Martins Bergšteins ir Jelgavas Valsts ģimnāzijas 12. klases skolēns, kurš jau kopš 1. klases aizrautīgi pēta laikapstākļus un meteoroloģiju. Šogad Martins bija viens no diviem Latvijas skolēniem, kuri ieguva iespēju pārstāvēt Latviju pasaules lielākajā vidusskolēnu zinātnes un inženierzinātņu konkursā “Regeneron ISEF 2026”. Paralēli mācībām viņš jau daudzus gadus ar savām laika prognozēm dalās arī sociālajos tīklos. Pirms dažiem gadiem Martina aktivitātes sociālajos tīklos nejauši pamanīja televīzijas producenti, un tagad viņš jau vairākus gadus reizi nedēļā ir redzams televīzijas ekrānos, informējot par gaidāmajiem laikapstākļiem.
Interese par meteoroloģiju Martinam radās jau bērnībā: “Viss sākās ap 1. klasi, kad saņēmu savu pirmo telefonu un ar to nofilmēju pērkona negaisu. Mani tik ļoti aizrāva negaisa neparedzamība, zibens un pērkona grāvieni. Skatoties nofilmēto materiālu, radās interese saprast – kā šādi dabas procesi veidojas un kā sinoptiķi īsti spēj prognozēt laikapstākļus.”
Sākumā viņš regulāri skatījās laika ziņas televīzijā un lielu iedvesmu guva no populārā meteorologa Toma Briča, bet vēlāk pats sāka pētīt mākoņu tipus, atmosfēras procesus un meteoroloģiskās kartes.
Gadu gaitā meteoroloģija no intereses kļuva par būtisku Martina ikdienas daļu. Jau kopš 2019. gada viņš regulāri publicē savas laika prognozes sociālajos tīklos, sākotnēji to darot gandrīz bez jebkādas auditorijas. Vairākus gadus viņš dienu no dienas veidoja prognozes, analizēja laikapstākļu kartes un skaidroja dabas procesus, lai gan viņa ierakstiem nereti bija vien dažas atzīmes “patīk” un pavisam neliels sekotāju skaits.
“Bija brīži, kad pie ierakstiem bija viena vai divas atzīmes “patīk”, lai gan ieguldītais darbs bija ļoti liels. Taču es tam tik un tā neatmetu ar roku, jo interese par meteoroloģiju bija lielāka par vēlmi ātri iegūt popularitāti. Turpināju darīt to, kas man patīk kā hobijs,” viņš stāsta.
Pamazām Martina veidotais saturs sāka sasniegt arvien plašāku auditoriju – cilvēki novērtēja gan precīzās prognozes, gan spēju sarežģītus laikapstākļu procesus izskaidrot vienkāršā un saprotamā valodā. Ar laiku sekotāju skaits pieauga līdz vairākiem tūkstošiem, līdz viņa aktivitātes sociālajos tīklos pamanīja arī TV3 ziņu producente, uzaicinot jaunieti uz interviju televīzijā. Tieši šī nejaušā iespēja kļuva par sākumu viņa darbam televīzijā.
Pēc pirmās intervijas TV3 ēterā Martins saņēma piedāvājumu reizi nedēļā stāstīt par laikapstākļiem rīta ziņu raidījumā “900 sekundes”. Šobrīd viņš televīzijā skatītājiem skaidro gaidāmās laikapstākļu izmaiņas, komentē brīdinājumus un palīdz sabiedrībai saprast sarežģītākus dabas procesus.
“Cilvēkiem telefonā ir laikapstākļu aplikācijas, bet ne vienmēr viņi saprot, ko tas viss nozīmē. Mans uzdevums ir paskaidrot to vienkārši un saprotami,” saka Martins.
Tieši prasme sarežģīto skaidrot vienkārši vēlāk kļuva par vienu no viņa lielākajām priekšrocībām arī zinātniski pētnieciskajā darbā. Starptautiskajā konkursā ASV Martins prezentēja pētījumu par ciklonu “Kirstija”, kas 2024. gada vasarā izraisīja plašus plūdus un postījumus Latvijas centrālajos rajonos. Vienas nakts laikā dažviet nolija aptuveni trīs mēnešu nokrišņu norma, savukārt Jelgavā vien postījumi sasniedza vairāk nekā 13 miljonus eiro.
Pētījuma laikā Martins analizēja satelītu datus, radaru informāciju un atmosfēras procesus, lai noskaidrotu, kāpēc ciklons izveidojās tik spēcīgs un kādu lomu šajā procesā spēlēja klimata pārmaiņas.
