Sēnes un ķērpji ir ikdienā visapkārt — uz kokiem, bruģa, veca žoga vai meža sūnās. Taču skolā par tiem nereti runā tikai garāmejot. Latvijas Mikologu biedrība šo “neredzamo” dabas daļu bērniem un jauniešiem palīdz ieraudzīt un izjust praktiski — ar īstiem dabas materiāliem, rotaļām, eksperimentiem un pat sēņu krāsām. Vienlaikus nodarbībās atklājas, kāpēc sēnes ir tik nozīmīgas arī cilvēka dzīvē: tās izmanto medicīnā un pārtikas ražošanā, ilgtspējīgu materiālu izstrādē, vides risinājumos un arvien biežāk arī jaunajās tehnoloģijās, padarot sēņu un ķērpju pasauli par aktuālu STEM izziņas daļu.
Šajā mācību gadā skolēniem visā Latvijā ir pieejamas jaunas iespējas paplašināt mācību pieredzi un iepazīt STEM jomas ārpus ierastās klases ikdienas. Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) īstenotajā projektā “STEM un pilsoniskās līdzdalības norises plašākai izglītības pieredzei un karjeras izvēlei” iesaistīti zinātnes centri, uzņēmumi un biedrības, kas piedāvā plaša satura un tematikas izzinošas nodarbības. No tām skolas un pirmsskolas izglītības iestādes var izvēlēties sev piemērotākās — kopumā vairāk nekā 480 dažādas aktivitātes visā Latvijā, un aicināt nodarbību vadītājus uz savu skolu.
Latvijas Mikologu biedrības nodarbībās bērni sēņu un ķērpju pasauli iepazīst atbilstoši savai vecuma grupai — biedrība piedāvā četras tematiskas nodarbības, kas pielāgotas dažādiem vecumposmiem. Viens no nodarbību pamatprincipiem ir praktiska, sajūtās balstīta izziņa.
“Cenšamies, lai mūsu nodarbības būtu vairāk praktiskas, nevis noritētu tikai stāstījuma un demonstrējumu veidā. Tās notiek caur kustību rotaļām, spēlēm un dažādām sajūtām — tostarp smaržu un tausti,” stāsta viena no šo nodarbību vadītājām, Renāte Kaupuža, uzsverot, ka tieši šāda pieeja ir galvenā atslēga bērnu intereses veicināšanai.
Īpaši liela nozīme nodarbībās ir vizuālajam un taustāmajam materiālam — tostarp īstām sēnēm un ķērpjiem, kas pirms nodarbībām savākti dabā. Tie ļauj bērniem ne tikai klausīties, bet arī pašiem ieraudzīt, aptaustīt un salīdzināt dažādus dabas objektus. Renāte Kaupuža uzsver, ka darbs ar dzīviem paraugiem, protams, ir saistīts ar sezonalitāti, taču ne tik lielā mērā, kā varētu šķist: sēnes dabā aug ne tikai rudenī, un arī ārpus ierastās “sēņu sezonas” ir iespējams atrast un pētīt daudzveidīgus piemērus.
Tas nozīmē, ka bērni nodarbībās var ne tikai klausīties, bet aktīvi līdzdarboties — pētīt, salīdzināt, pasmaržot, pieskarties un eksperimentēt. Nodarbībā “No piepes līdz papīram” skolēni iepazīst papīra tapšanas procesu — no šķiedras sagatavošanas līdz gatavai loksnei. Lielu interesi parasti raisa arī radošie elementi, piemēram, iespēja iemēģināt roku zīmēšanā ar sēņu krāsām. Daudzus pārsteidz, ka sēnes ir arī lielisks materiāls vilnas un citu materiālu krāsošanai, un daļai piemīt arī fluorescences īpašības – tās spīd, UV (ultravioleto) staru gaismā.
