Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikumā ar Eiropas Savienības fondu atbalstu radīta mūsdienīga vide, kurā savas prasmes apgūst topošie pavāri, pārtikas tehnologi, restauratori un kokapstrādes speciālisti. Pilnībā pārbūvētajā ēkā izveidotas pārtikas tehnologu laboratorijas, mācību restorāns, kokapstrādes un restaurācijas darbnīcas, teorētisko mācību telpas un cita infrastruktūra, kas nodrošina vairāku profesionālās izglītības programmu īstenošanu. Šopavasar noslēdzās arī projekta otrais posms, pilnībā aprīkojot laboratorijas un darbnīcas ar modernām tehnoloģijām un iekārtām, kas jauniešiem ļauj apgūt darba tirgū pieprasītas prasmes iespējami pietuvinātā vidē reālajiem darba apstākļiem.
Jaunā Tehnoloģiju centra būvniecību un aprīkošanu vairākus gadus ar nepacietību gaidīja gan tehnikuma audzēkņi, gan pedagogi. Kā uzsver Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikuma pedagoģe Dace Šēna, jaunās laboratorijas un darbnīcas ļauj jauniešiem apgūt profesiju vidē, kas ir daudz tuvāka tai, ar kādu viņi sastapsies darba tirgū. Vienlaikus pārmaiņas jūtamas arī pašā mācību atmosfērā – plašās, gaišās telpas un mūsdienīgā vide iedvesmo jauniešus mācīties un ar lielāku pārliecību gatavoties savai nākotnes profesijai.
"Mēs šo centru gaidījām ļoti ilgi. Tagad bieži jokojam – beidzot arī pie mums Eiropa ir atnākusi. Mums ir plašas, gaišas telpas un moderns aprīkojums, kas ļauj jauniešiem apgūt profesiju pavisam citā līmenī. Arī pedagogiem ir daudz vieglāk organizēt praktiskās nodarbības, un mēs redzam, ka jaunieši to ļoti novērtē," stāsta Dace Šēna.
Dace Šēna Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikumā strādā kopš 2011. gada. Viņa māca topošos pavārus, konditorus un citus ēdināšanas nozares audzēkņus, pasniedzot maizes cepšanu, desertu gatavošanu, restorānu ēdienu pagatavošanu un viesmīlības pamatus. Taču pirms kļūšanas par pedagogu Dace daudzus gadus strādāja pārtikas nozarē kā tehnoloģe un ražošanas vadītāja, bet vēlāk savu pieredzi nodeva arī pieaugušajiem profesionālās pilnveides kursos. Tieši praktiskā pieredze, viņasprāt, palīdz jauniešiem ne tikai apgūt profesiju, bet arī saprast, kā ikdienā norit darbs uzņēmumos un kādas prasmes darba devēji sagaida no jaunajiem speciālistiem.
Dace atzīst, ka mūsdienu jauniešiem nepietiek tikai parādīt recepti vai iemācīt tehnoloģisko procesu. Tikpat svarīgi ir palīdzēt noticēt sev un izvēlētajai profesijai. Daudzi tehnikumā nonāk vēl īsti nezinot, ko vēlas darīt nākotnē, tāpēc pedagoga uzdevums ir palīdzēt atklāt viņu stiprās puses un iedvesmot nebaidīties izmēģināt ko jaunu.
"Jauniešos ir jāierauga potenciāls un jādod iespēja to attīstīt. Bieži vien viņi paši vēl nezina, uz ko ir spējīgi. Mēs cenšamies viņus motivēt piedalīties konkursos, izmēģināt savus spēkus un ieraudzīt, cik plašas iespējas viņiem paver izvēlētā profesija," stāsta Dace.
Vienu no spilgtākajiem piemēriem Dace atceras, domājot par savu bijušo audzēkni Martu Kravali. Mācību sākumā arī viņa vēl nebija pārliecināta par savu izvēlēto ceļu, tomēr, skolotājas iedrošināta, piedalījās profesionālās meistarības konkursos Latvijā un ārvalstīs. Starptautiskā konkursā viņa izcīnīja pirmo vietu, vēlāk turpināja studijas Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātē, bet šobrīd strādā pārtikas kvalitātes kontroles jomā.
Dace ir pārliecināta, ka profesionālā izglītība ir stabils pamats jauniešu turpmākajai izaugsmei. Daļa absolventu uzreiz dodas darba tirgū, citi turpina studijas augstskolās, taču visus vieno praktiskās prasmes un izpratne par profesiju, ko viņi ieguvuši jau mācību laikā.
Profesionālā izglītība paver ļoti dažādus karjeras ceļus. Zīmīgi, ka jaunā Tehnoloģiju centra tapšanā bija iesaistīts arī tehnikuma absolvents Toms Trubins – projekta īstenošanā iesaistītās būvfirmas "Inbuv" vadītājs. Viņa atgriešanās skolā jau kā nozares profesionālim apliecina, ka iegūtās zināšanas un prasmes var kļūt par stabilu pamatu veiksmīgai karjerai. Savukārt par paša projekta kvalitāti liecina augstākais novērtējums konkursā "Latvijas Būvniecības Gada balva 2024", kur Tehnoloģiju centra pārbūve ieguva pirmo vietu nominācijā "Pārbūve".
"Profesionālā izglītība neaizver durvis tālākām studijām. Gluži pretēji – jaunieši augstskolā bieži jūtas daudz pārliecinātāki, jo viņiem jau ir praktiska pieredze un izpratne par nozari. Savukārt tiem, kuri izvēlas uzreiz strādāt, rokās jau ir profesija un prasmes, kas noderēs visu mūžu," uzsver Dace Šēna.
Kuldīgas tehnikumā iespējams apgūt profesijas autotransporta, kokapstrādes, ēdināšanas, pārtikas ražošanas, tūrisma un viesmīlības nozarēs. Mācīties uz Kuldīgu dodas ne tikai vietējie jaunieši, bet arī audzēkņi no Talsu, Tukuma un citiem Latvijas novadiem, bet atsevišķos gados – pat no Latvijas otras malas. Daudzi pēc skolas absolvēšanas izvēlas palikt strādāt Kuldīgā, papildinot vietējo uzņēmumu komandas, savukārt citi savu profesionālo ceļu turpina citviet Latvijā vai ārvalstīs.
Pēc Daces domām, tehnikuma piedāvātās programmas organiski papildina pašu Kuldīgu – pilsētu, kurā tūrisms, viesmīlība, ēdināšana un amatniecība ir neatņemama ikdienas sastāvdaļa. Tāpēc jaunieši jau mācību laikā var iepazīt nozari ne tikai klasē vai laboratorijā, bet arī praksēs pie vietējiem uzņēmējiem.
"Kuldīgai šāds tehnikums ļoti piestāv. Tā ir pilsēta, kurā tūrisms, viesmīlība un ēdināšana ir ikdiena, un mūsu absolventi ir vajadzīgi vietējiem uzņēmējiem. Daudzi pēc skolas izvēlas palikt tepat un veidot savu karjeru Kuldīgā," saka Dace.
Stāsts veidots ar ES fondu atbalstu.