Lasītprasme bērnam nenozīmē tikai spēju izlasīt tekstu. No tās atkarīgs, cik droši skolēns jūtas klasē, cik labi saprot mācību vielu un cik pārliecinoši iesaistās skolas dzīvē. Tieši tāpēc projektā “Skola – kopienā” lasītprasmes atbalsts šobrīd vajadzīgs tik daudziem bērniem - pirmajā semestrī to saņēma 1311 skolēni, bet otrajā jau 3744 skolēni. Leldei Seņko šī tēma ir īpaši tuva, jo viņas pašas lasītprieks sākās jau bērnībā, vēlāk lasītprasmes nozīmi viņa dziļāk iepazina gan darbā skolā, gan tagad, strādājot projektā “Skola - kopienā”.
Leldes bērnībā grāmatas mājās bija pavisam parasta lieta. Mamma un vectētiņš viņai daudz lasīja priekšā, pēc tam viņi runāja un sprieda par izlasīto. Lasīšana nešķita nekas uzspiests, tas nebija “sods” vai pienākums, bet daļa no ikdienas. Jau tad Lelde saprata, ka grāmata var būt veids kā iepazīt pasauli, paplašināt savu iztēli un pavadīt brīvo laiku. Tikai vēlāk, strādājot projektā “Skola - kopienā”, viņa saprata, cik daudz šāda bērnības pieredze var dot bērnam turpmākajās mācībās un attieksmē pret lasīšanu.
“Es nāku no skolotāju ģimenes - mamma ir skolotāja, arī omīte bija skolotāja, arī omītes mamma un viņas tētis. Lai gan sākumā domāju, ka nevēlos iet to pašu ceļu, vēlāk sapratu, ka mani ļoti interesē latviešu valoda un literatūra. Tā arī nonācu skolā. Strādāju par latviešu valodas un literatūras skolotāju Jelgavas 4. vidusskolā, un tieši tad arī sāku apzināties lasītprasmes ietekmi uz bērnu ikdienu,” Lelde atklāj.
Pēc darba skolā Lelde nonāca projektā “Skola - kopienā”, kur tagad strādā par reģionālo eksperti. Viņas uzdevums ir sadarboties ar pašvaldībām un skolām reģionos, nodrošinot projekta atbalstu, lai tas bērniem būtu pieejams tad, kad visvairāk vajadzīgs. Viņa saka, ka tas bija dabisks turpinājums darbam izglītībā, tikai jau no cita skatpunkta.
Projekta “Skola - kopienā” mērķis ir palīdzēt bērniem, kuriem ir risks piedzīvot sociālo atstumtību vai priekšlaicīgi pārtraukt mācības, iesaistot ne tikai skolu, bet arī ģimeni, pašvaldību un citus speciālistus. Projekts balstās sadarbībā, lai bērns saņemtu vajadzīgo atbalstu laikā un varētu veiksmīgāk mācīties un apgūt mācību saturu. Projektā ir vairāki atbalsta veidi, tai skaitā individuālais mācību atbalsts, konsultatīvais atbalsts, mentorings un no 2025. gada septembra arī lasītprasmes veicināšana jaunāko klašu skolēniem.
Lelde stāsta: “Lasītprasmes atbalsts projektā ir vispieprasītākais. Lasītprasme nozīmē ne tikai spēju izlasīt vārdus un teikumus, bet arī saprast izlasīto. Ar to cieši saistīta ir arī tekstpratība - spēja saprast, novērtēt un mērķtiecīgi izmantot dažādus tekstus ikdienā. Projekts bērniem palīdz ar individuāli pielāgotu atbalstu - tiek veidoti atbalsta plāni, notiek nodarbības gan individuāli, gan grupās, atkarībā no tā, kas konkrētajam bērnam ir visvairāk vajadzīgs.”
Starptautiskajā lasītprasmes novērtēšanas pētījumā PIRLS 2021. gadā 6 % skolēnu Latvijā nesasniedza pat zemāko lasītprasmes līmeni. Savukārt 2022. gadā starptautiskajā skolēnu novērtēšanas pētījumā PISA 10,6% skolēnu tekstpratībā uzrādīja zemu sniegumu. Šie pētījumi atklāj, ka daudziem skolēniem Latvijā lasītprasme un tekstpratība joprojām ir nopietns izaicinājums.
“Lasītprasme nav tikai par to, vai bērns prot izlasīt tekstu. Svarīgākais ir, vai viņš to saprot un spēj analizēt. Ja bērnam ir grūti uztvert izlasīto, tas nepaliek tikai latviešu valodas vai literatūras stundā. Tas ļoti ātri parādās arī citos priekšmetos - vēsturē, bioloģijā un citur, jo visur ir jālasa, jāsaprot un jāprot izmantot informācija. Tāpēc tas nav viens šaurs jautājums, tas ietekmē visu mācību procesu,” stāsta Lelde.
Lelde īpaši uzsver, ka lasītprasme ir arī būtisks bērna pašapziņu ietekmējošs faktors: bērns, kuram lasīšana sagādā grūtības, bieži baidās kļūdīties, negrib lasīt skaļi, izvairās runāt un klasē jūtas nedroši. Viņš var domāt, ka ar viņu kaut kas nav kārtībā, lai gan patiesībā viņam vienkārši vajag vairāk laika un atbalsta. Kad lasīšana sāk padoties labāk, mainās ne tikai sekmes, bet arī tas kā bērns uz sevi skatās – viņš kļūst drošāks, vairāk iesaistās un labāk jūtās klasē.
“Reizēm pietiek ar to, ka bērnam blakus ir cilvēks, kurš viņu sadzird, iedrošina un palīdz soli pa solim tikt uz priekšu. Un nereti bērnam vienkārši ir vajadzīgs regulārs treniņš, jo lasītprasme, tāpat kā citas prasmes, uzlabojas darot un atkārtojot. Tad pamazām mainās ne tikai mācību rezultāti, bet arī bērna drošības sajūta un iesaiste skolā. Projektā tiek sniegts atbalsts arī skolām, piemēram, nodrošinot supervīzijas projektā iesaistītajiem speciālistiem. Ne visu bērnu grūtības var atrisināt viens skolotājs, tāpēc ir svarīgi, ka atbalstā iesaistās arī citi speciālisti un ģimene,” stāsta Lelde.
Lelde atgādina, ka lasītprasme ietekmē to, kā bērns mācās, kā jūtas klasē un vai viņš vispār tic, ka spēj tikt līdzi citiem. Tieši tāpēc tik svarīgi ir grūtības pamanīt laikus un palīdzēt, kamēr bērns vēl nav zaudējis drosmi. Vislabākie rezultāti, viņasprāt, rodas tad, kad bērnam palīdz ne tikai skolā, bet arī mājās un plašākā atbalsta lokā.