1. decembrī Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) rīkotajā tiešsaistes pasākumā tika prezentēti pētījuma “Jaunatnes darbinieku kompetenču pašnovērtējums un profesionālais profils Latvijā” rezultāti, kas iezīmē būtiskus virzienus nozares turpmākajai attīstībai. Pasākuma laikā tika atklāta jaunatnes darbinieku profesionalizācijas ceļa karte, kā arī Latvijas Universitātes pārstāvji informēja par topošo profesionālās pilnveides programmu un augstākās izglītības iespējām, nosakot konkrētus soļus profesijas nostiprināšanai.
Ieskatu 2025. gadā veiktā pētījuma “Jaunatnes darbinieku kompetenču pašnovērtējums un profesionālais profils Latvijā” būtībā un secinājumos sniedza Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) pētniece dr. Ilze Jankovska un Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras (JSPA) mācību vadītājas, jaunatnes jomas ekspertes Sintija Lase un Rudīte Muraševa. Tika izcelti aktuālie izaicinājumi, ar kuriem saskaras jaunatnes darbinieki – augsts izdegšanas risks, nepietiekams atalgojums un vairāku amata pienākumu apvienošana. Vienlaikus pētījums apliecina, ka jaunatnes darbinieki izvēlas palikt profesijā pateicoties dziļai aizrautībai un pārliecībai par sava darba nozīmi. To veicina gandarījums par tiešo darbu ar jauniešiem un vēlme īstenot iesāktos projektus. RTU pētniece Ilze Jankovska uzsvēra: “Šis pētījums nav tikai dati – tas ir stāsts par cilvēkiem, kuri ik dienu ir jauniešu drošības tīkls.”
Pētījums sniedz konkrētas rekomendācijas nozares stiprināšanai. Viena no galvenajām prioritātēm ir diferencētu amata aprakstu izstrāde, veicinot jaunatnes darbinieku specializāciju un palīdzot pašvaldībās skaidrot to darbu. Tāpat ieteikts noteikt minimālo profesionālo slieksni un veidot praktiskus mācību moduļus – piemēram, Latvijas Universitātes izstrādāto 150 stundu programmu, kas balstīta profesijas standartā, – kā arī attīstīt starpkultūru kompetenci, ieviest regulāras supervīzijas un krīzes rīcības protokolus.
Pēc pētījuma prezentācijas norisinājās paneļdiskusija, kurā piedalījās Randa Ķenģe (IZM), Nils Mosejonoks (JSPA), Oskars Mucenieks (Latvijas Jaunatnes padome) un Maija Ozoliņa (LU). Nozares profesionāļi diskutēja par mācīšanās iespējām, kompetenču pilnveidi un sadarbības stiprināšanu. IZM pārstāve Randa Ķenģe uzsvēra, ka no ministrijas puses ir izstrādāts vienots kvalitātes ietvars, kas palīdz pašvaldībām izprast un novērtēt jaunatnes darbinieku pienesumu. Nils Mosejonoks norādīja uz nepieciešamību domāt par specializācijām – gan reglamentētām, gan tādām, kas attīstāmas mūžizglītības ietvaros un atbilstoši vietējās kopienas vajadzībām. Savukārt Maija Ozoliņa uzsvēra regulāru tīklošanās pasākumu un starpinstitucionālas sadarbības nozīmi, lai jaunatnes darbinieki biežāk tiktos ar lēmumpieņēmējiem un stiprinātu nozares pārstāvību.
Tāpat pasākumā tika prezentēta izstrādātā Jaunatnes darbinieka ceļa karte – vizuāls pārskats par iespējamiem izglītības un profesionālās attīstības soļiem jaunatnes jomas speciālistiem Latvijā: sākot ar brīvās izvēles daļas kursu LU bakalaura programmās “Skolotājs” un “Sociālais darbs” (tiem, kuriem nav bakalaura grāda) un pilno 150 stundu Pamatkompetenču programmu (tiem, kuriem jau ir bakalaura grāds), līdz tālākizglītības iespējām, neformālās izglītības mācībām, ES jaunatnes programmu mobilitātes projektiem un karjeras virzieniem jaunatnes jomā. Tā ir cieši saistīta ar jaunajām profesionalizācijas prasībām — jaunatnes darbiniekam ir noteikts 6. profesionālās kvalifikācijas līmenis. 2024. gadā apstiprinātais jaunatnes darbinieka profesijas standarts ir būtisks instruments profesijas atpazīstamības un prestiža celšanai, kā arī palīdz risināt tādus nozares izaicinājumus kā nepilnīga izglītības sistēma, emocionālais slogs un neskaidras atbildības robežas.
Lai stiprinātu jaunatnes darbinieku profesionālo kapacitāti, Elīna Grāveļsina prezentēja jauno LU izglītības piedāvājumu — Pamatkompetenču programmu, kas īpaši paredzēta pašvaldībās strādājošajiem jaunatnes darbiniekiem. Tā ir 150 akadēmisko stundu programma, kas ietver 20 lekcijas, 50 seminārus un 80 stundas praktiskā darba. Programmas mērķis ir attīstīt profesionālās kompetences, sniegt metodisko atbalstu un padziļinātas zināšanas darbam ar jauniešiem mūsdienu mainīgajos apstākļos.
Savukārt Sintija Lase no LU informēja par plāniem, kas saistīti ar jaunatnes darbinieku augstākās izglītības iespējām — īsā cikla bakalaura studiju programmu, kas tiek izstrādāta ES jaunatnes programmas “Erasmus+” KA2 projekta “PROfessionalization of Youth Work and PROmotion of Youth Research in the Nordic–Baltic Region” ietvaros. Programma balstās uz “Mācītspēks” labās prakses pieredzi, pielāgojot to jaunatnes darbinieku vajadzībām, un tās noslēgumā dalībnieki iegūs jaunatnes darbinieka kvalifikāciju.
- Pasākuma ieraksts pieejams Izglītības un zinātnes ministrijas Youtube kanālā.
- Pētījums “Jaunatnes darbinieku kompetenču pašnovērtējums un profesionālais profils Latvijā” pieejams šeit: https://jaunatne.gov.lv/dokumenti/