Edijs Freimanis izglītības nozarē nonāca, apzināti mainot savu sākotnēji izvēlēto profesionālo ceļu – medicīnas iekārtu inženierijas un fizikas sfēru. Izšķirošs pagrieziena punkts bija dalība programmā “Iespējamā misija”, kas pirms aptuveni desmit gadiem ievadīja Ediju skolotāja profesijā. Šobrīd viņš ne tikai turpina strādāt skolā, bet arī iesaistās metodiskajā darbā, atbalstot un stiprinot pašvaldību metodiķus un citus pedagogus.
„Kādā karjeras posmā sapratu, ka sākotnēji izvēlētais darbs man nesniedz cerēto piepildījumu. Tieši tādēļ pieņēmu izaicinājumu – kļūt par skolotāju un iesaistījos programmā “Iespējamā misija”. Šajā aizraujošajā lomā darbojos vēl joprojām,” viņš stāsta.
Šis lēmums kļuva par pamatu ilgtermiņa darbam izglītībā – gan skolā, gan pedagogu profesionālās pilnveides jomā. Edija karjeru raksturo plašs skatījums uz izglītību: gadu gaitā viņš strādājis gan kā fizikas un inženierzinību skolotājs, gan vadījis profesionālās pilnveides kursus pedagogiem, bijis mentors jaunajiem skolotājiem un veidojis mācību grāmatas un darba burtnīcas. Šī daudzpusīgā pieredze šobrīd ļauj viņam izglītības procesus skatīt plašākā kontekstā.
Pašlaik Edijs strādā Valsts izglītības attīstības aģentūrā kā valsts metodiķis fizikā un inženierzinībās, vienlaikus turpinot mācīt privātskolā “Patnis”. „Man ir svarīgi saglabāt saikni ar skolas ikdienu, lai tas, ko piedāvāju skolotājiem, balstītos reālā pieredzē un praktiskos piemēros darbā ar bērniem,” viņš uzsver.
Fizika – domāšanas veids un prasme saprast pasauli
Fizika daudziem skolēniem šķiet sarežģīts mācību priekšmets, un Edijs atzīst, ka šim stereotipam ir savs pamats. Tā prasa abstraktu domāšanu, spēju sasaistīt dabas parādības ar matemātiku un attīstītas analītiskās prasmes. „Man pašam fizika vienmēr ir bijusi personīgi tuva – jau kopš skolas gadiem. Par to jāpateicas arī manam tā laika fizikas skolotājam. Tagad ir sajūta, ka gribas to nodot atpakaļ – saviem skolēniem,” viņš saka.
Pretēji stereotipiem Edijs fiziku redz nevis kā “grūto mācību priekšmetu”, bet gan kā domāšanas un realitātes izpratnes veidu, kas palīdz skolēniem sasaistīt teoriju ar ikdienas parādībām.
„Tas nozīmē sasaistīt reālo dzīvi ar matemātiku. Un tas arī ir tas, kas parasti rada lielākos izaicinājumus,” viņš skaidro.
Papildu grūtības fizikas nodarbībās nereti rada arī ļoti atšķirīgais skolēnu sagatavotības līmenis, pašvadītas mācīšanās prasmju trūkums un pandēmijas laikā uzkrātās zināšanu nepilnības.
Edijs uzsver, ka skolotāja uzdevums ir atrast līdzsvaru starp aizraujošiem eksperimentiem un nepieciešamību attīstīt prasmi strādāt ar sarežģītiem uzdevumiem. „Ir svarīgi atrast līdzsvaru starp to, kas skolēniem patīk, un to, kas vienkārši ir jādara, lai sasniegtu rezultātu. Fizika prasa pašregulāciju un motivāciju pieķerties arī sarežģītam uzdevumam un izpildīt to līdz galam. Galu galā arī mums, pieaugušajiem, jādara lietas, kurām reizēm vajag piespiesties, lai sasniegtu savus mērķus,” viņš saka, runājot par fizikas plašāku nozīmi personības attīstībā.