Ar šo zinātniski pētniecisko darbu viņš veiksmīgi izgāja vairākas atlases kārtas – sākot no skolas līmeņa un Zemgales reģiona konkursa līdz pat valsts un starptautiskajai atlasei, iegūstot iespēju pārstāvēt Latviju pasaules mēroga konkursā ASV. Dalību “Regeneron ISEF 2026” Martins raksturo kā vienu no spilgtākajām un iedvesmojošākajām pieredzēm savā dzīvē. Konkursā, kas šī gada maijā norisinājās Fīniksā, Amerikas Savienotajās Valstīs, piedalījās 1727 jaunie pētnieki no 67 valstīm, reģioniem un teritorijām, prezentējot kopumā 1383 zinātniskos projektus. Dalībnieki finālam kvalificējās caur 365 saistītajiem zinātnes konkursiem visā pasaulē. Papildus iespējai prezentēt savu darbu starptautiskai žūrijai Martins ieguva arī vērtīgus kontaktus, starptautisku pieredzi un vēl lielāku pārliecību par Latvijas jauniešu spējām konkurēt pasaules līmenī.
“Kad tu stāvi pie sava stenda un redzi apkārt citu valstu nosaukumus – Brazīlija, Japāna, Argentīna un vēl desmitiem citu valstu –, bet aiz muguras tev pašam ir uzraksts “Latvija”, tas ir milzīgs lepnums. Tu saproti, ka esi ticis līdz pasaules līmenim ar savu darbu, ar savu ieguldījumu un pārstāvi ne tikai sevi, bet arī savu skolu un valsti. Šī pieredze man deva ļoti lielu pārliecību, ka arī Latvijā ir spoži, talantīgi un konkurētspējīgi jaunie pētnieki. Mēs varam būt līdzvērtīgi pasaules līmenī. Ļoti iedvesmojoši bija arī satikt citus jauniešus no visas pasaules, redzēt, ar kādām tēmām viņi strādā, kā domā un pēta. Tās bija desmit dienas, kurās ieguvu milzīgu pieredzi un motivāciju turpināt attīstīties tālāk,” stāsta Martins.
Dalība konkursā Martinam sniegusi arī vairākas unikālas nākotnes iespējas. Konkursa laikā viņš saņēma uzaicinājumu piedalīties pieredzes apmaiņas programmā ASV meteoroloģijas dienestā “National Weather Service”, kuru plānots īstenot nākamgad. Martins atzīst, ka tieši ASV meteoroloģijas jomā ir viena no pasaulē attīstītākajām vidēm, jo tur iespējams novērot teju visus ekstrēmo laikapstākļu veidus – viesuļvētras, tornado, spēcīgus sniegputeņus, plūdus un citus sarežģītus atmosfēras procesus. Tāpat Martins saņēma arī personīgu uzaicinājumu no Arizonas štata universitātes rektora apgūt zemes zinātņu un ģeogrāfijas studiju programmu budžeta vietā. Pēc 12. klases Martins studijas iecerējis turpināt Latvijas Universitātē, taču noteikti plāno izmantot arī ASV piedāvāto iespēju. Tā kā programmu iespējams apgūt gan klātienē, gan attālināti, šobrīd tiek apspriesta iespēja studijas Arizonas štata universitātē apvienot ar studijām Latvijā.
Martins uzsver, ka ļoti būtiska loma viņa attīstībā bijusi skolotājiem un skolas videi kopumā. Viņš īpaši novērtē to, ka skolā tiek attīstītas ne tikai eksaktās zināšanas, bet arī prasme komunicēt, prezentēt un argumentēt savu viedokli. Pēc viņa domām, tieši šīs prasmes vēlāk palīdzējušas gan zinātniskajos konkursos, gan darbā televīzijā un sociālajos tīklos.
“Es nevaru būt vēl pateicīgāks saviem skolotājiem. Viņi ne tikai iedeva zināšanas, bet arī palīdzēja saprast, kā tās izmantot dzīvē. Var just, ka mūsu skolā ļoti domā par to, lai skolēni varētu attīstīt savas intereses un mēģināt darīt vairāk nekā tikai apgūt obligāto mācību saturu. Man, piemēram, matemātika nekad nav bijusi vieglākais priekšmets, bet skolotāji vienmēr centās palīdzēt, pielāgot pieeju un atbalstīt. Tas rada pārliecību, ka tu vari attīstīties arī tajās jomās, kur sākumā nejūties tik spēcīgs,” stāsta Martins.
Viņaprāt, būtiski ir tas, ka skolēniem jau agrīni tiek dota iespēja eksperimentēt, pētīt un saprast, kā zināšanas darbojas praksē. Jauniešiem, kuri vēlas iesaistīties pētniecībā vai attīstīt savu aizraušanos, Martins iesaka negaidīt ātrus rezultātus un nebaidīties no neveiksmēm.
“Aiz tās citiem redzamās veiksmes bieži slēpjas desmit citi projekti, kas nav izdevušies. Tāpēc mans ieteikums ir vienkāršs – ja kaut kas patiešām interesē, nevajag apstāties. Panākumi nenāk uzreiz, bet, ja jūs patiešām aizrauj tas, ko darāt, rezultāti agrāk vai vēlāk atnāks.”