Lauma Eglīte ir jaunā mūzikas skolotāja Rīgas Valsts 2. ģimnāzijā, kura ikdienā tur māca mūziku, strādā ar kori un vada 7.–9. klašu zēnu vokālo ansambli. Aizrautība ar skatuvi, dziedāšanu, muzicēšanu un uzstāšanos viņai radās jau agrā bērnībā, savukārt interese par pedagoga profesiju nostiprinājās, iedvesmojoties no spēcīgām personībām pedagoģijā – viņas pašas mūzikas skolotājiem. Uzsākot studijas Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, viņa novērtēja, cik plašas iespējas nākotnei sniedz šāda izglītība - strādāt ar dažādu vecumu skolēniem, mācīt skolā, vadīt korus, pasniegt vokālu, klavierspēli vai mūzikas teoriju. Tomēr visvairāk viņu uzrunājusi doma, ka mūzikas skolotājs var bērniem pavērt durvis uz plašo un daudzveidīgo mūzikas un kultūras pasauli.
Darbu skolā Lauma sāka jau studiju laikā, kad saņēma uzaicinājumu iesaistīties Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas muzikālajā dzīvē. Sākumā tas bija darbs ar ansambļiem, vēlāk uzticēto pienākumu sarakstu papildināja arī koris un mūzikas stundu vadīšana. Šobrīd skolā viņa strādā jau sesto gadu.
Runājot par mūzikas priekšmeta nozīmi skolā, Lauma ar degsmi to dēvē par būtisku ieguldījumu jaunieša izaugsmē: “Mūzikas stundās skolēni attīsta ne vien muzikalitāti, bet arī domāšanu, spēju analizēt, diskutēt, argumentēt savu viedokli, sadarboties un radoši izpausties. Mūzikas stundās skolēniem ir iespēja to apgūt arī caur ķermeņa kustību, attīstot koordināciju, spēju vienlaikus apvienot darīšanas un domāšanas procesus. Tādējādi mūzikas skolotājs var būt tas, kura rokās ir iespēja pavērt bērniem durvis uz tik plašo mūzikas un kultūras pasauli. Neviens nav teicis, ka visam uzreiz būtu jāpatīk, taču nekad nevar zināt, kurā jaunieša dzīves posmā tas var mainīties, un mūzikas stundās dzirdētais, apgūtais un izmēģinātais būs noderīgs un kļūs saistošs. Es pati tam pieeju ar lielu atbildības sajūtu, misijas apziņu un patiesu degsmi par šo profesiju, jo ticu, ka mani jaunieši pakāpeniski iecienīs dažādos mūzikas žanrus un stilus, varbūt kādu interesēs mūzikas vēsture, kādu pasveicināšu koncertos, bet noteikti zinu, ka daudzus satikšu lielajā Dziesmu svētku kopkorī,” viņa saka.
Īpaši nozīmīgi tas, viņasprāt, ir laikā, kad izglītībā tik daudz tiek runāts par STEM jomām. Lauma atgādina, ka līdzās eksaktajām zinātnēm nedrīkst aizmirst arī mākslu nozīmi. Viņas skatījumā mūzika skolā palīdz veidot līdzsvarotu, kultūrizglītotu un daudzpusīgi domājošu jaunieti. Ne velti mūsdienu pieejā STEM būtu jāpārtop par STEAM, paredzot tajā vietu arī mākslām kā radošuma, inovācijas un spējas “domāt plašāk” veicinātājām.
Tiesa, mūzikas priekšmeta vadīšana, kā atzīst arī Lauma pati, ne vienmēr ir viegls uzdevums. Vienā klasē satiekas ļoti atšķirīgi skolēni - daļai jau ir mūzikas skolas pieredze, citiem tās nav, vieniem muzikalitāte ir izteiktāka, citiem vairāk jāattīsta drosme, pārliecība un vēlme iesaistīties. Tāpēc skolotāja darbā būtiskākais ir spēja radīt vidi, kurā “ikviens var piedzīvot izdošanos”.
“Talantīgi ir ne tikai tie bērni, kuriem ir padziļināta mūzikas izglītība vai dabiski izteikta muzikalitāte. Talantīgi ir arī tie, kuri ir uzcītīgi, gatavi mācīties un uzdrošinās pamēģināt. Nereti tieši drosme un centība palīdz atklāt un ”atvērt” spējas, kuras viņi sākumā paši sevī vēl nav pamanījuši,” uzsver skolotāja.