Valsts metodiķis – tilts starp politiku un klasi
Raksturojot savu metodiķa darbu, Edijs to salīdzina ar savienojošu posmu starp izglītības politiku, mācību saturu un skolotāja ikdienu klasē. Valsts metodiķa uzdevums ir veidot valstiska līmeņa pedagogu profesionālā atbalsta tīklu, stiprināt pašvaldību metodiķu darbu, īstenot seminārus un konferences, kā arī pārraudzīt metodisko materiālu izstrādi sadarbībā ar universitātēm. Būtiska loma ir arī skolotāju vajadzību apzināšanai – gan ar aptaujām, gan tiešā komunikācijā.
Edijs uzsver, ka metodiskais atbalsts vienmēr balstās uz aktuālajām izmaiņām izglītībā – sākot no jaunās vērtēšanas pieejas līdz mākslīgā intelekta izmantošanai mācību procesā. „Mūsu uzdevums ir palīdzēt skolotājiem saprast pārmaiņas un izmantot tās tā, lai ieguvējs būtu skolēns,” viņš norāda.
Tehnoloģijas kā mācīšanās palīgs
Nozīmīga loma mūsdienu izglītībā un fizikas apguvē ir arī infrastruktūras uzlabošanai un Eiropas Savienības atbalsta projektiem, kas nodrošina skolas ar tehnoloģijām un mūsdienīgu aprīkojumu. Fizikā šis atbalsts ļauj būtiski dažādot mācību procesu.
„Digitālās simulācijas un tiešsaistes rīki sniedz iespēju skolēniem pētīt parādības, kuras klātienes laboratorijā ir grūti vai pat neiespējami pilnvērtīgi demonstrēt. Vienlaikus tehnoloģijas un datoru aprīkojums palīdz attīstīt digitālo pratību – prasmi, kas mūsdienās ir neatņemama gan izglītībā, gan zinātnē. Skolēni mācās analizēt datus, veidot grafikus un strādāt ar digitāliem rīkiem tā, kā to dara īsti mūsdienu pētnieki,” stāsta Edijs.
Motivācija – redzēt izaugsmi
Gan darbā ar skolotājiem, gan skolēniem Ediju visvairāk motivē sajūta, ka sniegtais atbalsts ir vajadzīgs. „Man ir svarīgi, lai skolotājs nejūtas viens savā klasē un zina – ir, pie kā vērsties, ja rodas jautājumi vai grūtības,” viņš uzsver.
Savukārt paša darbā ar skolēniem vislielāko gandarījumu sniedzot redzama izaugsme – brīdis, kad skolēni sāk paši analizēt un apzināties savu progresu: „Kad skolēni paši pamana savu izaugsmi un par to priecājas – tas ir lielākais gandarījums! ”Metodiķu atbalstu skolotājiem nodrošina ESF+ projekts “Pedagogu profesionālā atbalsta sistēmas izveide”, kura mērķis ir izveidot un attīstīt vienotu un stratēģiski pārraudzītu profesionālā atbalsta sistēmu valsts, pašvaldību un izglītības iestāžu līmenī mācību procesa kvalitātes pilnveidei vispārējā un profesionālā izglītībā, veicināt izglītojamo izcilību un nodrošināt metodiskā atbalsta materiālus pedagogiem.
Tāpat mācību procesu sekmē ES fondu projekts “Izglītības iestāžu nodrošinājums pilnveidotā vispārējās izglītības satura kvalitatīvai ieviešanai pamata un vidējās izglītības pakāpē”, kurā skolas tika nodrošinātas ar datortehniku, veicinot mūsdienīgu, kvalitatīvu un konkurētspējīgu izglītības procesu visā Latvijā.
Stāsts veidots ar Eiropas Savienības fondu atbalstu.