Pedagogu profesionālās pilnveides kursi un sertifikācija, pedagoģijas studiju principu maiņa, atbalsts jaunajiem pedagogiem, uzsākot darbu skolā, mobinga novēršana, citu nozaru profesionāļu piesaistīšana skolām atsevišķu stundu vadīšanai – šie un daudzi citi priekšlikumi izskanēja Latvijas Universitātes (LU) un Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) rīkotajā diskusijā ideju apmaiņai par pedagogu sagatavošanas un tālākizglītības jautājumiem, kas 12. oktobrī notika Bauskā, LU filiālē.
LU rektors profesors Indriķis Muižnieks, LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes (PPMF) dekāne profesore Linda Daniela un izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša uz sarunu bija aicinājuši reģiona pašvaldību vadītājus un izglītības pārvalžu pārstāvjus. Sarunā piedalījās Bauskas, Jelgavas, Dobeles, Olaines, Ķekavas, Ogres, Salaspils, Ropažu, Ādažu, Jūrmalas un Mārupes pašvaldību izglītības jomā iesaistītie.
Tikšanos, kuru vadīja LU Padomes locekle Mārīte Seile, ar uzrunu iesāka A. Čakša. Ministre atzina, ka, lai gan dažādas tikšanās par izglītības jautājumiem notiek regulāri, līdz šim pietrūkusi iespēja tieši plašākai diskusijai. “Joprojām izglītībā pedagogs ir atslēgas cilvēks. Vienlaikus pedagoģijas studiju programmām mūsdienās skolotājiem ir jāiedod plašākas kompetences, nekā tas bija nepieciešams agrāk. Līdztekus konkrētu mācību priekšmetu zināšanām un pedagoģijas prasmēm augstskolās jaunajiem pedagogiem ir jāapgūst arī līderība, klasvadība, prasmes vardarbības atpazīšanā un atbilstoša rīcība, drošības risku vadīšana un psiholoģiskā noturība, veselības un seksuālā audzināšana, jāspēj veidot iekļaujoša vide un vēl daudzas citas lietas,” uzsvēra izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša.
LU un IZM gada noslēdzošajos mēnešos uzsākuši vizīšu ciklu reģionos, kurās pārrunās dažādos aktuālos izaicinājumus un izzinās pašvaldību ieviestos risinājumus pedagogu motivēšanai darbam skolā, lai kopīgi rastu iespējamos turpmākos risinājumus.
Turpinājumā LU pārstāvji iepazīstināja ar aktuālo universitātes piedāvājumu pedagoģijas interesentiem – daudzveidīgajām iespējām studēt skolotāja profesiju, kā arī LU jau līdz šim paveikto pedagogu atbalsta jomā.
LU profesore, PPMF dekāne Linda Daniela diskusijas dalībniekiem prezentēja datus par pedagoģijas programmu studentiem LU, apgāžot mītu, ka pedagoģiju “studē tikai tie, kas citur nevar iestāties”. LU dati rādi, ka uz budžeta vietām pedagoģijas programmās katru gadu ir konkurss un ne visi reflektanti, kas vēlas studēt LU, šo budžeta vietu iegūst. Arī centralizēto eksāmenu rezultāti pedagoģijas programmu reflektantiem ir ne vien vienā līmenī, bet nereti pat augstāki, nekā tiem, kas izvēlas studēt citās studiju programmās.
“Lai kļūtu par matemātikas skolotāju, centralizētā eksāmena matemātikā rezultātam ir jābūt ļoti augstam,” piemēru minēja L. Daniela, šogad vidējais rādītājs centralizētajos eksāmenos matemātikā tiem reflektantiem, kas izvēlējušies kļūt par matemātikas skolotājiem, ir teju 70%. Savukārt studētgribētājiem angļu valodas skolotāju programmā CE angļu valodā vidējais rādītājs šogad bijis 79%. “Gudriem skolotājiem būs gudri bērni,” uzsvēra PPMF dekāne.
Lai visaptveroši iezīmētu reģiona pašvaldību izglītības jomas situāciju, ikdienu un izaicinājumus, īsu pārskatu par savu praksi bija sagatavojuši Ķekavas novada pašvaldības Domes priekšsēdētājs Juris Žilko, Ropažu novada pašvaldības Kultūras un sporta nodaļas vadītājs Oļģerts Lejnieks, un Dobeles novada pašvaldības Domes priekšsēdētāja vietnieks izglītības, kultūras, sporta un sociālajā jomā Guntis Safranovičs.
Kā atzina pašvaldību pārstāvji – no pašvaldību puses skolotājiem jau pašlaik tiek piedāvāti dažādi bonusi – gan dienesta dzīvokļi, gan veselības apdrošināšana, studiju maksas segšana studijām augstskolā u.c., taču šobrīd ir pienākusi situācija, kad “finanses ir, bet cilvēku nav”. Īpaši sāpīgi to izjūt Pierīgas pašvaldības, jo pedagogi dod priekšroku darbam Rīgā, nevis novados.
Diskusijas dalībnieki pārsprieda kopīgos izaicinājumus, piemēram, motivējošas skolotāju atbalsta sistēmas pilnveides iespējas un ierobežojumus, darba slodzes sadali, īpaši izceļot sociālo pedagogu un psihologu trūkumu darbam reģionos, kā arī skolu vadītāju kā labas darba vides veidotāju nozīmīgumu. Novadu pārstāvji atbalstīja domu par īpašas studiju programmas vai cita veida mācību kursu izveidi personām, kas vēlas būt skolu direktori, jo tieši direktors skolā veido iekšējo mikroklimatu un no viņa rīcības un uzskatiem nereti ir atkarīgs, kāda atmosfēra veidojas skolā un skolotāju kolektīvā.
LU un IZM ierosinātais diskusiju cikls turpināsies arī citos Latvijas reģionos. Nākošā diskusija notiks 19. oktobrī Cēsīs. Viedokļu apmaiņā piedalīsies Cēsu, Valmieras, Limbažu, Smiltenes, Siguldas, Saulkrastu, Valkas, Alūksnes, Gulbenes un Balvu novadu pašvaldību vadītāji un izglītības eksperti.