Lauma neslēpj, ka viņai ir patiess gandarījums redzēt, ka mūzikas nozīme mācību procesā tiek novērtēta arvien augstāk. Viņasprāt, par to liecina arī fakts, ka šogad mūzikas olimpiāde pirmo reizi norisinājās ar valsts olimpiādes statusu, apliecinot šī mācību priekšmeta nozīmi līdzās citām disciplīnām.
“Mūzikas olimpiāde kā valsts olimpiāde ir nozīmīgs signāls tam, ka mūzikas izglītība ir līdzvērtīga citām jomām. Savukārt bērniem, kuri sevi atrod tieši mūzikā, tā ir iespēja saņemt novērtējumu un piedzīvot panākumus. Tas dod pārliecību par savām spējām, motivē attīstīties tālāk un gādā par sajūtu, ka bērnu ieguldītais darbs ir nozīmīgs un pamanīts,” viņa saka.
Šī gada olimpiādē piedalījās arī Laumas skolēni - no septiņiem viņas olimpiādei virzītajiem jauniešiem seši ieguva diplomus Rīgas posmā. Savukārt vienam audzēknim bija iespēja pierādīt savas zināšanas un prasmes valsts posmā. Skolotājai tas ir īpašs gandarījums, jo daļa no šiem skolēniem nemaz nemācās mūzikas skolā, bet savas spējas attīstījuši tieši vispārējā izglītībā.
Gatavojot skolēnus olimpiādei, viņai bijis svarīgi nevis “uzspiest” vienu pareizo risinājumu, bet dot brīvību pašizpausmei.
“Man bija svarīgi skolēnus iedrošināt - lai viņiem ir iespēja veidot savus priekšnesumus un komponēt skaņdarbus pašiem. Tādējādi mana loma šajā procesā biežāk bija mentora, nevis stingra vadītāja amplua - palīdzēt, ieteikt, pamanīt un atbalstīt,” viņa saka.
Gan runājot par mūzikas olimpiādi, gan par mūzikas priekšmetu kopumā, Lauma sarunas gaitā vairākkārt uzsver, ka mūzika ir viena no tām jomām, kur rezultāti visbiežāk nav redzami uzreiz - tie atklājas pēc ilgāka laika, pacietīga darba un regulāras iesaistes. Tas attiecoties gan uz pašiem bērniem, kuri soli pa solim attīsta savas prasmes, gan uz pedagogu, kuram jāspēj būt pacietīgam, konsekventam, radošam savā pieejā un vienlaikus iedrošinošam. Taču, tuvojoties skolēnu vasaras brīvlaikam, Lauma mudina neaizmirst arī par atpūtas nozīmi. Viņasprāt, izaugsmei svarīgs ir līdzsvars starp darbu un spēju atjaunot spēkus.
“Brīvlaiks ir domāts tam, lai atpūstos. Protams, savs talants ir jākopj un jāattīsta, taču mūzika un kultūra ir joma, kur to var darīt ļoti dažādos veidos. Es vienmēr skolēnus mudinu brīvajā laikā to izbaudīt no citas prizmas - apmeklēt koncertus, pasākumus, klausīties un pamanīt, kāda mūzika viņus uzrunā un iedvesmo. Par laimi, mūzika ir klātesoša gandrīz ikvienā ikdienas solī, tāpēc vasarā svarīgi to baudīt ar prieku un vienlaikus arī atpūsties,” iedrošina Lauma Eglīte.
Mūzikas valsts olimpiāde notiks reizi divos gados. Nākamā Mūzikas valsts 12. olimpiāde - plānota 2027./2028. mācību gadā. Atgriezeniskā saite par Mūzikas valsts 11. olimpiādi un informācija par nākamo olimpiādi būs pieejama Mūzikas skolotāju digitālajā istabā mācīšanās platformā skolo.lv.
Foto no olimpiādes pieejami Flickr kontā.
Mūzikas valsts olimpiādi rīko Valsts izglītības attīstības aģentūra ESF+ projekta “Pedagogu profesionālā atbalsta sistēmas izveide” ietvaros.