Atraktīvs elements, kas palīdz bērniem aizdomāties par sēņu daudzveidību un to, ka tās ir mums visapkārt, ir arī nodarbību vadītāju iecienīts jautājums: “Vai tev garšo sēnes?” Kāds noteikti atbild, ka tās nemaz neiet pie sirds. Tam seko nākamais jautājums — “Bet vai tev garšo bulciņas?” Parasti tās ir iemīļojuši visi, un tieši tad atklājas, ka arī raugs ir sēne. Nodarbības laikā notiek vienkāršs eksperiments, kas parāda, kā raugs “strādā” un kāpēc tas ir nepieciešams mīklas raudzēšanai.
Nodarbību ieguvums ir daudz plašāks nekā konkrētu zināšanu apguve. Tajās tiek attīstīta pētnieciskā domāšana, smalkā motorika, prasme salīdzināt, novērot un izdarīt secinājumus, kā arī veidota saudzīga un atbildīga attieksme pret dabu.
Kā uzsver Latvijas Mikologu biedrības valdes locekle Andra Simanova, bērnībā ir īpaši svarīgi palīdzēt ieraudzīt dabas daudzveidību un izprast tās nozīmi, jo agrīna saskarsme ar dabu nereti veido bērna attieksmi pret to uz visu mūžu – bērnības vide kļūst par atskaites punktu, pēc kā cilvēks vērtē vides daudzveidību pieaugot: “Mūsu vidē apkārt ir tik daudz dzīvo organismu, kurus mēs vienkārši nepamanām. It kā tie ir, bet mēs tos neredzam — tie ir fonā. Šo mūsdienu fenomenu dēvē par augu aklumu, un tas attiecas arī uz sēnēm.”
Viņa uzsver, ka izpratne par dabas procesiem un nepieciešamību tos saudzēt sākas ar apzināšanos, ka katram organismam ir sava loma ekosistēmā un ka šo līdzsvaru izjaucot, sekas ir neparedzamas.
Andra ir pārliecināta, ka šādas nodarbības bērniem ir ārkārtīgi svarīgas, jo tās veicina viņu dabisko zinātkāri.
“Zinātkāre ir kaut kas tāds, kas bērnos jau ir dabiski klātesošs, un pieaugušo uzdevums ir to neapdzēst, bet atbalstīt. Ja mēs veicinām izziņu un eksperimentēšanu bērnībā, tās ir īpašības, kas ir nepieciešamas zinātniekam. Ja šī izziņas dzirksts bērnā tiek veicināta jau agrā vecumā, ir daudz lielāka iespēja, ka vēlāk jaunietis izvēlēsies eksaktās zinātnes vai ar tām saistītas nozares.”
Gan Andra Simanova, gan Renāte Kaupuža sarunā uzsver misijas apziņu kā savu galveno motivāciju darbā ar bērniem un jauniešiem.
“Mūsu galvenais mērķis ir radīt interesi par dabu, un tas iespējams tieši praktiskā veidā. Galu galā - mēs nevaram aizstāvēt un mīlēt to, ko nepazīstam,” uzsver Renāte Kaupuža. “Ja bērns nekad nav redzējis, aptaustījis vai iepazinis sēni vai ķērpi, viņam būs grūti saprast, kāpēc šī dabas daudzveidība ir vērtība, kāda ir tās loma kopējā ekosistēmā un kas notiek, ja šis līdzsvars tiek izjaukts.”
Projekts “STEM un pilsoniskās līdzdalības norises plašākai izglītības pieredzei un karjeras izvēlei” ir Eiropas Savienības fondu atbalstīts projekts, ko īsteno Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA). Projekta mērķis ir dažādot mācību pieredzi, stiprināt zināšanu sasaisti ar reālo dzīvi un veicināt skolēnu izpratni par darba tirgus prasībām. Šīs norises palīdz skolēniem ne tikai iegūt jaunas zināšanas, bet arī izprast, kā tiek pieņemti lēmumi un kā ikviens var aktīvi iesaistīties sabiedrības procesos.