latvijas Universitāte sadarbībā ar reģionālajiem partneriem – Daugavpils Universitāti, Liepājas Universitāti, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmiju, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju un Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmiju, nodrošinot programmas pieejamību visā Latvijā.
Piesakies - esiskolotajs.lu.lv