Valdība apstiprinājusi Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotos grozījumus Ministru kabineta noteikumos, kas pilnveido pedagogu darba samaksas finansēšanas modeļa “Programma skolā” ieviešanu. Grozījumi precizē valsts finansējuma piešķiršanas un aprēķināšanas kārtību vispārējās izglītības iestādēm, vienlaikus nodrošinot lielāku elastību pašvaldībām un skolām.
“Esmu gandarīta, ka lēmums ir pieņemts un skolas šajā mācību gadā saņems nepieciešamo valsts finansējumu. Esam uzlabojuši nosacījumus, lai kvalitatīva izglītība būtu sasniedzama bērniem arī attālākās vietās un pierobežā. Skolas pierobežā – tas ir tiešs mūsu valsts drošības un noturības jautājums. Tāpat finansējums būs nodrošināts tālmācībai, kā arī speciālās izglītības programmām - individuālajām un grupu nodarbībām. Mums ir jārūpējas par ikvienu bērnu. Maza valsts nedrīkst izšķērdēt nevienu talantu, tāpēc mūsu uzdevums ir dot bērniem visas iespējas augt un attīstīties,” uzsver izglītības un zinātnes ministre Ilze Indriksone.
Jaunā finansēšanas modeļa “Programma skolā” ieviešana turpinās, un no 2026. gada 1. septembra pēc jaunā modeļa metodoloģijas tiks aprēķināts valsts budžeta finansējums pedagogu darba samaksai vispārējās pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpē.
Grozījumi saglabā modeļa pamatprincipus, vienlaikus pilnveidojot tā praktisko piemērošanu un paredzot lielāku elastību pašvaldībām un izglītības iestādēm.
Būtiskākie pilnveidojumi finansēšanas modelī “Programma skolā”:
pilnveidoti izglītojamo skaita kritēriji, kas tiek ņemti vērā valsts finansējuma aprēķinā;
precizēti finansējuma piešķiršanas un izmantošanas nosacījumi, dodot izglītības iestādēm lielākas iespējas finansējumu plānot atbilstoši faktiskajām vajadzībām.
Precizēti kritēriji finansējuma piešķiršanai
Pārejai uz jaunajiem izglītojamo skaita kritērijiem paredzēts pārejas risinājums pieejamības un pierobežas izglītības iestādēm, izglītības iestādēm, kurās vismaz 50 % izglītojamo apgūst speciālās izglītības programmas, vienīgajai vidusskolai pašvaldībā, kā arī izglītības iestādēm ar izņēmuma līgumiem. Šajās izglītības iestādēs 1.–6. klašu grupās valsts finansējums tiks nodrošināts, pieļaujot izglītojamo skaita svārstības 25 % robežās, savukārt 7.–9. klašu grupās – 10 % robežās. Vidējās izglītības posmā līdz 2027. gada 1. septembrim saglabāts pārejas risinājums, nosakot, ka klašu grupā jābūt vismaz 15 izglītojamajiem proporcionāla finansējuma saņemšanai, ja skolēnu skaits neatbilst kvantitatīvajiem kritērijiem.
Šāds risinājums pašvaldībām un izglītības iestādēm dod papildu laiku nepieciešamo izmaiņu veikšanai un izglītības iestāžu tīkla pielāgošanai, vienlaikus nodrošinot izglītības pieejamību un pedagogu darba samaksas finansējuma stabilitāti.
Tālmācības izglītības programmām precizēti izglītojamo skaita kritēriji, nosakot, ka klašu grupā jābūt vismaz 15 izglītojamajiem, lai saņemtu proporcionālo finansējumu.
Elastība izlietojumā un papildu finansējums speciālajām izglītības iestādēm
Vienlaikus izglītības iestādēm būs lielākas iespējas elastīgi plānot piešķirtā finansējuma izlietojumu. Mērķdotācijas ietvaros finansējumu starp skolotāju, atbalsta personāla un izglītības iestādes vadītāja vietnieku darba samaksu varēs pārdalīt atbilstoši faktiskajām vajadzībām, atsakoties no līdzšinējā divu procentu ierobežojuma. Tas ļaus efektīvāk izmantot piešķirto finansējumu atbilstoši konkrētās izglītības iestādes situācijai.
Savukārt speciālās izglītības klasēs skolotāju slodžu aprēķinā – ir iekļautas individuālās un grupu atbalsta nodarbības. Tāpat precizēts finansējuma aprēķins atbilstoši spēkā esošajam pedagogu un atbalsta personāla darba slodzes regulējumam.
Stabils un prognozējams finansējums katrai skolai
Jaunais finansēšanas modelis “Programma skolā” paredz stabilāku un prognozējamāku valsts finansējumu pedagogu darba samaksai neatkarīgi no izglītības iestādes atrašanās vietas un izglītojamo skaita, vienlaikus stiprinot skolu iespējas nodrošināt kvalitatīvu un daudzveidīgu izglītības piedāvājumu.
2026. gadā “Programma skolā” ieviešanai paredzēti papildu 45 miljoni eiro, 2027. gadā vairāk nekā 90,5 miljoni eiro, bet 2028. gadā – vairāk nekā 86,5 miljoni eiro.
Grozījumi pedagogu darba samaksas noteikumos paredz lielāku elastību izglītības iestāžu vadītāju darba samaksas noteikšanā, palielinot iespēju noteikt vadītājam līdz 80 % augstāku mēneša darba algas likmi, bet vadītāju vietniekiem līdz 90% no faktiskās vadītāja darba samaksas. Tāpat paredzēta 10 % piemaksa valsts ģimnāziju direktoriem un direktoru vietniekiem, kā arī tehnikumu direktoriem un direktoru vietniekiem.
Precizēta arī kārtība, kādā tiek noteikta izglītības iestādes direktora algas likmes, ņemot vērā visu izglītojamo skaitu izglītības iestādē.
Grozījumi pilnveido arī sociālo pedagogu darba samaksas finansēšanas regulējumu, paredzot viņu darba samaksas finansēšanu no valsts budžeta mērķdotācijas.
Ar Ministru kabineta noteikumu projektiem “Grozījumi Ministru kabineta 2026. gada 14. aprīļa noteikumos Nr. 204 “Kritēriji un kārtība, kādā valsts piedalās pedagogu darba samaksas finansēšanā vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības pakāpē “”, “Grozījumi Ministru kabineta 2026. gada 14. aprīļa noteikumos Nr. 205 “Kārtība, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai pašvaldību vispārējās izglītības iestādēs un valsts augstskolu vispārējās vidējās izglītības iestādēs”” un “Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 5. jūlija noteikumos Nr. 445 “Pedagogu darba samaksas noteikumi”” var iepazīties Ministru kabineta tīmekļvietnē.