Latvijas izglītības iestādēs oficiāli noslēdzies datu vākšanas posms Starptautiskajam lasītprasmes novērtēšanas pētījumam PIRLS 2026 (Progress in International Reading Literacy Study). Vairākas nedēļas 4569 ceturto klašu skolēni visā Latvijā demonstrēja savas prasmes teksta izpratnē, analīzē un informācijas meklēšanā, sniedzot būtisku ieguldījumu Latvijas izglītības sistēmas novērtēšanā pasaules mērogā.
PIRLS ir nozīmīgākais un lielākais salīdzinošais lasītprasmes pētījums sākumskolēniem pasaulē, ko ik pēc pieciem gadiem organizē Starptautiskā izglītības sasniegumu novērtēšanas asociācija (IEA). Latvija šajā pētījumā piedalās kopš 2001. gada, ļaujot speciālistiem analizēt lasītprasmes attīstības dinamiku jau 25 gadus.
“4. klase ir izšķirošs posms bērna attīstībā. Tajā bērns ir apguvis pašu lasīšanas tehniku un sāk izmantot lasīšanu kā galveno instrumentu visu pārējo mācību priekšmetu satura apguvei. Ja bērnam šajā vecumā ir grūtības saprast izlasīto, tas var būtiski ietekmēt viņa sekmes vēlākajās klasēs. Tāpēc PIRLS dati ir ļoti uzticamas un salīdzināmas informācijas avots izglītības politikas veidotājiem,” uzsver IEA PIRLS vadītāja Latvijā Prof. Antra Ozola.
Pētījuma laikā skolēni digitālā vidē lasīja literārus un informatīvus tekstus un atbildēja uz jautājumiem par izlasīto. Paralēli skolēnu testēšanai tika veiktas aptaujas, kurās piedalījās bērnu vecāki, skolotāji un skolu vadība, lai noskaidrotu mājas vides, skolas vides, resursu un mācību metodikas ietekmi uz skolēnu sasniegumiem.
Jaunākie pētījumi visā pasaulē ir iezīmējuši tendenci – digitālo ierīču lietošanas paradumi un informācijas patēriņa veids (īsformāta video, sociālo tīklu ieraksti) ietekmē skolēnu spēju iedziļināties garākos, kompleksos tekstos. PIRLS 2026 dati palīdzēs noteikt, kā Latvijas 4. klases skolēniem veicies gan literāru, gan informatīvu tekstu izpratnē.
PIRLS lasītprasmes testa rezultātus papildina vecāku aptaujas anketās sniegtā informācija par lasīšanas kultūru mājās (grāmatu skaits, kopīga lasīšana pirmsskolas vecumā). Vecāku sniegtā
informācija palīdz skaidrot bērna sasniegumus lasītprasmē. Pētījums arī palīdz salīdzināt, vai pastāv atšķirības starp pilsētu un lauku skolām, kā arī starp skolēniem no dažādiem sociālekonomiskajiem slāņiem. Starptautiski meitenes lasīšanā bieži apsteidz zēnus. PIRLS dati palīdz saprast, vai šī plaisa Latvijā pieaug vai samazinās. Vērtīgs ir arī salīdzinājums ar citām pasaules valstīm, kas ļauj pētīt, kādas pieejas izmanto valstis ar augstu sniegumu.
Līdz ar datu vākšanas noslēgumu sākas apjomīgs datu apstrādes un analīzes posms. Iegūtie materiāli tiks kodēti un sūtīti starptautiskai datu verifikācijai. Atbilstoši starptautiskajam grafikam, pirmie PIRLS 2026 rezultāti un Latvijas skolēnu sasniegumu salīdzinājums ar citām valstīm tiks publicēti 2027. gada decembrī.
Pētījuma veicēji – Latvijas Universitātes Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes Izglītības pētniecības institūts – un Izglītības un zinātnes ministrija izsaka pateicību visām Latvijas skolām, skolēnu vecākiem, pedagogiem un direktoriem, kuri piedalījās šajā pētījuma ciklā.
“Mēs augstu vērtējam skolu vadības un skolotāju pretimnākšanu iesaistoties starptautiskos izglītības pētījumos. Katras skolas dalība ir svarīga, jo dalībskolu izlase ir veidota tā, lai drošticami atspoguļotu reālo prasmju līmeni visā Latvijā. Ja kāda skola no izlases izkrīt, tas var negatīvi ietekmēt visas Latvijas datu reprezentativitāti starptautiskā mērogā. Šī atsaucība ir ne vien profesionāls ieguldījums, bet arī rūpes par to, lai Latvijas izglītības sistēmas pilnveide balstītos uz faktiem,” uzsver Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretārs Jānis Paiders.
Pētījumā piedalījās 159 skolas no visām valstspilsētām un 30 novadiem, un šo skolu direktori. Uz aptaujas jautājumiem atbildes sniedza 3614 vecāki un 232 lasītprasmes skolotāji.
Pētījuma norisi Latvijā nodrošina Latvijas Universitātes Izglītības pētniecības institūts sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju.
Dalība pētījumā tiek īstenota ar Eiropas Savienības fondu finansiālu atbalstu.
